Tas viss ar mērķi - pirkt, pirkt, lai uz pāris stundām, varbūt dienām, bērnos radītu prieku, bet tad kāroto mantu atrastu nevērīgi nomestu kaktā, lai atkal ilgotos pēc kāda jauna reklāmas objekta.
Reklāma un maza bērna sapratne
Bērns, redzot uzmācīgās reklāmas, kaislīgi vēlas TO - par katru cenu. Un vecāki arvien biežāk dzird: "Gribu! Nopērc!" Ko darīt?
Ļoti bieži mēs, pieaugušie, tiekam pārliecināti, ka moderni ir arī labi. Teiksim atklāti - mazam bērnam nav īpašas vajadzības pēc Bārbijas, taču mums ir. Tāpēc mums jāsaprot, kā reklāma iedarbojas uz mums, bērnu vecākiem.
Tas nenozīmē, ka bērniem nav vajadzīgas spēles un rotaļlietas. Tas nozīmē, ka bērniem nav vajadzīgas pārmērības.
1. Mazi bērni grib vēlamo saņemt tūlīt, un, jo mazāks ir bērns, jo grūtāk viņam ir gaidīt. Tātad, lai izvairītos no nevēlamiem pirkumiem, jāietur pauze. Tas vien nozīmē, ka bērns pavisam drīz zaudē interesi par vēlamo, un viņa iegribas objekts ir jau cita manta.
2. Visiem bērniem ir svarīgi identificēties ar vienaudžiem, viņiem ir nepieciešams tas pats, kas citiem bērniem. Ar to jārēķinās - ir lietas, ko bērniem atteikt nedrīkst. Jo vecāks bērns, jo svarīgāk viņam iegūt mantas, kas ļauj justies piederīgam savējiem. Taču arī šajā gadījumā jāievēro mērs.
Kas varētu palīdzēt ievērot patērēšanā mēra sajūtu
Dodiet bērnam izvēles iespēju, piemēram, sakot: "Tev patīk konstruktors un leļļu komplekts, taču es varu atļauties nopirkt tikai vienu lietu. Ko tu izvēlēsies?"
Māciet bērnam apieties ar naudu. Iemāciet bērniem, ka nauda maciņā neparādās pēc burvju mājiena un ka tā var arī beigties. Paskaidrojiet, ka visus savus ietaupījumus neesat gatavi tērēt vienīgi viņa vajadzībām. Iemāciet bērnam rīkoties ar kabatas naudu.
Antireklāma. Sarunājeties ar bērniem par reklamētajiem priekšmetiem, izsakiet savu viedokli, paskaidrojiet. Noteikti pamatojiet, kāpēc kādu mantu jūs atsakāties pirkt.
Draudi:Ja tu..., tad nemaz nedomā, ka es tev to pirkšu...
"Ja tu tā uzvedīsies, nemaz nedomā, ka es tev pirkšu...", "Ja tu būsi nejauks, neviens tevi nemīlēs", "Ja tu neklausīsi, māmiņa saslims" - ar šādām frāzēm vecāki reizēm cenšas panākt paklausību, taču tās var izraisīt būtiskas bailes - bailes no pamestības un vientulības. Bailes var rasties jau tad, kad bērns ir vēl pavisam mazs; viņš, piemēram, nevēlas kopā ar māti doties ārā no veikala, tādēļ māte saka: "Tagad māmiņa ies projām un atstās tevi vienu pašu". Bieži šajā situācijās nez no kurienes uzrodas "iejūtīgas" tantes, kas saka, ka ņems bērnu sev līdzi, ja viņš neklausīs māmiņu. Tā bērns jūtas apdraudēts no divām pusēm. Mēģinājumi panākt paklausību, iedvešot bailes, ir kaitīgi arī tad, ja draudi ir šķietami nenozīmīgi.
Bērna attīstībā pienāk vecums, kad viņam ir svarīgi iegūt tādu apģērbu un aksesuārus, kādi tiek reklamēti televīzijā jeb citviet, turklāt vajadzīgs tieši reklamētās firmas apģērbs - bērns apgalvo, ka visiem klasē jau ir tāds tērps vai spēļmantiņa. Šādas rotaļlietas un apģērbs ļauj justies piederīgam savai grupai, īpaši svarīgi tas ir pusaudžu vecumā. Šajā vecumā svarīgas ir nevis bērna rakstura īpašības, bet gan mantas, kas viņam pieder. Tas vecākiem noder par argumentu. Viņi bērnam paziņo, ka nepirks to, kas vajadzīgs prestiža iegūšanai, ja viņš nerīkosies, kā vecāki vēlas. Bērns nedabūs to, kas viņam dara prieku un ļauj apliecināt piederību noteiktai vienaudžu grupai.
Nereti vecāki, piespiežot paklausību, pat neapzinās, kādas sekas var iestāties. Piemēram, bērns var sākt zagt naudu no vecākiem. Jā, viņš nezags uzreiz daudz, bet regulāri un tik daudz, lai vecāki nepamanītu. Tik, lai bērnam liktos pietiekami, lai justu, ka pašam ir savs noslēpums un šādi var atspēlēties vecākiem.
Secinājums - visu ar mēru - nekrīti galējībās ar mantu iegādi, taču arī neliedz bērnam to, kas viņam ir tik aktuāls un svarīgs, lai pašapliecinātos savu vienaudžu vidū.
Raksta tapšanā izmantota D.Kājiņas un I.Aunītes grāmata "Kā izprast bērnu?" (izd. "Pētergailis").
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
