Protams, tas ir ļoti sāpīgi – jūs bērnam droši vien sakāt kaut ko noderīgu un svarīgu. Vienlaikus tā ir patiesība – tavi vārdi var aizvainot viņa jūtas un būt pretrunā ar viņa interesēm. Saistībā ar savu vecumu un atkarību no vecākiem, dēls vai meita nespēj tieši pateikt savas izjūtas, tādēļ izliekas, ka nekas no vecāku teiktā nav dzirdēts. Vairumā gadījumu vecāku teiktā ignorēšana nav tik daudz kā ietiepība, bet neprasme argumentēt savu pozīciju.
Dažās situācijās problēma ir nevis psiholoģiska rakstura, bet fizioloģiska un var būt saistīta ar dzirdes vai uzmanības traucējumiem. Šīs īpatnības parasti visai viegli var atrisināt vēl bērna agrīnā vecumā.
Ignorance pārejas vecumā jeb vecumā no 12 gadiem – tā ir nopietna problēma, kas saistīta ar pusaudža tiekšanos pēc neatkarības. "Laižot gar ausīm" pieaugušo sacīto, bērns demonstrē savu pašpietiekamību. Tādēļ vecāku galvenais uzdevums – izteikties tā, lai vārdi "trāpītu" tieši bērna sirdī, norāda portāls letidor.ru.
Četras pamatlietas, ko vērts iegaumēt pusaudžu vecākiem
1. Pārāk nečalo ar pusaudzi un netērē velti spēkus viņa pārliecināšanai. Tas pusaudzi tikai var satracināt un pārliecināt, ka viņa viedoklis netiek ņemts vērā. Risini dialogu ar vienlīdzīgiem noteikumiem, uzmanīgi ieklausoties visos viņa izteiktajos argumentos un iebildumos.
2. Neaizmirsti, ka pusaudži ir ļoti jutīgi pret toni, kādā notiek saruna. Vēlams, lai tas būtu uzticēšanās un cieņas pilns. Aizstāvot savu pozīciju, nenorādiet uz bērna dzīves pieredzes trūkumu un viņa jaunības maksimālismu. Šādi vārdi iedarbojas kā sarkanā lupatiņa vērša cīņās.
3. Esiet gatavi nedaudz piekāpties, vismaz izrādiet tādu iespējamību. Pieņemsim, ka pusaudzis pavēlāk atnācis mājās no pastaigas, nekā bija norunāts, tad piedāvājiet viņam labāk šādā vēlā stundā paciemoties pie kāda mājās, nevis atrasties uz ielas, un noteikti pabrīdināt par kavēšanos vecākus. Jūsu prasībām jāizskatās kā rūpēm par bērna drošību, nevis kā kontroles mehānismam.
4. Lai saglabātu kontroli pār savu pusaudzi, ļaujiet viņam nedaudz izbaudīt pieaugušo dzīvi: lai viņš pats gatavo ēst, seko līdzi savam apģērbam, nopelna kabatas naudu. Tiesa, šādus jaunievedumus nevajag ieviest kā audzināšanas soda mērus. Jūs vienkārši vairs nevarēsiet jaukties bērna pastāvīgajā dzīvē. Pie pirmās piededzinātās omletes un mazgāšanās laikā sabojātā krekla, pusaudzis izbaudīs nostaļģiju par vecāku rūpēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
