Kad mēs rokās paņemam grāmatu, to tikai šķirstām vai lasām, reti kad aizdomājamies par to, kā patiesībā tā tapusi. Jo īpaši tas attiecas uz bērnu grāmatām, kas vienmēr bagātinātas ar izteiksmīgām ilustrācijām. Par to, kā un cik ilgā laikā top viena bērnu auditorijai paredzēta grāmata, portālam Cālis. lv sarunā atklāj rakstnieks Juris Zvirgzdiņš, kura mājā mīt arī ap 150 dažādu lāču, un māksliniece Anita Paegle.
- Gads tuvojas noslēgumam. Kāds tas bijis Jūsu radošajā jomā? Zinu, ka nule kā iznākušas divas jaunas bērnu grāmatas, ko esat radījuši tandēmā.
Anita: Jā, tikko iznākušas divas grāmatas – "Ziemas pasaka" un "Miega pasaka" ar manām ilustrācijām, kurām teksta autors ir Juris. Juris jau tekstus uzraksta ātri, bet ilustrācijas šīm divām grāmatām tapa divu gadu garumā. Abās grāmatās atrodamas konkrētas vietas Rīgā – vienā attainots mans bērnības rajons – Ziedoņdārzs un tā apkārtne, bet otrā – Jura – Pārdaugava, Māras dīķa apkārtne. Ja vien jūs zinātu, cik svētdienu pavadījām pie Māras dīķa, lai "uzķertu" īsto noskaņu. Es parkā skicēju, fotografēju, tad aizbraucu mājās un zīmēju, tomēr jūtu: "Nu nav tas". Nākamajā svētdienā atkal devos uz parku. Es tik ļoti iemīlēju šo divu grāmatu varoņus, ka bija grūti šķirties no viņiem, kad grāmatu jau nodevām drukāšanai tipogrāfijā. Grāmatas iecere, ilustrācijas, makets ir dažādi posmi, kurā top brīnums – grāmata. Katra pabeigta un nodrukāta grāmata ir brīnums.