"Labdien. Mans puika no pusotra līdz diviem gadiem gulēja savā istabā, tad "nogrieza kā ar nazi" un guļ savā gultā, bet mūsu guļamistabā. Tagad dēliņam ir jau pieci gadi, un es nevaru viņu piedabūt iet uz savu istabu, jo viņam ir bail," tā portāla Cālis.lv forumā atklāj kāda māmiņa. lūdzām psiholoģes skaidrojumu un ieteikumus, ko darīt šajā situācijā.
"Pats jocīgākais ir tas, ka katru vakaru atkārtojas viens un tas pats - kā nodzēšu gaismu, tā viņš pīkst, ka ir bail, lai slēdzu gaismu un nelīdz tas, ka saku - es tev esmu blakus un tētis, tu esi drošībā (mana gulta no viņa ir metra attālumā). Tad rakos līdz tam, kas baida. Saka - briesmoņi. Tad skaidroju, ka tādi ir tikai multenēs, filmās, ka tādi nepastāv, ka dzīvojam drošā vietā - laukos, kur tikai zaķi, kaķi. Pēdējā laikā piemin vārdu "Imantas pedofils" un zagļi. Šorīt teica, ka viņam bail, ka viņu nozagšot tas zaglis. Es nezinu, ar kādiem vārdiem viņu mierināt, iedrošināt, nezinu, kā panākt, ka viņš sāk dzīvot savā istabā. Esmu piedāvājusi atstāt mazo lapmu un atļaut gulēt ar kaķi. Pa dienu piekrita, bet vakarā teica, ka tomēr gulēs pie mums. Lūdzu, palīdziet saprast, kas notiek un kā to pārvarēt? Paldies!", tā raksta nobažījusies māmiņa.
Situāciju komentē Ģimeņu psiholoģiskā atbalsta centra "Līna" klīniskā psiholoģe, kognitīvi – biheivorālā psihoterapeite apmācībā Aiga Ukstiņa:
"Labdien, gandrīz ikviens bērns un arī pieaugušie dažādos laika periodos piedzīvo trauksmi un bailes no noteiktām situācijām. Bērniem baiļu izjušana var būt ne tikai normāla, bet arī nepieciešama viņu attīstībai. Tikšana galā ar bailēm bērnu gatavo dažādām neparedzētām dzīves situācijām.
Attīstības procesā parasti tiek piedzīvotas daudzas situācijas, kur bērna izjustā drošības sajūta tiek izaicināta, piemēram, ar bailēm palikt vienam. Šajās reizēs viens no veidiem, kā var palīdzēt bērnam, ir padarīt "viņa bailes redzamas" jeb iedot tām reālus notikumus, lomu spēles, stāstus, zīmējumus un situāciju izspēles ar rotaļlietām. Kopā ar bērnu var zīmēt iedomāto briesmoni, mošķi vai negantnieku, izveidot par viņu pasaku, kur uzrodas kāds labais varonis jeb pats mošķis izrādās nobijies, draudzīgs utt. Šādu stāstu ar humora piedevu var bērnam atkārtoti lasīt priekšā, un tas var viņam palīdzēt izjust lielāku kontroli pār savām bailēm.
Līdzīgi ar rotaļlietām var izspēlēt situācijas, kur mošķis nāk ciemos, vērot viņa uzvedību un spēlē ieviest labvēlīgus risinājumus. Tajās reizēs, kad bērns pauž bailes un nevēlas nakšņot savā istabā ir svarīgi, nevis ļaut viņam automātiski doties uz vecāku istabu, bet runāt un mierināt bērnu, līdz viņa baiļu līmenis krītas un viņš atslābinās, un pierod pie situācijas. Šajā gadījumā ir nozīme vecāka pārliecībai,
mierīgumam un paustai drošības sajūtai, kas spējai sadzirdēt un pieņemt bērna izjustās bailes.
Tipiski izjustais satraukums jau pēc pāris minūtēm krītas un bērns pamazām atjauno drošības sajūtu. Situācijā, ja vecākam ir grūti saglabāt nosvērtību un veikt "darbu ar bērna bailēm" vai tas nepalīdz, ieteicama konsultēšanās pie bērnu psihologa."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
