<a rel="cc:attributionURL" href="http://www.flickr.com/photos/pgautier/">Phyllis Buchanan</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/deed.en">cc</a>

Mazuļiem, kuri guļ vienā gultā kopā ar vecākiem, ir krietni augstāks risks saslimt ar atsmu, kļūstot vecākiem, brīdina zinātnieki. Jaunākie pētījumi liecina, ka kopīgas gultas izmantošana mazulim ar vecākiem rada paaugstinātu risku saslimt ar astmu vēlak – bērnībā. Lai gan vēl nav īsta izskaidrojuma, kāpēc guļot kopā var rasties elpošanas traucējumi, vēstī portals dailymail.com

Piemēram, Apvienotajā Karalistē (UK) ir viens no augstākajiem rādītājiem pasaulē ar astmu slimo bērnu vidū, proti, UK ar astmu sirgst ap 1,1 miljons bērnu. Nīderlandes zinātnieki jaunākajā pētījumā analizējuši 6160 māšu un viņu bērnu gulēšanas paradumus Nīderlandē. Izmantojot vecāku anketēšanu, tika pētīta bērnu sēkšana un astmas simptomu parādīšanās vecumā no viena līdz sešiem gadiem, kā arī miega paradumi vecumā no diviem līdz 24 mēnešiem.

Gultas dalīšana kā termins tiek paskaidrots ar bērna kopā gulēšanu ar vienu vai abiem vecākiem. Bērniem, kuri ap divu mēnešu vecumu sākuši pastāvīgi gulēt atsevišķā gultā no vecākiem, risks saslimt ar astmu netika atrasts. Viņiem arī netika novērota sēkšana.

Savukārt tiem bērniem, kuri kopā ar vecākiem gulējuši teju līdz divu gadu vecumam, pastāv risks gūt aizsmakumu vecumā no trim līdz sešiem gadiem, bet no sešu gadu vecuma jau var tikt diagnosticēta astma.

Zinātnieki uzskata, ka šis atklājums būtu jāņem vērā tiem vecākiem, kuri vēl šaubās – ļaut bērnam gulēt ar viņiem vienā gultā vai tomēr atsevišķi. Lai gan pētnieki visai pārliecinoši bilst, ka astmai ir saistība ar to, vai bērns guļ viens vai ar vecākiem, tomēr konkrētu apliecinājumu vai analīžu nav. Respektīvi, zinātnieki vēl nespēj izskaidrot šo fenomenu, ko paši atklājuši, anketējot vecākus un pētot slimības vēstures.

Viena no Erasmus Universitātes Roterdamā, Nīderlandē, pētniecēm, daktere Martjē Luijka atzīst: "Pašreizējāais pētījums parāda, ka pastāv saikne starp maziem bērniem, kuri dala gultu ar saviem vecākiem vecumā līdz diviem gadiem, un sēkšanu un astmu vēlāk, bērnībā. Tomēr mūsu rezultātiem nav sakarības starp esošas bronhiālās astmas simptomiem pirmajos divos dzīves gados un gultas dalīšanu pēc divu gadu vecuma. Tas var liecināt, ka gultas dalīšana kaut kādā veidā palielina risku saslimt ar astmu, taču šis pētījums nesniedz cēloņsakarības pierādījumus par to."

Zinātnieki atzīst, ka ir nepieciešami tālāki pētījumi, lai noteiktu faktorus, kas var ietekmēt astmas attīstību un kāda saistība šim procesam ar kopāgulēšanu bērnam ar vecākiem.

Savukārt pētniece, daktere no UK, Samanta Valkere atzīst, ka astma joprojām ir visai noslēpumaina, apliecinot, ka nepieciešams turpināt pētījumu, lai saprastu, vai gultas dalīšana faktiski izraisa astmu, vai tā attīstās saistībā ar vēl kādiem papildus faktoriem. Viņa norāda, ka astma ir sarežģīta saslimšana, kas skar vienu no 11 cilvēkiem UK, tāpēc britu ārsti priecājoties par jebkuru jaunu pētījumu, kas palīdz izprast astmas rašanās cēloņus un palīdz spert solti tuvāk tās ārstēšanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!