Pastāv daudz veidu, kā bērniem pateikt: "Es tevi mīlu", neizsakot nevienu no šiem mazajiem, bet tik ļoti svarīgajiem, vārdiem. Jāatzīst, - lai kā mēs censtos savu ceļu iet bez ne vienas aizķeršanās, dzīve vienalga mēdz piespēlēt dažādus pārsteigumus.
Tas, protams, nenozīmē, ka jums burtiski katru dienu būtu burts burtā jāatkārto tās septiņas frāzes, ko piedāvā portāls mindbodygreen.com. Nē, izmantojiet tās pēc nepieciešamības, bet centieties tās ne tikai izteikt vārdos, bet arī izrādīt darbos.
1."Es tev ticu".
Kāda sieviete padalījās ar savu pieredzi par šo jautājumu. Viņa savam trīsgadniekaam sacījusi: "Es tev ticu", un acīmredzami, šī ticība pie viņas atgriezās kā bumerangs.
Sieviete ilgi meklējusi savas dzīvokļa atslēgas. Vienā brīdī viņa neizturēja un vienkārši no bēdām "iegāzās" dīvānā, jo viss jau bija pārmeklēts. Pēkšņi viņa juta, ka kāds viņu rausta aiz bikšu staras: "Māmiņ, es zinu, ka tu varēsi atrast tās atslēgas. Es tev ticu!". Šie vārdi sievietei gandrīz kā atvēra "otru elpu". Viņa atbīdīja no sienas kumodi, un atslēgas atradās.
Un tā arī ir, frāze "es tev ticu" iegūst motivējošu spēku.
2. "Nekad nepadodies"
Ar šo frāzi var atbalstīt bērnu, izsakot to nedaudz rotaļīgā tonī, lai rosinātu bērnu meklēt izeju no konkrētas situācijas.
Kā piemēru atkal var minēt sievieti un viņas trīsgadīgo dēlēnu. Viņi kopā lika puzli, un delēns uzstājīgi kādā vietā mēģināja ieviet puzles gabaliņu, kas tur neder. Dēlēns pat atkārtoja: '"Nekad nepadodies, nekad nepadodies". Tiesa, mammai bija arī jāatzīst: "Jā, tu nedrīksti padoties, taču, iespējams, tagad tu kaut ko dari nepareizi. Tādā gadījumā tev jāapstājas, jāpārdomā savas darbības, un jāizdomā jauns rīcības plāns. Ja nekas nemainās, neraugoties uz taviem centieniem, tev jāatrod jauns ceļš - jāizdomā jauna stratēģija, lai sasniegtu vēlamo rezultātu".
Bērnam ir jāpaskaidro, cik svarīgi ir nepadoties, bet vienlaikus būt gatavam jauniem risinājumiem.
3. "Mēs mācāmies procesā"
Jūsu bērnam jāsaprot, ka grūtības un kļūdīšanās - tas ir normāli. Pamēģiniet viņam iemācīt nesatraukties par nebūtiskām lietām. Svarīgi viņam atgādināt to ne tikai sakāves brīdī, bet arī pirms svarīgiem, atbildīgiem notikumiem viņa dzīvē. Tas viņam sniegs iedrošinājumu.
4. "Ikviens profesionālis kādreiz bija skolēns, kā tu tagad"
Ļoti svarīgi laiku pa laikam atgādināt bērnam, ka katrs cilvēks, kurš kaut ko sasniedzis, savas dzīves sākumā tāds nebija. Lai tavs bērns aug ar izpratni, ka kļūdīties ir normāli. Zaudēt - tas ir normāli. Cīnīties - tas ir normāli.Bērnam jāsaprot, ka tas ir tikai tilts šķēršļu pārvarēšanai, lai sasniegtu savu mērķi. Ļaujiet bērnam saprast, ka pacietība, neatlaidība un centieni pēc mērķa sasniegšanas ir daudz svarīgāki par absolūtu pilnību.
5. "Sakāve - nav risinājums"
Runājiet ar bērnu par to, ko nozīmē šī frāze. Paskaidrojiet, ka viņam jāmēģina panākt savs, un jebkura pieredze jāuztver kā mācību stunda, un jāredz tajā nevis sakāve, bet jaunas iespējas savas "mācības" apgūšanai un jaunu stratēģiju veicināšanai.
Sakāve nevar būt izvēle. Izvēle - tā ir vēlme mācīties, augt, palaist brīvē to, no kā mēs esam izauguši, mīlēt sevi par neatlaidību un ticēt saviem spēkiem.
6. "Tev jāmācās no katra ziluma un katra nobrāzuma"
Katru reizi, kad tavs bērns kaut ko izdara ne tā, nokļūst nepatīkamā situācijā, pavaicā viņam, kādu mācību un pieredzi viņš guvis. Parunā ar viņu par to, paskaidro, ka mēs visi mācāmies no savām kļūdām, uzsistiem zilumiem un nobrāzumiem. Iemāci viņam izdarīt secinājumus no katras šādas situācijas.
7."Tu esi drošībā. Tu esi mīlestības un rūpju ieskauts"
Jūs varat atminēties kādu brīdi no savas bērnības, kad jutāties pasargāts, mīlēts un apčubināts? Šādos brīžos bērns sajūtas tik mierīgs, harmonisks ar sevi un visu, kas viņam apkārt.
Ir ļoti, ļoti svarīgi, lai bērns augtu atmosfērā, kura valda mīlestība un rūpes, lai viņš justos pasargāts. Tas pozitīvi ietekmē viņa pašapziņu, kā arī palīdz kļūt drosmīgākām un stiprākam.
Katru vakaru, kad liec savu mazo dārgumu gulēt, atgādini viņam: "Tu esi drošībā, tu esi mīlestības ieskauts". Sakiet šos vārdus mīļi un mierīgi, lai tie viņam ilgāk paliktu prātā, pat tad, kad jau viņš būs pieaudzis, lai viņš spētu tos atcerēties kādos stresa brīžos.