No sūdzībām par garlaicību līdz pašnāvības mēģinājumam – bērnu un pusaudžu depresijas īpatnības

Neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai nodarbošanās, depresija var skart ikvienu no mums, un tās izpausmes dažādās vecuma grupās atšķiras. Izteiktākās depresijas saslimšanas pazīmes ir nomākts garastāvoklis, domāšanas un kustību gausums, kāds cilvēkam nav piemitis iepriekš, taču bērnu depresijai nereti raksturīgas iezīmes, kas pieaugušiem pacientiem būtu netipiskas. Rīgas domes (RD) Labklājības departamenta lekciju ciklā par depresiju aizvadīta jau otrā tikšanās, kas veltīta bērnu un pusaudžu depresijas īpatnībām un palīdzības veidiem.

Nevarot tik labi raksturot savas izjūtas, depresīvo traucējumu gadījumā bērns bieži vien sūdzas par "garlaicību", ko pieaugušais saprastu kā nomāktību vai skumjas. Bērniem depresija izpaužas kā pastiprināts nogurums, nevēlēšanās iesaistīties fiziskās aktivitātēs un rotaļās, jutīgums un raudulība, sūdzības par galvassāpēm vai vēdera sāpēm, tāpat ēstgribas trūkums un miega traucējumi, attiecīgi var rasties iespaids, ka bērnu piemeklējusi kāda cita saslimšana. Tāpat bērni var būt vienaldzīgi, nervozi ar dažādām pašapsūdzības idejām ("Esmu visiem kā traucēklis!", "Neko nevaru labi izdarīt!").

Pusaudžu vecumā depresīvo traucējumu gadījumā raksturīgas gan nepatīkamas sajūtas ķermenī, miegainība, gan uzvedības traucējumi un bēguļošana, klaiņošana. Bērnu un pusaudžu depresiju var pavadīt pastāvīga trauksme, uzmācīgas domas, apsēstības, panika un sociālās fobijas.

Depresijas simptomu parādīšanos bērniem un pusaudžiem var rosināt gan dažādi ārējie faktori, tostarp problēmas ģimenē, skolā, sociālajā vidē, piedzīvota vardarbība vai smagi psiholoģiski pārdzīvojumi, gan tādi faktori kā medikamentu lietošana, atkarību izraisošas vielas un ilgstošas saslimšanas. Ja depresijas simptomi netiek laikus atpazīti un pacients nesaņem vajadzīgo palīdzību, tas var būtiski pasliktināt cilvēka dzīves kvalitāti.

Lai noteiktu, vai bērnam ir depresijas pazīmes, jāvēro viņa enerģija, aktivitāte un reakcijas. Jāvaicā par garastāvokli un jāvēro, vai manāma nomāktība, nervozitāte un trauksme, pašapziņas problēmas. Jāizvaicā par somatiskām sūdzībām, kas var izpausties kā pastāvīgs nogurums, galvassāpes, apetītes un svara izmaiņas, miega problēmas, pazeminātas fiziskās un garīgās darba spējas. Tāpat jāinteresējas par bērna ikdienas dzīvi, vai māc satraukums par ģimeni, skolu, vai nav zudušas agrākās intereses, sociālie kontakti.

Izteiktu un noturīgu depresijas pazīmju gadījumā svarīgi vērsties pie ģimenes ārsta vai ārsta - psihiatra laikus. Konkrēto ārstēšanas veidu speciālists nosaka atkarībā no depresijas veida un smaguma pakāpes, ietverot psihoterapiju vai medikamentus vai abu minēto kombināciju. Bērniem un pusaudžiem populāra depresijas ārstēšanas metode ir ģimenes terapija, jo bieži vien depresijas rašanās iemesli ir problēmas ģimenē. Jaunāka vecuma bērnu ārstēšanā izmanto spēļu, smilšu un atbalsta terapijas, pusaudžiem nereti piemērotākā ir kognitīvi biheiviorālā terapija, smagākas depresijas gadījumos tiek piemērota medikamentu terapija.

Veiksmīgas ārstēšanas priekšnoteikums ir pietiekama ilguma terapija, ko nav ieteicams uzreiz pārtraukt, līdz ko pacients sāk justies labāk. Īpaši svarīga bērnam ir psiholoģiskās, pedagoģiskās un sociālās palīdzības nodrošināšana, kas veicina jaunu interešu un motivācijas veidošanos, uzlabo kontaktus ar apkārtējiem un pilnveido sociālo dzīvi.

Problēmas attiecībās ar vienaudžiem (74%) un ģimenes locekļiem (70%), kā arī emocionāli smagi zaudējumi (65%) ir trīs galvenie aptaujāto norādītie iemesli, kas, viņuprāt, veicina depresiju bērnu un jauniešu vidū. Retāk (41%) depresiju saista ar fizioloģiskām pārmaiņām jauniešu organismā, un vēl retāk kā iespējamos iemeslus min iedzimtību (12%) un agrīnu grūtniecību (20%), liecina RD Labklājības departamenta un Snapshots.lv iedzīvotāju aptauja šā gada septembrī.

Lai informētu par to, kas ir depresija, kā to atpazīt un kur vērsties pēc palīdzības, RD Labklājības departaments šoruden organizē lekciju ciklu par depresijas profilaksi un palīdzību, uz bezmaksas nodarbībām aicinot ikvienu interesentu. Nākamā lekcija "Emocionālā labsajūta un fiziskā veselība" notiks jau ceturtdien, 20.novembrī, piedaloties Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras un klīnikas vadītājai, profesorei Guntai Ancānei.