Protams, tas ir ļoti sāpīgi – jūs bērnam droši vien sakāt kaut ko noderīgu un svarīgu. Vienlaikus tā ir patiesība – tavi vārdi var aizvainot viņa jūtas un būt pretrunā ar viņa interesēm. Saistībā ar savu vecumu un atkarību no vecākiem, dēls vai meita nespēj tieši pateikt savas izjūtas, tādēļ izliekas, ka nekas no vecāku teiktā nav dzirdēts. Vairumā gadījumu vecāku teiktā ignorēšana nav tik daudz kā ietiepība, bet neprasme argumentēt savu pozīciju.
Dažās situācijās problēma ir nevis psiholoģiska rakstura, bet fizioloģiska un var būt saistīta ar dzirdes vai uzmanības traucējumiem. Šīs īpatnības parasti visai viegli var atrisināt vēl bērna agrīnā vecumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
