Valērija lielāko daļu savas dzīves cīnās ar hematoonkoloģisku saslimšanu, veidošana viņai kļuvusi par iepriecinājumu un iedvesmu dzīvei. Izstādes atklāšanā savu redzējumu par Valērijas darbiem izteica mākslinieks Māris Subačs. Viņš, uzrunājot Valēriju, nebaidījās lietot vārdu "māksliniece" un uzsvēra, ka tie, kuri ir veseli, bieži neapzinās, ko nozīmē būt laimīgam, savukārt tie, kuri ir slimi, vairāk aizdomājas par garīgumu, dzīves vērtībām, novēlot Valērijai būt laimīgai un spēt darīt laimīgākus tos, kas skatīsies viņas darbus.
Meitenei šī ir jau trešā izstāde, tādēļ arī pati Valērija, vērtējot savus darbus saka: "Iepriekšējie darbi bija bērnišķīgāki, tagad tie ir kļuvuši nopietnāki." Viņas sapnis ir reiz iemācīties veidot tā, kā to dara profesionāļi.