Vai bērnam acu krāsa var mainīties  (10)

Gandrīz visi eiropeīdās rases bērni piedzimst ar tumši zilām acīm, norāda speciāliste. Viņiem acu krāsa var mainīties pirmajā dzīves gadā. Tas ir saistīts ar faktu, ka pēc bērna piedzimšanas varavīksnene satur ļoti maz melanīna, tā daudzums vēlāk var ievērojami palielināties.

Tomēr daži mazuļi piedzimst ar brūnām acīm. Šādiem bērniem acu krāsa nemainīsies.

Vai bērna acu krāsu mainīsies, iespējams uzzināt, rūpīgi apskatot acs varavīksni: ja uz varavīksnenes ir tumši plankumiņi, acu krāsa, visdrīzāk, ar laiku kļūs tumšāka. Tomēr šādi plankumiņi var būt arī parasta pigmentācija, kas saistīta ar melanīna uzkrāšanos, turklāt acis visu mūžu var palikt tādā pašā krāsā, kā zīdaiņa vecumā.

Tiek uzskatīts, ka acu krāsa var mainīties arī organisma hormonālo izmaiņu, piemēram, grūtniecības, emocionālo uzliesmojumu gadījumā. Tas nenozīmē, zilās acis kļūs brūnas vai otrādi, bet tonis var kļūt tumšāks vai gaišāks. Pēc šāda principa darbojas arī hormonālie acu pilieni, kurus ilgstoši lietojot, var varavīksnene var kļūt tumšāka.

Turklāt acu tonis var mainīties apgaismojuma, apkārtējās vides, grima un apģērba krāsas ietekmē.

Kas nosaka acu krāsu?

Acu krāsai ir liela nozīme mūsu dzīvē, pat ja mēs par to neaizdomājamies. Ļoti bieži apģērbu, grimu un rotaslietas izvēlas atbilstoši tieši acu krāsai, nemaz nerunājot par to, ka, pateicoties esošajiem stereotipiem, mēs savu sākotnējo viedokli par cilvēku veidojam, bieži vien vadoties pēc acu krāsas.

Cilvēka acu, precīzāk acs varavīksnenes krāsu ietekmē divi faktori:

- varavīksnenes šķiedras blīvums;

- pigmenta melanīna sadalījums priekšējā (iekšējā, mezodermalajā) un aizmugurējā (ārējā, ektodermalajā) varavīksnenes slānī.

Melanīns ir pigments, kas nosaka cilvēka ādas un matu krāsu. Jo vairāk melanīna, jo tumšāka āda un mati.

Varavīksnenē esošais melanīns pats par sevi var variēties, sākot no dzeltenas (feomelanīns), līdz brūnam un melnam (eumelanīns).

Neatkarīgi no acu krāsas, varavīksnenes aizmugurējais slānis ir tumšā krāsā, vienīgais izņēmums ir albīni.

Kā veidojas acu krāsa?

Zilā krāsa veidojas saistībā ar varavīksnenes ārējā slāņa zema šķiedru blīvumu un zemu melanīna saturu. Šajā gadījumā, zemas frekvences(sarkano) gaismu absorbē aizmugurējais slānis, bet augstas frekvences (zilā) gaisma atstarojas no tās, tādējādi veidojot zilo acu krāsu. Jo mazāks ir ārējās šķiedras slāņa blīvums, jo piesātināka ir zilā acu krāsa.

Gaišzilā krāsa veidojas, ja varavīksnenes ārējā slāņa šķiedras ir blīvākas nekā zilo acu gadījumā, un tām ir bālgana vai pelēcīga krāsa.Jo lielāks ir šķiedru blīvums, jo gaišāka krāsa.

Gaišzilas un zilas acis visizplatītākās ir Eiropas iedzīvotāju vidū - jo īpaši Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā. Igaunijā šī acu krāsa ir līdz pat 99% iedzīvotāju, Vācijā - 75%. 22% Eiropas izcelsmes iedzīvotāju ASV arī sastopama gaišzilā vai zilā acu krāsu. Cilvēki ar gaišzilām un zilām acīm ir arī Tuvajos Austrumos (Afganistānā, Libānā, Irānā). Šāda acu krāsu izplatīta ir arī ebrejiem-aškenaziem.

Pelēkā krāsa veidojas līdzīgi gaišzilajai, tikai ārējā slāņa šķiedru blīvums ir augstāks, un tas ir tuvāks pelēkajam tonim. Ja šķiedru blīvums nav tik liels, acu krāsa būs pelēkzila. Turklāt melanīna vai citu vielu klātbūtne pieķir nedaudz dzeltenā vai brūnganā piemaisījuma.

Pelēka acu krāsa visbiežāk ir sastopama Austrumeiropā un Ziemeļeiropā (līdz 50%). Tā ir sastopama arī Irānā, Afganistānā, Pakistānā un dažos ziemeļrietumu Āfrikas reģionos.

Zaļā acu krāsa ir saistīta ar nelielu melanīna daudzumu. Varavīksnenes ārējā slānī atrodas dzeltenais vai gaiši brūnais pigments lipofuscīns. Zilās vai gaišzilās krāsas izkliedes rezultātā veidojas zaļā krāsa. Varavīksnenes krāsojums parasti ir nevienmērīgs, ir liels daudzums zaļās krāsas toņu.

Tīri zaļa acu krāsa sastopama ļoti reti. To var sastapt Ziemeļeiropā un Centrāleiropā, reizēm arī Dienvideiropā. Sievietēm zaļas acis ir sastopamas daudz biežāk nekā vīriešiem.

Dzintara krāsa. Dzintara krāsas acīm ir monotona gaiši brūna krāsa, dažreiz sastopama dzeltenīgi zaļas vai sarkanīgas krāsas klātbūtne. To krāsa var būt tuva zaļajai vai zeltītai krāsai, kas saistīts ar pigmenta lipofuscīna klātbūtni.

Zaļganā acu krāsa ir jaukta krāsa. Atkarībā no apgaismojuma, tā var šķist zeltaina, brūngani zaļa, brūna, gaiši brūns ar dzelteni zaļu nokrāsu. Varavīksnenes ārējā slānī melanīna daudzums ir diezgan mērens, tāpēc zaļganā acu krāsa veidojas brūnas un zilas vai gaišzilas krāsas kombinācijas rezultātā. Var būt arī dzeltenā pigmenta piemaisījums. Atšķirībā no dzintara acu krāsas, šajā gadījumā krāsa nav monotona, bet pietiekami nevienmērīga.

Brūnā acu krāsa veidojas, pateicoties tam, ka varavīksnenes ārējais slānis satur daudz melanīna, tāpēc tas absorbē gan augstas frekvences (zilo) un zemas frekvences (sarkano) krāsu, bet atspoguļotā gaisma summējas kā brūnā krāsa. Jo vairāk melanīna, jo tumšāka un piesātinātāka ir acu krāsa. Brūna acu krāsa ir visizplatītākā pasaulē. Visaugstākā brūno acu īpašnieku koncentrācija ir Āzijā, Okeānijā, Āfrikā, Dienvidamerikā un Dienvideiropā.

Melna acu krāsa būtībā ir tumši brūna, bet melanīna koncentrācija varavīksnenē ir tik liela, ka uz to krītošā gaisma gandrīz pilnībā tiek absorbēta. Šajā gadījumā acs ābolam var būt dzeltenīga vai pelēcīga nokrāsa. Melna acu krāsa ir izplatīta, pirmkārt, negroīdās rases pārstāvjiem, dienvidu, dienvidaustrumu un Austrumāzijā. Šajos reģionos bērni jau piedzimst ar melanīna ļoti piesātinātu varavīksneni.

Sarkanā (vai rozā) acu krāsa ir sastopama tikai albīniem. Šāda krāsa ir saistītas ar melanīna trūkumu varavīksnenēm, tādēļ to nosaka varavīksnenes asinsvadi. Ļoti reti, sarkanā sajaucoties ar zilo krāsu, dod violetu acu krāsu.

Raksta tapšanā izmantota arī E.Ozolas grāmata "Krāsas.Uztvere un iedarbība" (izd.Jumava).