"Labdien. Mans puika no pusotra līdz diviem gadiem gulēja savā istabā, tad "nogrieza kā ar nazi" un guļ savā gultā, bet mūsu guļamistabā. Tagad dēliņam ir jau pieci gadi, un es nevaru viņu piedabūt iet uz savu istabu, jo viņam ir bail," tā portāla Cālis.lv forumā atklāj kāda māmiņa. lūdzām psiholoģes skaidrojumu un ieteikumus, ko darīt šajā situācijā.
"Pats jocīgākais ir tas, ka katru vakaru atkārtojas viens un tas pats - kā nodzēšu gaismu, tā viņš pīkst, ka ir bail, lai slēdzu gaismu un nelīdz tas, ka saku - es tev esmu blakus un tētis, tu esi drošībā (mana gulta no viņa ir metra attālumā). Tad rakos līdz tam, kas baida. Saka - briesmoņi. Tad skaidroju, ka tādi ir tikai multenēs, filmās, ka tādi nepastāv, ka dzīvojam drošā vietā - laukos, kur tikai zaķi, kaķi. Pēdējā laikā piemin vārdu "Imantas pedofils" un zagļi. Šorīt teica, ka viņam bail, ka viņu nozagšot tas zaglis. Es nezinu, ar kādiem vārdiem viņu mierināt, iedrošināt, nezinu, kā panākt, ka viņš sāk dzīvot savā istabā. Esmu piedāvājusi atstāt mazo lapmu un atļaut gulēt ar kaķi. Pa dienu piekrita, bet vakarā teica, ka tomēr gulēs pie mums. Lūdzu, palīdziet saprast, kas notiek un kā to pārvarēt? Paldies!", tā raksta nobažījusies māmiņa.
Situāciju komentē Ģimeņu psiholoģiskā atbalsta centra "Līna" klīniskā psiholoģe, kognitīvi – biheivorālā psihoterapeite apmācībā Aiga Ukstiņa:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
