Jo vairāk mēs zinām par organisma vajadzībām, jo skaidrāk un pārliecinātāk varam plānot savu diētu, lai nodrošinātu vislabāko uzturu, kādu vien sev varam dot. Šodienas pētījumu uzmanības centrā ir mikroelementi, un uzlabotās zināšanas par tiem izmainīs jūsu skatījumu uz cilvēku uzturu. Lietpratīgāka jūsu bērna uztura plānošana viestiešākajā veidā ietekmēs viņa nervu un smadzeņu darbības ātrumu, no kā ir atkarīga izpratne, mācīšanās spējas un atmiņa.
Jauns skatījums uz smadzeņu un nervu sistēmas darbu
Kad bērns risina lielo matemātikas kontroldarbu, jūs zināt, ka viņa smadzenes smagi strādā. Bet viņa smadzenes ne tikai atceras formulas, bet dara vēl daudz ko citu. Kāpēc pirms pārbaudījuma bērna plaukstas kļūst miklas no sviedriem? To nosaka viņa smadzenes. Bet atvieglojums, ko viņš izjūt, saprotot, ka zina pareizo atbildi? Arī tas ir viņa smadzeņu darbības rezultāts. Un, protams, tās aktīvi strādā īsajā mirklī, kad viņš iztēlojas nedēļas nogales priekus.
Smadzenes ir vissvarīgākais orgāns. Tās izrīko katru ķermeņa daļu gan nomodā, gan miegā. Tās valda pār mūsu domāšanu un sajūtām, mūsu mācīšanos un atmiņu, mūsu pārvietošanos, kā arī kontrolē procesus, kurus pat īsti neapzināmies: sirdsdarbību, miegu un nomodu.
Smadzeņu un nervu sistēmas nozīme ikdienas dzīvē
Ja pieņemam, ka smadzenes ir organisma vadības centrālais dators, tad nervu sistēma ir sakaru tīkls, kas vada un saņem ziņas no dažādām ķermeņa daļām. Tas norit pa muguras smadzenēm, kas stiepjas no galvas smadzenēm lejup pa muguru. No tām uz katru orgānu un ķermeņa daļu atzarojas pavedienveidīgi nervi.
Kad informācija no jebkuras ķermeņa daļas nonāk smadzenēs, tās dod ķermenim komandu veikt kādu darbību. Piemēram, ja jūs nejauši pieskaraties karstai plītij, ādas nervi nosūta smadzenēm sāpju signālus. Smadzenes sūta rīkojumu rokas muskuļiem atraut roku. Par laimi, šī neiroloģiskā stafete ilgst daudz mazāku laiku, nekā nepieciešams šī teikuma izlasīšanai.
Prāts, mācīšanās un atmiņa
Bērnam piedzimstot, nervu sistēma jau satur visus neironus, kuri mums jebkad būs, bet daudzi no tiem vēl nav savstarpēji saistīti. Cilvēkam pieaugot un mācoties, informācija ceļo no neirona uz neironu atkal un atkal, radot savienojumus jeb ceļus smadzenēs. Tieši tāpēc, braucot ar velosipēdu vai automašīnu, sākumā ir nepieciešama liela koncentrēšanās, bet vēlāk tā kļūst par mūsu otro dabu - nervu impulsu jaunais ceļš ir izveidots.
Vēl viena sarežģīta smadzeņu funkcija ir atmiņa. Informācija par visu, ko esam darījuši, iemācījušies un redzējuši, vispirms tiek apstrādāta galvas smadzeņu garozā un pēc tam, ja mums šķiet, ka šī informācija ir pietiekami būtiska, lai to atcerētos, tā tiek aizvadīta uz citiem smadzeņu apgabaliem ilglaicīgai uzglabāšanai un vēlākai iespējamai reproducēšanai. Šie ziņojumi ceļo pa smadzenēm, radot ceļus, kas kalpo par mūsu atmiņas pamatu.
Mazu bērnu smadzenēm piemīt augsta pielāgošanās spēja - tās var saukt par elastīgām. Ja maza bērna smadzeņu viena daļa tiek bojāta, cita daļa pēc tam var apgūt un pārņemt dažas zaudētās funkcijas. Bet, cilvēkam kļūstot vecākam, smadzenes sāk strādāt smagnējāk un grūtāk veido jaunus neironu ceļus, tādēļ vecāki ļaudis lēnāk apgūst jaunus uzdevumus un nostiprina jaunus uzvedības modeļus. tagad zinātnieki atklājuši, ka šo pasliktināšanos izraisa ne tikai vecums, bet arī atsevišķu barības vielu trūkums. Papildinot uzturu ar nepieciešamajiem mikroelementiem, plānojot bērna ikdienas uzturu un iekļaujot tajā uzturvielas, kas nepieciešamas smadzeņu aktīvas darbības saglabāšanai visa mūža garumā, smadzenes spēs vieglāk apgūt jaunu informāciju un veidot jaunus nervu impulsu ceļus.
Barības vielu trūkums smadzenēs - kā pasargāt bērnu
Ja jums būtu pietiekami spēcīgs mikroskops, kurā varētu redzēt atsevišķas šūnas darbību, jūs ieraudzītu, kas notiek, ja šūnā trūkst viena vai divu tai nepieciešamo ķīmisko elementu. Vispirms jūs ieraudzītu, ka šūna bez visām nepieciešamajām barības vielām nespēj atbilstoši darboties. Tā ražo mazāk vielu, kas vajadzīgas citām šūnām, vai arī šo vielu struktūra vai kvalitāte ir citāda. Ja cepumu pagatavošanai nepieciešami milti, olas, medus, augu eļļa un rozīnes, bet milti vai kāda cita sastāvdaļa netiks pievienota, tad mēs gandrīz vai varam garantēt, ka jūs sagaidīs vilšanās. Tas pats attiecas uz katru šūnu un tās darbību. Šūnas saražotā produkta trūkums vai nepilnvērtība rada vēl lielākas un sarežģītākas problēmas, un mēs konstatējam, ka šīs vielas trūkums vai zemā kvalitāte kaitēs citām šūnām, kuras to parasti saņem un lieto.
Lai mūsu ķermenis labi darbotos, tam jāsaņem visi 11 galvenie ķīmiskie elementi, kā arī nepieciešamie mikroelementi vajadzīgajā daudzumā.
Nepietiekams uzturs un smadzenes
Fermentu, minerālvielu, uztura makrosastāvdaļu (olbaltumvielu, ogļhidrātu u.c.), vitamīnu, antioksidantu un citu fitouzturvielu trūkumu var izraisīt vairāki faktori.
1. Badošanās - maltīšu izlaišana diētas, gavēņa vai laika trūkuma dēļ.
2. Slikts uzturs - ēšana tikai kuņģa piepildīšanai, nesniedzot organismam vajadzīgās barības vielas.
3. Nepietiekama vitamīnu un minerālvielu uzņemšana - to var būt radījušas antibiotikas, medikamenti, kustību trūkums, baktēriju disbalanss, patogēno sēnīšu un vīrusu savairošanās zarnās.
4. Gremošanas sistēmas bojājumi - tos var radīt stereoīdi un samazināta kuņģa sekrēcija.
5. Infekcija - akūta vai hroniska.
6. Cukuri - saistītais cukurs uzkodās, kukurūzas pārslās, bezalkoholiiskajos dzērienos un fasētajā pārtikā, kas vājina nervu sistēmu un skābina asinis.
Mūsdienu dzīves scenārijs paredz, ka mēs ēdam produktus tāpēc, ka tie ir pieejami lielveikalā, ledusskapī, tie ir ērti iepakoti, samērā lēti, viegli atverami, ātri pagatavojami un viegli apēdami.
Patiesībā tomēr īsts ēdiens bieži vien nav pieejams, bet tas ir pagatavojams. Jūs ģimenes stils vienmēr ietekmēs bērnu ēšanas paradumus. Kopš senseniem laikiem ar ēdienu mēz ieteicām mīlestību, simpātijas, atzinību, lepnumu un citas emocijas. Daži no mums domā, ka ēdiens ir atlīdzība par visu līdz brīdim, kad sastopas ar liekā svara problēmām. Ēst gudri un ar izpratni ir jāmāca no zīdaiņa vecuma, un tad tas kļūs par dabisku paradumu. Tātad šī izpratne palīdz uzzināt, kas notiek organismā.
Mūsdienās daudzu cilvēku attiecībās ēdienam ir liela nozīme, un mūsu sabiedrībā tas ir dabiski. Liela daļa darba un izklaižu notiek maltīšu laikā. Apzinoties, ka sabiedriskā dzīve ietekmē arī jūsu bērna ēšanu, jums jāpiedāvā kaut kas labāks.
Par to, kādi tieši produkti jāēd smadzeņu darbības uzlabošanai, stāstīsim citā rakstā.
Avots: Amitabhs Pandits un Minnija Pandita "Superuzturs bērna prātam" (izd.Zvaigzne ABC).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
