Katrs vecāks uz bērna tiepšanos reaģē citādi. Daži vecāki bērna spiedienam nepadodas, citi neiztur. Tieši tāpēc bērns cenšas īstenot savu gribu. Un jāteic, ka viņam tas arī izdodas. Tiesa, ar neapmierināto vecāku palīdzību.
Reizēm bērni tiepjas tāpēc, ka vecāki ignorē viņu tiesības būt nogurušiem, izjust pieaugušo viesībās garlaicību vai arī būt sadrūmušiem par kādu problēmu.
Pozitīvie piemēri, kā būtu jāreaģē vecākiem:
1. Sākotnēji bērnam jāpaskaidro, ka viņa tiepšanās jūs nervozē.
"Man no tavas činkstēšanas sāp galva".
2. Vajadzētu bērnam pastāstīt, kā to pašu iespējams panākt bez činkstēšanas.
"Tu varētu mēģināt mani pierunāt citādi:"Mammu, es esmu noguris un tāpēc gribu iet uz mājām.""
3. Bērnu vajadzētu pamudināt izmēģināt problēmu atrisināt bez tiepšanās.
"Nu, iedomājies, ka tu kaut ko ļoti gribi, bet es tam nepiekrītu. Kā tu mani varētu pierunāt? Atceries, ka tiepties nav atļauts."
4. Visbeidzot bērnu ieteicams uzslavēt, mudinot uzvesties pareizi arī turpmāk.
"Man patika veids, kā tu to palūdzi. Bez jebkādas tiepšanās. Tu biji ļoti pieklājīgs. Es varu ar tevi lepoties."
Izvairieties no situācijām, kurās bērnu tiepšanās varētu vēl tikai notikt, pārrunājot to ar bērnu jau laikus.
Ja bērns savu lūgumu izteicis ļoti saprātīgi un pieklājīgi, bet jūs tomēr to nevarat apmierināt, esiet uzmanīgi. Iespējams, ka bērnam nekas cits, izņemot tiepšanos, neatliek. Tāpēc pareizāk būtu paskaidrot, ka vecāki spēj bērna situācijā iejusties, un mēģināt izteikto vēlēšanos vismaz daļēji tomēr apmierināt.
Piemēram: "Tev taisnība. Te iekšā ir karsts, un mēs te esam uzturējušies pārāk ilgi. Bet man šis tas vēl jānopērk. Es tevi nevainoju par to, ka jūties noguris un neapmierināts. Ko mēs varētu izdomāt, lai tev būtu vieglāk izturēt līdz beigām? Varbūt mēs varētu sagādāt tev kādu mazu prieciņu?".
Nepareizās frāzes
- Beidz činkstēt!
- Ja tu tūlīt nebeigsi tiepties, es...
- Kad tu vienreiz būsi pieaugusi/pieaudzis?!
- Tu mani padarīsi traku! (Tieši tāds ir bērna nodoms. Tāpēc vecāki rīkotos pareizi, ja bērna tiepšanos ignorētu, nevis atzītos savā nevarībā).
Avots: D.Kājiņa, I.Aunīte "Kā izprast bērnu?" (izd.Pētergailis).