Foto: PantherMedia/Scanpix
Nu jau vairāk nekā gadu ar likumu noteikts, ka auklītēm jāiegūst profesionālā kvalifikācija un jāapgūst drošības pamatprasības, lai vecāki varētu pretendēt uz valsts finansiālu atbalstu gadījumos, ja bērnam nav pieejams bērnudārzs vai vecāki nevēlas tajā mazuli laist. Kāda situācija šobrīd vērojama auklīšu "biznesā", kādas algas viņas saņem, mēģinājām skaidrot gan atbildīgajās valsts iestādēs, gan reālajā pieredzē.

Cik sertificētu aukļu

Kā portālam "Cālis.lv" pastāstīja Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) pārstāve Inese Galeja, no 2013.gada septembra līdz 2014.gada 5.decembrim IKVD ir reģistrējis 1171 bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju. Tās ir gan fiziskas, gan juridiskas personas.

2013.gadā, no septembra līdz decembrim, IKVD reģistrēja 360 fiziskas un 40 juridiskas personas. Savukārt 2014.gadā (līdz 5.decembrim) Kvalitātes dienests ir reģistrējis 742 fiziskas un 29 juridiskas personas.

No kopējā reģistrēto personu skaita izslēgtas ir 59 personas. Lielākā daļa no tām nav vēlējušies turpināt sniegt bērnu uzraudzības pakalpojumu. Vaicāta par izslēgšanas iemesliem, Galēja min, ka ir bijušas personas, kuru izglītība neatbilda prasībām, kā arī dažkārt tiekot saņemti iesniegumi ar lūgumu izslēgt no reģistra.

Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrā 2014.gada 5.decembrī aktīvi ir ieraksti par 1112 personām (1047 fiziskām un 65 juridiskām personām, kuras pakalpojuma sniegšanā iesaistījušas 162 fiziskas personas).

Apkopojot informāciju, konstatēts, ka liela daļa iesniedzēju norāda, ka plānotais bērnu skaits pakalpojuma sniegšanai ir no viena līdz diviem. Pārsvarā bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanā iesaistās sievietes.

Visbiežāk iesniegumi par vēlmi oficiāli reģistrēties tā dēvētajā aukļu reģistrā ir saņemti no Rīgas (548), Ķekavas novada (101), Mārupes novada (69), Liepājas (45) un Jelgavas (49) iedzīvotājiem. Pārsvarā iesniegumos tiek norādīts, ka pakalpojums tiks sniegts astoņas un vairāk stundas dienā. Iesniedzēju visbiežāk norādītais pieskatāmā bērna vecums ir no pusotra līdz četriem gadiem.

Licences jeb sertifikāta izmaksas

Reģistrācija Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrā ir bezmaksas. Lai kļūtu par reģistrētu bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, personai ir jābūt vidējai profesionālai pedagoģiskai izglītībai, augstākai pedagoģiskai izglītībai, aukles profesionālai kvalifikācijai vai arī ir jābūt apguvušai profesionālās pilnveides izglītības programmu bērnu aprūpes jomā (ne mazāk kā 40 klātienes stundu apjomā).

Saraksts ar izglītības iestādēm, kurās var apgūt profesionālās pilnveides izglītības programmu (40 stundas) vai iegūt aukļa profesionālo kvalifikāciju, pieejams Kvalitātes dienesta tīmekļa vietnē ikvd.gov.lv sadaļas "Reģistrācija" apakšsadaļā "Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrācija". Par mācību izmaksām interesenti var uzzināt katrā konkrētā izglītības iestādē. Šobrīd šo iestāžu skaits sasniedzis jau 33, lai gan pirms gada aukļu kursus, kā to vienkāršoti varētu nosaukt, piedāvāja vien dažas izglītības iestādes. Saskaņā ar informāciju, kas gūta no personām, kas gājušas cauri šim procesma, lai kļūtu par licencētu auklīti, jārēķinās ar sākumkapitāla ieguldījumiem, kas ir ap 500 eiro.

Normatīvo aktu regulējums mērķi sasniedzis?

IKVD lūdzām paust viedokli, vai aukļu biznesa sakārtošana ir attaisnojusi iepriekš "nospraustos" mērķus? Kvalitādes dienesta pārstāve atzīst, ka reģistrācija, nenoliedzami, veicina bērnu pieskatīšanas caurspīdīgumu, pieejamību un kvalitāti. Pie tam, pakalpojuma mērķis ir nodrošināt bērna atrašanos pieaugušā klātbūtnē, kā arī drošu, saturīgu un lietderīgu dienas organizēšanu bērnam, sekmējot bērna vispusīgu attīstību. Tāpat pakalpojuma ieviešana veicina arī pakalpojuma sniedzēju legalizāciju, jo tādējādi auklēm tiek nodrošinātas sociālās garantijas.

Kvalitātes dienests ir novērojis, ka katru mēnesi tiek reģistrēti aptuveni 80 bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēji, un šī tendence paliek nemainīga. Minētais liecina, ka sabiedrības, tostarp bērnu vecāku, interese par bērnu uzraudzības pakalpojumu šobrīd nav mazinājusies un pakalpojums ir nepieciešams.

Reālā situācija

Gada laikā, kopš tika ieviestas izmaiņas, kā sēnes saradušies dažādi portāli, kas aicina pieteikties auklītes un vecākus, lai abas interesējošās puses sastaptos. Portālos tiek veidotas savas, mazas datu bāzes, kurās aukles tad sevi slavēt slavē. Tiesa, atklātuma par cenām praktiski nav.

Portāla "Cālis.lv" forumā temati par un ap auklītēm aktuāli bijuši vienmēr. Lūk, apkopojām aktuālāko informāciju, lai sniegtu aptuvenu priekšstatu, cik tad vecākiem aukles pakalpojumi varētu izmaksāt.

"Lasot par summu, kādu maksā auklēm, aizdomājos par savu algu un pienākumiem un secinu, ka jūtos kā briesmonis, kas saņem algu, nedarot neko. Mana alga, ko vecāki paši piedāvāja ir 650 eiro par astoņarpus vai deviņām stundām dienā. Sestdiena un svētdiena ir brīvas. Runājot par pienākumiem, tie ir divi - lai bērns justos labi un būtu paēdis. Un šī ģimene neskaitās bagātie, bet gan parasta. Pieredze rāda, ka ne jau bagātie grib un maksā tās lielās summas, drīzāk otrādi ir. Katrs pats izvērtē sava maciņa biezumu un to, cik maksās par sava bērna labsajūtu."

"Noteikti var atrast pilnas slodzes aukli par 400 eiro. Ja es mājās auklēju savu mazuli, plus pie manis ved auklējamo, par šādu summu piekristu, jo pašai interesantāk, vai arī, ja savā māja skatu divus, trīs bērnus. Bet, ja cilvēks grib, lai es viņa bērnu skatu viņu mājā uz pilnu slodzi 22 dienas mēnesī, piedodied, bet zemāk par 700 eiro neparakstos."

"Meklējot aukli, secinu, ka 600 eiro ir minimālā alga, uz ko parakstās pieredzējušas aukles par pilnu slodzi."

"Vai tiešām bērnudārzs nesanāk lētāk? Cik pelna mammas, kuras var atļauties maksāt auklei 600-750 eiro? Kur ir jāstrādā, lai tik daudz saņemtu? Manu paziņu lokā vidējā alga ir ap 600 - 700 eiro."

"Ir tomēr atšķirība, vai mazu kunkuli "iemet" valsts dārziņā vai viņu mājās audzina mīļa auklīte. Bet jā, arī es biju izbrīnīta par šīm algām. Pirmajam bērnam man bija superīga, ļoti atbildīga auklīte, kurai maksājām 250 latus mēnesī, tas gan bija lielās krīzes laikā. Kvalitāte no tā necieta, bija tiešām superīgs cilvēks, uz kuru pilnībā varēju paļauties. Tagad, meklējot aukli otram bērnam, man drusku jāpārorientējas."

Kāds ir valsts un pašvaldību atbalsts?

Vecākiem, kuru bērni ir vecumā no pusotra līdz četriem gadiem, bet neapmeklē bērnudārzu, no 2013.gada 1. septembra ir iespēja saņemt valsts finansiālu atbalstu aukles pakalpojumu apmaksai 142 eiro apmērā. Lai atbalstu saņemtu, jāizvēlas sertificēta auklīte, kas reģistrējusies IKVD.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, daļu no aukles algas sedz valsts un pašvaldība (katrai pašvaldībai sniegtais atbalsts var atšķirties), bet pārējo maksās paši vecāki.

Valsts finansētā summa tiek izsniegta nevis ģimenei, kas algo aukli, bet gan iemaksāta aukles kontā kā ikmēneša maksājums. Ja mazbērnus pieskata vecmāmiņa, tad sertificējoties, šo valsts finansējuma daļu var saņemt arī vecmāmiņa, kas pilda aukles funkcijas.

Lai persona tiktu iekļauta šajā reģistrā, tai jāiegūst aukles sertifikāts, jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā individuālajam komersantam vai saimnieciskās darbības veicējam un jāizvēlas nodokļu maksāšanas likme. Aukle var reģistrēties gan kā fiziska persona, kas individuāli sniedz bērnu uzraudzības pakalpojumus, gan arī dibināt uzņēmumu vai biedrību un sniegt šādu pakalpojumu kā juridiska persona. Reģistrēšanās dienestā notiek bez maksas, un reģistrācija ir arī atļauja darbības uzsākšanai.

Valsts par sertificētas aukles pakalpojumiem maksā 142 eiro, bet papildus finansējums tiks piešķirts arī no pašvaldībām, tādējādi kopējā summa par aukles pakalpojumiem būs 227 eiro Rīgas plānošanas reģionā, bet pārējās Latvijas pašvaldībās līdzfinansējuma apjoms gan atkarīgs no katras konkrētās pašvaldības rocības. Noteikumi paredz, ka pakalpojuma sniedzējam par šo valsts apmaksāto daļu jāsamazina sava algas daļa, ko maksā vecāki.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!