Pusaudžu vecumā depresīvo traucējumu gadījumā priekšplānā nereti izvirzās pašnāvības nodomi un mēģinājumi, izziņas procesu gausums - pēkšņas problēmas ar mācībām, atmiņu, norāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītāja, daktere Laura Ķevere.
Neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai nodarbošanās, depresija var skart ikvienu no mums, un tās izpausmes dažādās vecuma grupās atšķiras. Izteiktākās depresijas saslimšanas pazīmes ir nomākts garastāvoklis, domāšanas un kustību gausums, kāds cilvēkam nav piemitis iepriekš, taču bērnu depresijai nereti raksturīgas iezīmes, kas pieaugušiem pacientiem būtu netipiskas. Rīgas domes (RD) Labklājības departamenta lekciju ciklā par depresiju aizvadīta jau otrā tikšanās, kas veltīta bērnu un pusaudžu depresijas īpatnībām un palīdzības veidiem.
Nevarot tik labi raksturot savas izjūtas, depresīvo traucējumu gadījumā bērns bieži vien sūdzas par "garlaicību", ko pieaugušais saprastu kā nomāktību vai skumjas. Bērniem depresija izpaužas kā pastiprināts nogurums, nevēlēšanās iesaistīties fiziskās aktivitātēs un rotaļās, jutīgums un raudulība, sūdzības par galvassāpēm vai vēdera sāpēm, tāpat ēstgribas trūkums un miega traucējumi, attiecīgi var rasties iespaids, ka bērnu piemeklējusi kāda cita saslimšana. Tāpat bērni var būt vienaldzīgi, nervozi ar dažādām pašapsūdzības idejām ("Esmu visiem kā traucēklis!", "Neko nevaru labi izdarīt!").
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
