Cik viegli vai grūti bērnam iekļauties skolā pēc atgriešanās no dzīves ārvalstīs  (13)

Analītiskās izpētes laikā tika apzinātas 64 Latvijas vispārējās izglītības iestādes dažādos Latvijas plānošanas reģionos un noskaidrots, ka 35 izglītības iestādēs pēdējo divu mācību gadu laikā ir mācījušies vai mācās izglītojamie, kuri atgriezušies no mācībām citā valstī. Aptaujas rezultātā kvalitātes dienests ir saņēmis kopā 184 anketas, tostarp 31 no izglītības iestāžu direktoriem, 111 pedagogiem un 42 vecākiem, portāls Cālis.lv uzzināja IKVD.

Kāda ir kopaina?

Apkopojot sniegtās atbildes par izglītojamo, kuri atgriezušies no mācībām citā valstī un turpina izglītības ieguvi Latvijā, adaptācijas procesu un īstenotajiem atbalsta pasākumiem, IKVD secina, ka reemigrējušie izglītojamie lielākoties labi un ar interesi iekļaujas izglītības iestādes mācību procesā, kā arī viņiem pārsvarā veidojas labas attiecības ar skolasbiedriem un pedagogiem. Taču pastāv atsevišķi izņēmuma gadījumi, kad izglītojamajam neizdodas iekļauties ne mācību procesā, ne klases vai izglītības iestādes kolektīvā.

Reemigrējušā izglītojamā mācību procesā lielu ieguldījumu un papilddarbu (laiks un materiāli) sniedz pedagogi. Būtiskākie atbalsta pasākumi ir papildkonsultācijas, īpaši latviešu valodā un vēsturē, individuālā mācību plāna izstrāde, pedagogu individuālais darbs ar izglītojamo, kā arī diferencētu uzdevumu izstrāde.

Vairums izglītojamo, kuri atgriežas Latvijā no mācībām citā valstī, brīvi sazinās latviešu valodā, taču pastāv problēmas ar specifiskiem vārdiem, terminiem un latviešu valodas rakstību.

Biežāk izmantotie pedagogu resursi darbā ar reemigrējušiem izglītojamajiem ir interneta resursu klāsts un konsultācijas, pieredzes apmaiņa ar citiem pedagogiem. Samērā bieži reemigrējušie izglītojamie izmanto logopēda atbalstu.

Iekļaušanās procesā Latvijas izglītības iestādē būtisks aspekts ir sadarbība ar izglītojamā vecākiem, tostarp regulāras sarunas par izglītojamā mācībām un attiecībām izglītības iestādē.

Lai arī reemigrējušo izglītojamo adaptācijas process kopumā ir vērtējams kā pozitīvs, gan izglītības iestāžu direktoru, gan pedagogu, gan vecāku aptaujas rezultāti norāda uz iekļaušanās procesā pastāvošām problēmām un nepieciešamiem papildu atbalsta pasākumiem.

Problēmu izklāsts

Skolu direktori ziņojuši, ka visbiežāk izglītības iestāžu direktoru minētais atbalsta pasākums ir rīkotās papildu konsultācijas atsevišķos mācību priekšmetos. Tāpat pietiekami bieži šiem skolēniem tiek sagatavots individuāls mācību plāns atbilstoši vecuma grupai un izglītojamā zināšanu līmenim. Tiek norādīts, ka, izglītības iestādēm būtiska ir veiksmīga sadarbība ar vecākiem, kas nozīmē regulāru vecāku informēšanu par izglītojamā mācību procesu, attiecībām ar pedagogiem un skolasbiedriem. Vēl šo skolēnu adaptācijas procesā izglītības iestādēs tiek iesaistīts atbalsta personāls, lielākoties - sniegts psihologa un sociālā pedagoga atbalsts, ko izmanto visa ģimene.

Izglītības iestāžu direktoru aptaujā īpaši tika uzsvērts pedagogu ieguldītais individuālais darbs. Ja mācību priekšmetu pedagogi vairāk rūpējas par attiecīgā mācību priekšmeta apguvi, arī meklējot vai sagatavojot speciālus materiālus, tad klases audzinātājs būtisku laika resursu velta, palīdzot reemigrējušajam izglītojamajam iejusties izglītības iestādē. Klases audzinātājs ir arī tā persona, kura visbiežāk kontaktējas ar izglītojamā vecākiem un informē par iekļaušanās procesu.

Tāpat izglītības iestāde sniedz palīdzību izglītojamajam latviešu valodas apguvē. Īpaši izglītības iestāžu direktori uzsver, ka reemigrējušiem izglītojamajiem, saistībā arī ar latviešu valodas apguvi, ir nepieciešams un tiek sniegts logopēda metodiskais atbalsts.

Skolās tiek īstenoti arī citi ar mācībām tieši nesaistīti atbalsta pasākumi, proti, palīdzība adaptēties klasē. Lai veicinātu izglītojamā iekļaušanos kolektīvā, tiek rīkoti ārpusskolas pasākumi, kā arī izglītojamais tiek aicināts iesaistīties interešu nodarbībās, kurās nepiespiestā, mierīgā vidē var pamazām veidot pozitīvas attiecības
ar skolasbiedriem.

Visai maz gadījumos, bet tomēr, - reemigrējuša izglītojamā mācību procesā tiek ieviesti diferencēti uzdevumi un tiek dots ilgāks laiks uzdevumu izpildei, kā arī ir iespēja mājas darbus pildīt pedagoga klātbūtnē pagarinātajā dienas grupā pēc mācību stundām.

Tikai trīs izglītības iestāžu direktori aptaujā norādīja, ka izglītojamais, kurš atgriezies no mācībām citā valstī un turpina mācības Latvijā, bija pilnībā sagatavots, un zināšanu līmenis bija atbilstošs, tādēļ nebija nepieciešami īpaši atbalsta pasākumi.

Un ko saka vecāki?

No aptaujātajiem 42 vecākiem seši norādīja, ka Latvijā ar bērniem atgriežas otro reizi, savukārt 36 vecāki norādīja, ka ģimene atgriežas Latvijā pirmo reizi. Analītiskās izpētes laikā tika aptaujāti vecāki no dažādiem reģioniem. Aptaujāto vecāku bērnu vecums ir no septiņiem līdz 18 gadiem.

Aptaujā vecākiem tika lūgts sniegt informāciju par problēmām, to risinājumiem un atbalsta pasākumiem izglītības iestādē, pilsētā, valstī, izglītojamajam mācoties ārpus Latvijas, proti, kā notika izglītojamā iejušanās konkrētajā izglītības iestādē ārvalstīs.

Vecāku sniegto atbilžu apkopojums liecina, ka lielākās problēmas, uzsākot mācības ārvalstīs, ir ar komunikāciju un mācībām valodas nezināšanas dēļ. Līdz ar to izglītojamajiem tika piedāvātas papildu nodarbības valodas apguvē, tai skaitā arī grupu nodarbības, kā arī pedagogi aktīvi uzņēmās mājas darbu un mācību stundu koordinēšanu. Tāpat vecākiem bija jāvelta savs laiks, palīdzot izglītojamajam mācību procesā. Vecāki norādīja, ka saņēmuši nozīmīgu ārvalstu pedagogu atbalstu, jo pastāvējis augsts tolerances līmenis pret citu kultūru pārstāvjiem. Taču ārvalstīs var būt problēmas ar iekļūšanu izvēlētajā izglītības iestādē, jo prioritāri ir "vietējie" bērni.

Vecāki pozitīvi novērtēja ārvalstīs esošo praksi, ka izglītojamajam tiek piešķirta uzticības persona, piemēram, klasesbiedrs, kurš palīdz iejusties gan izglītības iestādē, gan klasē, gan pilsētā. Dažu vecāku bērniem ārvalstīs tika piesaistīts individuālais tulks vai individuālais pedagogs, kā arī tika rīkotas regulāras pedagogu un vecāku tikšanās un pasākumi. Vēl kā pozitīvi piemēri, kas veicina iekļaušanos ārvalstu izglītības iestādē, tika minēti: aprakstošās liecības, kas palīdzēja izprast bērna progresu.

Pasākumi, kas būtu jāveic, lai veiksmīgāk reemigrējošie skolēni iekļautos Latvijas izglītības sistēmā

- Ārvalstu labas prakses piemēru pārņemšana, piemēram, piesaistīt uzticības personu, kas var būt arī klasesbiedrs, kas palīdz reemigrējušam izglītojamajam iejusties izglītības iestādē, iepazīties ar izglītības iestādē noteiktajiem iekšējās kārtības noteikumiem, mācību procesa organizāciju, kā arī klases kolektīvu.

- Bezmaksas papildstundas un konsultācijas. Tas nozīmē, ka nepieciešams valsts līmenī izskatīt iespēju nodrošināt pedagogiem samaksu par papildnodarbību un konsultāciju sniegšanu (īpaši latviešu valodā un vēsturē), tostarp pedagogu darba samaksas reformu kontekstā.

- Izvērtēt iespēju, kā arī uzsākt diskusiju par atvieglojumiem eksāmenos reemigrējušiem izglītojamajiem, piemēram, eksāmenu kārtošanā, īpaši, ja izglītojamais Latvijā ir gadu vai mazāk par gadu. Minētais viedoklis arī tika pausts analītiskās izpētes vecāku anketās.

- Būtu nepieciešamas vasaras nometnes reemigrantiem vai bērniem,ģimenēm, kas plāno atgriezties Latvijas izglītības sistēmā.

- Vēlams dažādot pedagogiem pieejamos resursus darbā ar reemigrējušiem izglītojamajiem (metodika, mācību līdzekļi, izdales materiāli).

- Vecākiem, kuri plāno ar bērniem atgriezties Latvijā, būtu nepieciešama informatīvu materiālu pieejamības paplašināšana par izglītības sistēmu Latvijā, tostarp izglītības dokumentu atzīšanu, jo, kā norāda vecāku aptaujas rezultāti, vecāki un izglītības iestādes ir saskārušies ar problēmām izglītības dokumentu atzīšanas procesā.

- Tāpat vecākiem būtu noderīgas vadlīnijas par veicamajiem priekšdarbiem pirms atgriešanās Latvijā, lai izglītojamā iekļaušanās process Latvijā būtu veiksmīgs. Minēto informāciju varētu ievietot Latviešu valodas aģentūras mājas lapā, jo, kā liecina analītiskās izpētes aptaujas rezultāti, Latviešu valodas aģentūras materiāli ir visbiežāk izmantotais resurss reemigrējušo izglītojamo mācību procesam.