Runājot par alkoholu: izlasi un izvēlies Latvijas skolēnu labākos radošos darbus  (30)

Konkursa žūrija no biedrības "Go Beyond" un portāla "Cālis.lv" vērtēja jauniešu radošo darbu oriģinalitāti, argumentētu autora viedokli, faktu vai situāciju izklāstu un pareizrakstību. Paldies visiem par pārdomas rosinošajiem, analītiskajiem, aizkustinošajiem un iedvesmojošajiem radošajiem darbiem!

Aicinām iepazīties ar labākajiem konkursa darbiem, kas atspoguļo skolēnu attieksmi pret alkoholu un tā patēriņu - gan svētkos, gan ikdienā. Ir, par ko aizdomāties...

Uzmanību, balsojums!

Lai gan žūrijas vērtējums jau ir zināms, vēlamies noskaidrot arī sabiedrības viedokli, tādēļ lūdzam nobalsot, kurš, jūsprāt, ir labākais darbs - lasītāju balsojums pieejams šī raksta pēdējā lappusē jeb slaidā!

Balsot no vienas IP adreses iespējams reizi diennaktī (24 stundās), balsojums noslēgsies 18.decembrī plkst. 23:59.

Divi lasītāju izvēlētie labāko radošo darbu autori saņems balvas no "Brain Games".

Radošo darbu konkursa mērķis ir pievērst jauniešu, skolotāju, vecāku un sabiedrības uzmanību alkohola patēriņam svētkos. Ilgtermiņā iniciatīvas "Runājot par alkoholu" mērķis ir mazināt apreibinošu vielu lietošanu jauniešu vidū, sniedzot rīkus skolotājiem darbam klasē un informējot sabiedrību caur jauniešu stāstiem.

Cikls

Kārtējās brīvdienas pagājušas draugu lokā,
Bet pat pusi no tām es nespēju atsaukt atmiņā;
Frāzes un momenti uzpeld manās domās,
Tukšas pudeles un cilvēki zem galda vārtās.

Zinu, ka palicis vēl mēnesis līdz svētkiem,
Bet vai es vispār gribu, lai tie pienāk,
Lai kārtējo reizi ievelk mani savā virpulī,
No kura ārā es netikšu vēl ilgi pēc tiem.

Veikalos jau svētku noskaņa uz pilna viļņa,
Konfektes, piparkūkas un alkohols jau izvietots,
Dienām ritot, cenas saraujas un pazūd aiz reklāmām,
Kuras ierauj mani savā pasaulē un nelaiž vaļā.

Katrs veikala apmeklējums padara mani tukšāku,
Uz katra stūra atgādinājums par svētku paražām,
Par karstvīnu un liķieri, kas jādzer Ziemassvētkos,
Par šampānieti, kas jādzer, pulkstenim sitot 12.00.

Es zinu, ka bez tā visa var arī iztikt svētkos,
Bet vienai dzert limonādi un bērnu šampānieti,
Kamēr apkārtējie savas asinis silda ar kaut ko stiprāku,
Zinu, ka pakļauties bara instinktam nav īstā atbilde.

Bet vai tad visi mēs dažreiz nepakļaujamies straumei,
Lai tā mūs nes un ceļu mums norāda, kurā doties?
Jo, peldot pret to, tā var aiznest tevi prom uz citu pusi,
Kur apkārt nebūs neviens no taviem draugiem.

Bet vai tad tie ir mani draugi,
Kas mani ietekmē pēc savām vēlmēm,
"Vēl vienu glāzīti, kas tad slikts var notikt?",
Un es klusām tiem sekoju uz bezdibeni.

Vai tad tas viss ir tik slikti, ja sabiedrība rāda mums piemēru,
Skatoties apkārt: uz ielām, ēkās, klubos pieturās, ko es redzu?
Visiem rokās ir apreibinošs dzēriens, ar ko tie laistās,
Ar ko es būtu labāka par viņiem un izvairītos no šīs dzīves?..

Zinu, ka savu dzīvi nevēlos pavadīt miglā,
Nevēlos būt iekšēji iztukšota un apreibusi,
Un pazaudējusi savus laiku pilnīgā tukšumā,
Bet, ja tas man ir apkārt, kā lai izvairos no tā?

Kārtējais gads ir pagājis, pa pusei nebijis,
Kārtējo reizi Jaunā gada apņemšanos saku,
Ka es sava likteņa kalēja, ka nav jāskatās uz pārējiem!
Bet vai es pie tās turēšos, tikai laiks man to rādīs.

Elīna Vestmane, 18 gadi
Pumpuru vidusskola, 12.a klase

Alkohols, svētki, sabiedrība un es. (Reps)

Tu katru dienu, ejot uz skolu, domā, kāda ballīte šovakar būs.
Jau no desmit gadiem čaļi svētkos ar alkoholu nav uz Jūs,
Un, mazliet paaudzies, ticis pie autiņa, izrāda muļķību savu,
Galīgā pālī, notriecot gājēju vai taranējot ceļmalas gravu.
Padomā, pirms savas nieres bojāt! Varbūt tomēr labāk iedzer fantu, nevis garāžu?

Labāk uzrauj kādu spēli ar draugiem, nevis staigā pie mentiem, jau ar stāžu?
Mūsdienās jaunieši ar alus pudeli rokās skaitās baigi kruti,
Bet parastie, dzerot sulu, ir lūzeri, un labāk lai tur muti!
Jauniešus tagad tikai grāvjos var atrast ar kādu šņabja pudeli.
Kad prasa, ko svinēji – viss viens, – Jauno gadu vai dzimeni.
Nedzer to smirdīgo mēslu, no kura jau agrā bērnībā jādzīvo slimnīcā,
No kura nauda vējā tiek izmesta un mokies tad atkarībā.
Par savu aliņu naudu tu jau sen sev jaunu ričuku varēji nopirkt,
Bet tu labāk izvēlies galīgā lopā vazāties apkārt, lai kādu var piesist.
Savu nākotni reālos sūdos tu ieved, nebūs tev normāla ģimene, darbs,
Kļūsi par bomzi, nebūsi nekāds krutais, bet alkohola vergs.
Katru nedēļas nogali tu izdomā divdesmit četras stundas dzert,
Un tad vēl divdesmit četras stundas paģiras lāpīt un vemt.

Ja tas ir tikai nedēļā, saskaiti, cik dienas tu sava brīvā laika izmanto gadā,
Lai piedzertos, lai dzīvotu tā, it kā visa dzīve jau būtu galā.
Liec nost to mēslu, labāk ej ar saviem vienaudžiem tusēt,
Nevis skaties uz pilngadīgajiem, kuriem smadzenes klusē.
Nomierinies, un izbaudi bērnību, pirms vēl aiz restēm neesi ietupināts.
Labāk nebojā savu veselību un nākotni, alkohola pāraudzināts.
Dzīvē ir daudz kas svarīgāks, nekā nopirkt grādīgo, un sakurīties spaisu.
Paskaties apkārt – tagad visur kur var ieraudzīt ko baisu.
Re – atkal viens trīspadsmitgadīgais pārdzēris jēgu ar kaut kādu mēslu,
Promilas trīs ar pusi – stāsta radio un TV ziņās. Lai sēdētu, tāds vairs nemeklē krēslu,
Bet mētājās kaut kur ielas malā par apsmieklu sev un cilvēcībai –
No tās vairs ne smakas šai skatā, kad pats sevi velta iznīcībai.

Tu saki – tavs tētis arī piedzeras, un mamma arī pa kādai reizei,
Ka pieaugušie ballītēs pillā ālējas, vajagot atslēgties, parādīt mēli dzīvei.

Un pārdevēja veikalā nemaz neprasa, cik tev gadu, kad pērc kārtējo alu.
Visi tā dzīvo, visur alkohols valda, it kā rītdienas nebūtu, gatavojas uz pasaules galu.

Bet tev vēl ir iespēja izmainīt visu, tu vari būt gudrāks, jā gudrāks
Par mammu un tēti, un pārdevēju! Padomā, jo nākotne ir tavās rokās!

Velga Kusina, 13 gadi
Brocēnu vidusskola, 7.a klase

Var taču citādāk...
Pārspriedums.

Ir Ziemassvētku vakars. Viesistabā ir uzklāts galds.Māja ir pilna ar smaržām: mandarīni,krustnagliņas,piparkūkas.... Jūtama pīrādziņu smarža, arī dažādu salātu aromāts. Apelsīnu un kanēļa dzēriens ar jau galdā .Visi jau esam klāt:es,māsa Laine,mūsu brālēni, lielā māsīca - nu jau studente Agnese,arī divgadnieks Svens un vēl tikai dažus mēnešus vecais Roberts( viņš gan šajā brīdī saldi guļ ratiņos), mamma, tētis,tēta māsa un mammas brālis, no laukiem atbraukuši arī vecmāmiņa un vectētiņš. Ziemassvētkos cenšamies visi būt kopā, man tie šķiet paši jaukākie svētki, es ļoti gaidu šīs tikšanās, jo tik ļoti mīlu visus.

Šajos Ziemassvētkos pie mums viesojas arī daži Agneses kursabiedri. Viņi uz galda uzliek mūsmājās neredzētas pudeles - skaistas, krāsainas.

Mana jaunākā māsa Laine,ļoti muzikāla un talantīga meitene,spēlē klavieres: "Klusa nakts,svēta nakts", "Ak,eglīte!","Zvani un sveces", "Uzsniga sniedziņš balts", "Jūs,bērniņi nāciet", "Zvaniņš skan."

Pēc nelielas maltītes seko apdāvināšanās. Dāvanu ir tik daudz,īpaši mazajiem! Mūsmājās pieņemts katru nieciņu glīti iesaiņot.Tās nav lielas un dārgas, bet ļoti, ļoti mīļas. Vienīgi Agnese saņem no viena no studentiem saderināšanās gredzenu. Vai tas nozīmē, ka viņš būs Agneses vīrs? To īsti vēl nesaprotu, par to man būs jāpadomā...

Pamazām visi dodas atpakaļ pie galda. Pamanu, ka mūsu viesi- studenti, kļuvuši skaļāki un ļoti runīgi. Es nolemju uz kādu laiku nozust, jo parasti dāvanas gribu aplūkot vienatnē. Sudraba ķēdīte no vecākiem, interesanta kaklarota no Agneses, siltas čībiņas no vecvecākiem, ļoti daudz saldu un garšīgu lietu! No brālēna esmu saņēmusi disku ar deju mūziku, nedaudz paklausos arī to.

Kad, papriecājusies par dāvanām,dodos lejā, saprotu,ka Ziemassvētku vakars vēl gan nav beidzies...tikai kaut kas ir mainījies. Jauko Ziemassvētku smaržu nomainījusi cita, man pavisam sveša, bet ļoti nepatīkama.Mazākie jau nolikti gulēt, un viņu dzidrie smiekli nepiepilda telpu, bet to piepilda glāzīšu šķindoņa un dvinga,kas pieaug ar katru brīdi. No studentu atnestajām pudelēm glāzēs tiek liets dzēriens, skan bezjēdzīgi smiekli, pārāk skaļas sarunas.

Tad pēkšņi dzirdu manas jaunākās māsas, mūsu talantīgās Laines, balsi: "Varbūt vēl paspēlēt Ziemassvētku dziesmas?" Neviens viņai neatbild. Pat mūsu tētis,kuram tik ļoti patīk, kā Laine dzied, viņu nedzird.

Domās vēlos,lai Laine spēlē,vēlos izvēdināt istabu,vēlos dziedāt Ziemassvētku dziesmas,vēlos...vēlos, lai saprot,ka var citādāk, lai visi atceras, ka mēs protam svinēt arī citādāk.

Una Gruzniņa
Salas vidusskola, 7.klase.

Mēness lagūna

"Mēness lagūna" ir bārs, kurā esmu pavadījis trīspadsmit savas dzīves gadus, un arī vieta, kur es pametu šo pasauli. Kad man bija četri gadi, māte aizgāja bojā manas māsas dzemdību laikā, viņa varbūt bija mirusi, bet atstāja piemiņu par sevi mazā meitenītē. Ņemot vērā tēva darbu, mēs abi praktiski augām bārā. Kad man bija pienācis laiks iet skolā, es jau pratu skaitīt, lasīt un rakstīt, un mana māsa nebija ne par matu citādāka.

Citiem bērniem bija rotaļlietas, lelles vai mašīnas, mums bija glāžu pilis un pudeļu slidināšana pa nopulētu ozolkoka leti. Katru vakaru es varēju sēdēt uz augstā bāra krēsla ar savu māsu klēpī un skatīties, kā pudeles lidoja pa gaisu, kā tika jaukti kokteiļi un kā ar žongliera precizitāti mans tēvs ar onkuli apmainījās ar dzērieniem. Man patika skaņa, ko radīja glāzes, slīdot pa leti. Es mīlēju šo šovu, un, kad man palika četrpadsmit, es jau tajā piedalījos pats. Man patika smaids, kurš rotāja mana tēva un mazās māsas seju. Man nerūpēja tas, ka es dalu velna dziru pa labi vai kreisi. Šīs bija manas mājas. Šī bija vieta, kurā mēs visi bijām kopā un laimīgi.

"Mēness lagūna", kurā mēs pavadījām savas naktis, lejot rumu, viskiju vai vienkārši degvīnu glāzēs, veidojām šovu ar lidojošām pudelēm un pavadījām labi laiku līdz pulksten četriem, kad bāru slēdza, un mēs visi nobeidzām maiņu ar dārgāko vakara pasūtīto dzērienu. Tā bija tradīcija no manas desmitās dzimšanas dienas, ko mēs nelauzām, un nu jau mana mazā māšele arī pievienojās. Nekas nebija smieklīgāks par to, kā viņa sašķieba savu grimasi, dzerot kādu no stiprajiem dzērieniem.

Mūsu bārs gadu laikā bija kļuvis diezgan ienesīgs, turklāt arī drošs, jo šeit bieži uzturējās "žetoni" pēc savu maiņu beigšanas, kuriem pirmā degvīna glāze bija uz nama rēķina. Šī bija drošības garanta politika, jo tēvam nebija labas attiecības ar vietējo mafiju. Viņš savus bērnus nebija gatavs iesaistīt netīrā biznesā.

Varbūt viņš bija muļķis, jo tieši šī iemesla dēļ tēvs aizgāja bojā. Bija tumšs oktobra vakars, un mēs bijām gatavi slēgt bāru, kad ienāca divi garos, tumšos mēteļos tērpti vīri, pieprasot viskiju ar ledu. Kad mans tēvs nelūgtos ciemiņus pasūtīja un lika vākties no bāra, es sapratu, ka viņš tos pazīst. Tieši šajā brīdī es izdzirdēju šāvienu, mans tēvs nokrita ar saplīsušu viskija pudeli rokās. Tēvocis, to redzot, paķēra māsu un izbēga pa dienesta izeju. Es gan nebēgu. Šīs ir manas mājas. Paņēmis citronu nazi, es pieskrēju pie vīra, kas čamdīja mana tēva līķi. Caur pazodi ietriecu nazi viņa galvā. Izrāvis asmeni no pirmā pazodes, cirtu to blakus esošajam krūškurvī.

Drīz sāku just karstumu savā vēdera rajonā un asas sāpes mugurā. Pag, es pirms brīža dzirdēju skaļu blīkšķi. Sapratu, ka uz mani šāva. Pēkšņi kājās pazuda spēks, un es nogāzos uz grīdas. "Šīs ir manas mājas. Kāpēc visam bija jānotiek šādi?" es domāju, skatoties uz absinta pudeli, kas bija šīs dienas dārgākais dzēriens. "Pareizi, mums šodien tas būs jādzer. Māšelei tas nepatiks, viņai tas negaršo." Ar šādām domām galvā viss satumsa, un es aizmigu. "Piedod, mās, viss ir tagad tavās rokās…"

Madlienas vidusskolas 12. klases skolnieks Elmārs Mežapuķe, 19 gadi.

Skats no abām pudeles pusēm.

"Laiks ir mānīgs. Tas mānās ar cilvēka likteni, ar pulksteņu griešanu turp un atpakaļ rudeņos un pavasaros. Dažreiz laiks iemāna rokās pudeli. Kā tā tur nokļuva - nezinu, kāpēc laiks to uzreiz neņēma atpakaļ - nezinu. Varbūt tāpēc, ka tagad laiks atpakaļ paņēma dubultā- pudeli komplektā ar roku. Un roku komplektā ar cilvēku. Visam ir sava cena - gan pudelei veikala plauktā, gan dvēselei dzīvības saujā.

Tas sāp, bet es to nekad neizrādu. Šīs sāpes, kuras nekad neiepazīsiet. Papīrs pacieš visu, bet par nervu sistēmas pacietību vēl varētu diskutēt. Viņiem ir viegli spriest par to, kas man ir labs un kas- nē. Bet tad, kad es biju viena, kad katru nakti salu aukstajā istabā - viņi neteica neko, es taču biju viena. Nē, es pat nebiju viena, es biju nulle viņu acīs. Un tagad- pasarg` Dievs, ar kādu nelaimi esmu saistīta! "Tavas dienas ir skaitītas kā lappuses grāmatā", viņi teica. Nē. Katram no mums ir tāds draugs, kurš citiem ne visai patīk. Vecāki neuzticas, pārējie draugi skatās ar šķību aci. Bet kas par to? Ne man pirms Tevis vecāku, ne draugu. Attiecības ar Tevi manā dzīvē ienesa siltumu un citu gaismu. Es beidzot izpratu fiziku - Tu esi pozitīvs, es negatīva, un pretpoli pievelkas. Es beidzot atklāju, kas ir drosme, beidzot spēju izdzēst sliktās atmiņas no domām, kaut uz neilgu laiku. Un galvenais- patiesa sapratne no Tavas puses. Nekādu pārmetumu, tikai līdzi jušana visās dzīves situācijās un prieks par kopā būšanu.Kāpēc Tevi noniecina, ja Tevī ir tik daudz labā? Vai es Tevi satiktu, ja pārējie nebūtu novērsušies no manis? Šķiet, ka nē. Nevainojiet mani, vainojiet paši sevi. Alkohols nav problēma, tas ir risinājums. Cilvēki rada problēmas, un cilvēki izdomāja tām risinājumu. Nu, ko teiksiet tagad?

Laiks spēj izstrādāt visneiedomājamākos trikus. Vienā acumirklī šūpuļos parādās zīdaiņi, zemē nozūd zārki, tiek uzvarēti un zaudēti kari, un bērni, gluži kā taureņi, pārtop par pieaugušajiem. Un dažreiz vienā acumirklī laiks mūsu rokās ieliek pudeli. Vienu vienīgu alkohola pudeli, kura rada neatgriezeniskas sekas. Alkohols ir lielisks šķīdinātājs, tas labi šķīdina visu- ģimeni, draudzību, karjeru, attiecības un beigās cilvēku pašu.Jūs varat pārdot savu dvēseli pudelei, bet nepārdodiet sevi pašu," teica izvadītājs, aizvērdams viņas dienasgrāmatu. Pašās beigās vēl bija asaras. Ne viņas, bet to, kas palika virs zemes.

Gita Daukste, 17 gadi
Rugāju novada vidusskola, 12.klase.

Alkohols, svētki, sabiedrība un es

Pārēdies šokolādi un kļuva nelabi. Atēdies čipsus un vairs nevari uz tiem paskatīties. Tomēr mamma atkal nopirkusi to pašu maizes klaipu brokastīm, kas tev jau apnicis… Zelta vērta ir atziņa – visu ar mēru! Nedaudz atpūtas un enerģija atjaunojas, nedaudz salda – dzīve kļūst jauka, nedaudz sāls un neesi vairs vārgs… Bet vai spēku dos pārmērīga gulēšana, milzīga torte vai čipsu paka? Labi, labi retu reizi cilvēks var pagrēkot. Tikai lai tā nav ikdiena.

Tā varam turpināt un nebeigt uzskaitīt mēra skalu, kamēr apstājamies pie nopietnākām lietām. Proti, šoreiz pieturas punkts ir alkohols. Kāda ir stipro dzērienu nozīme svētkos un manāģimenē, kādām jābūt cilvēka attiecībām ar alkoholu un ko par alkoholu un atkarību no tā domā Latvijas sabiedrība, es atklāšu savā pārdomu darbā.

Alkohols, grādīgais spirta dzēriens, reizēm tik iederīgs un reizē nederīgs. Reizumis uzlabo, reizumis nonāvē DZĪVI. Nederīgs tiem, kas nesaskata dzīvē citas skaistas, gaišas vērtības un neizprot mēru, toties veselīgs ikvienam, kurš zina, kas ir DZĪVE, kas ir vērtības, kā arī to, ko sevī slēpj viena, it kā nevainīga pudele. Glāze ik pārdienas – tas ir pat veselīgi. Lolita Neimane stāsta: "Jebkurš alkohols (ķīmiska spirta formula) saprātīgās, nelielās, proti, medicīniskās, devās nomierina, paplašina asinsvadus, veicina asinsriti." (http://www.kasjauns.lv/lv/zinas). Bet nereti tieši svētkos rodas dažādas pārmērības. Bet kas ir svētki? Vai svētki mums nozīmē tikai izēšanos vai garīgu saviļņojumu par dzīvi, notikumiem un baudas izpratni? Tas, protams, lielā mērā atkarīgs no dzīves apstākļiem un sabiedrības. Dabiski, ka Āfrikas iedzīvotājiem Ganā, Tanzānijā un Sudānāsvētki galvenokārt nozīmē daudz augļu un labības (www.delfi.lv). Viņu dzīves apstākļi šādā veidā ietekmē uzskatus par svētkiem. Turpretī mēs taču esam attīstītāka tauta! Mums pieder Izcili rezultāti kvantu skaitļošanas teorijā 2013.gadā, selekcionēta krūmcidonijas šķirne Rasa, un citi zinātnes, mākslas un kultūras sasniegumi ( http://www.lza.lv/).Es uzskatu, ka svētkos jābūt laimīgam, kas iespējams tikai esot kopā ar tuvajiem un mīļajiem. To neaizstās ēdiens vai dzērieni. Piedzērušies cilvēki atstātu neglītu traipu svētku brīnišķīgajā būtībā. Par laimi, manas ģimenes un radu svētki vienmēr bijuši saprātīgi, bieži es ar māsu izdomāju radošas aktivitātes svētkiem. Alkohols mums abām jau pēc smaržas un izskata ir nepatīkams, tāpēc esam vienas no retajām pusaudzēm, kas ne reizi nav nogaršojušas stipros dzērienus (Alkoholu vispār nekad nav lietojuši tikai astoņi procenti pusaudžu. Esam taču tikai pusaudži! http://nra.lv/latvija/).

Ja vecāki vēlas "saskandināt" uz laimi, tad dara to ļoti gudri, tā rādot piemēru. Baudai un labsajūtai pietiek ar mazumiņu, vairāk prasa vien mūsu prāts.

Attiecībās ar alkoholu ir jābūt piesardzīgam. Par piemēru ņemsim neuzticamu draugu. Ja draugs vai draudzene vienreiz jau ir nodevis, pievīlis, vai tad attiecības starp šiem nemainās, paliek tādas pašas? Gudrais un sevi cienošais noteikti otrreiz nekāps uz tā paša grābekļa. Neuzticamais vairs nebūs vislabākais draugs, tikai neitrāls vai ienaidnieks. Salīdzināsim to ar alkoholu. Visi taču zinām, cik spēcīgs tas var būt, ka ir aizvilinājis, sarūgtinājis daudzus, piemēram, skaisto dziedātāju Noru Bumbieri. Mēs, cilvēce, nevaram izprast šodienas situāciju, ja neskatāmies uz pagātnes kļūdām. Tā kā Alkohols ir pievīlis citus viņa "draugus", arī mēs ( tie paši cilvēki) nevaram saglabāt atvērtību un paļāvību, saskaroties ar šiem spēcīgajiem dzērieniem. Manuprāt, starp cilvēku un alkoholu jāpastāv neitrālām attiecībām. Tik vienkārši kā stirnai un vāverei, kurām ir neitrālas attiecībās, kurās nekaitē viena otrai un daudz neiesaistās viena otras dzīvē. Tā ir piesardzīga blakus stāvēšana – nedaudz ir atļauts un labi, nemaz nelietot – ļoti labi.

Diemžēl jaunatnes domas par šo visu spilgti atklājas rūgtajos statistikas datos. 2012.gada dati vēsta, ka līdz 11 gadu vecumam 48 procenti jauniešu jau ir pamēģinājuši alkoholu, bet tas, pēc pētnieku domām, ir līdzīgs rādītājs kā citās valstīs. Tomēr traģiski, ka līdz 13 gadu vecumam bijusi piedzērusies ceturtā daļa pusaudžu. Pētījumā secināts, ka vienā alkohola lietošanas reizē pusaudzis izdzēris 50 gramus absolūtā alkohola. Tas izpētīts, aptaujājot 7627 skolēnus no 387 skolām Latvijā. Skumji, ka jaunatne ir tik sabojāta. Jācenšas dzīvē saskatīt citas brīnišķīgas nodarbes, ar ko saistīt savu dzīvi. Vai tad eksistē tāds cilvēks uz pasaules, kam jau mazotnē ir bijusi instinktīva vēlme bojāt savu dzīvi, nevis dzīvot skaisti? Vai tad piedzimstam ar tādu mērķi? Vai tāpēc daba apveltījusi sievietes ar dzīvības došanas spēju? Ir taču tik daudz kā cita, ko darīt, īpaši mūsdienās! Piesātinātais sporta veidu klāsts, grāmatu pilnas bibliotēkas, interesanti, iedvesmojoši cilvēki, draugi, apburošā daba, ceļojot Latvijā, un pasaulē, gaiša saule, skaistas jūtas un vēl… Noteikti katrs, kas ir piedzimis, tam ir sava vieta uz Zemes, starp cilvēkiem, lietām, darbiem. Tikai atrast savu dzīves būtību nav viegli. Tas ir ilgs ceļš, klausoties sevī un pilnveidojot sevi. Šajā grūtajā sevis meklēšanas ceļā nozīmīgi ir cilvēki, kas ir apkārt, ģimenes atbalsts. Jābūt stipram un jāatrod atbalsts, kas meklējams arī savā pārliecībā par savu eksistenci un nākotni.

Bezjēdzīgais

Reti domāju par to
Vīna glāzi pēdējo.
Mēdz daudzi to iemalkot,
Vārdu savu aizmirstot.

Dievam varu paldies teikt
Nevēlos es dz;ivi beigt.
Tik nejēdzīgi, tik muļķīgi
Kā muša loga rāmītī.

Cēlāk būtu, kā tie senie
Drosmīgie un neaprakstāmie
Karot un mirt gāja tie braši,
Par Latviju reiz, ko cēla paši.

Kaut nāktu pār Zemi reiz prāts,
Un gaismu dotu kā tunel's tāls!
Mēs saprastu, ka dzīvei ir jēga,
Ka tā – mūsmīļā Latvija!

Linda Pīpkalēja, 16 gadi.
Jegavas Spīdolas ģimnāzija, 10.V. klase

Alkohols, svētki, sabiedrība un es

Raugoties caur biezu stiklu, viss mazliet citādi rādās – izplūdušas formas, neierasti veidojumi. Stikls netiecas pēc perfektās pilnības, tas parāda lietas tādas, kādas tās ir, ar izceltām nepilnībām. Pudele ir iztukšota, palicis tikai stikls, kas vēlas, lai Tu redzi visu tieši tāpat kā tas- nepilnīgu. Izmesta pudele, labākajā gadījumā konteinerā, nevis kādā tuvējā grāvmalē, stāsta mums nedzirdamu un neredzamu stāstu par savu saturu, kas nesen ticis izlietots. Varbūt šī šampanieša pudele ir nākusi no Jaungada svinībām, kad kāda jautra draugu kompānija, dodoties mājup no ballītes, izmeta iztukšoto pudeli piemājas konteinerā. Ne visas pudeles vēsta tieši šādu stāstu, citas mums vēstī par pārsniegtu promiļu skaitu, par medicīnas darbinieku palīdzību, par problēmām ģimenē un par pirmo alkohola lāsi kāda 14 gadīga jaunieša organismā.

Cilvēka dabā ir apreibināties. Jau senā vēsturē cilvēki ir meklējuši visdažādākos veidus kā apreibināties – izmantojot dažādus augus, kaltējot tos un veidojot mikstūras, neizpalika arī spirta iegūšana no kultūraugiem. Arī Latvijā dažādu apreibinošo vielu lietošana bija un ir aktuāla - 20. gadsimta 20.-30. gados pat kokaīna lietošana bija legāla. Vēlāk gan tas tika aizliegts, tomēr alkohols ir izturējis laika rata nežēlību un vienmēr ir bijis goda vietā noteiktai sabiedrības daļai- dažādi cilvēka mūža svētki ir notikuši alkohola pavadībā. Sabiedrība ir dalījusies vairākās daļās, piemēram, tie, kuri lieto alkoholu regulāri, atturībnieki un tie, kas alkoholu lieto tikai svētku reizēs. Manuprāt, ir diez gan grūti nodalīt to, cik tad bieži ir tās svētku reizes, un vai tā jau nekļūst par ikdienas rutīnu. Šogad, aptaujājot Latvijas iedzīvotājus, kuri ir sasnieguši 15 gadu vecumu, atklājās, ka tikai 14,3% ir nedzērāji un nekad nav lietojuši alkoholu. Uzskatu, ka tas ir salīdzinoši mazs skaitlis. Arī "Sausā likuma" ieviešana jau vismaz 2 reizes Pasaules vēsturē ir sagādājusi tikai neveiksmes, lai gan alkohols ir nesis tik daudz posta. Jājautā – kāpēc tā, jo alkohols bieži vien ir galvenais iemesls, kādēļ tiek izjauktas ģimenes, sadragāta cilvēka veselība un loģiskā domāšana. Alkohola pudele ir gluži kā magnēts – ja pats neesi pietiekami spēcīgs, lai pārrautu šo lauku, tad pudele pievelk un neatlaiž vaļa nekad.

Galvenais arī jauniešu vidū ir tas, vai pats cilvēks spēj pateikt - NĒ. Nē - sabiedrības spiedienam, nē - reibuma vilinājumam un nē - vieglprātīgai rīcībai. Būtisku lomu šajā procesā spēlē kritiskā domāšana un tas, cik atbildīgi spējam būt paši par savu rīcību.

Darbā izmantotie informācijas avoti:
• www.Newsfrut.lv
• www.infoagentura.wordpress.com

Madara Paidere, 17 gadi
Rugāju novada vidusskola, 12. klase

Alkohols, svētki, sabiedrība un es

Noskaņa. Viegla, maiga mūzika, kas aptver steigu. Viss tiek gatavots burvīgiem svētkiem. Galdu apmirdz sveču liesmas, telpaspiepilda aromātu buķete...svaigi dārzeņi, sula un kūkas, glāzēs kā stiklotos kristāla biķeros izgaro vīns. Uz galda vēl degvīns, konjaks un šampanietis. Atskan durvju zvani, smaidi, asaras acīs no prieka, atkal tikšanās, apskāvieni un dāvanā - labākais Skotijas viskijs. Glāze pēc glāzes - smaids, vieglāks prāts. Glāze pēc glāzes – smiekli, reibums, varenums. Glāze pēc glāzes...glāze...vairs nav smaidu, ir slikta dūša, zaļa seja, nožēla.

Alkohola lietotāji, vai jūs maz ziniet, kas šim lācītim vēderā? Tā ir apreibinoša viela, kas rodas, rūgstot cukuram, cietei vai ieraugam. (sargi-sevi.lv 2014) Alkohols ir etanols, no kura cilvēka ķermenī veidojas acetaldehīds. Šī viela ir mutagēna, kancerogēna un toksiskāka nekā etanols. Sabiedrībā valda uzskats, ka alkohola lietošana nelielās devās svētkos nav kaitīga veselībai un nevar radīt atkarību, taču šis uzskats ir maldīgs. Alkohols uz katru cilvēku iedarbojas atšķirīgi. Citam nepieciešama tikai viena glāze, un viņš jau ir iereibis, turpretī cits spēj izdzert litru. Tas jau man nekaitēs, viss būs labi! Vai esi parliecināts?Jebkura alkohola deva, kas nonāk asinīs, ietekmē iekšējo orgānu darbību, vislielākais ļaunums tiek nodarīts aknām un smadzenēm. Alkohols rada dažādus traucējumus, piemēram, smadzeņu atrofiju, psiholoģisku nestabilitāti, attīstības, mācīšanās unatmiņas traucējumus, anēmiju, sirdsdarbības traucējumus un sirds mazspēju, aknu cirozi un hepatītu, hronisku gastrītu un pastiprina diabēta risku. (estudijas.lu.lv 2010) Pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana var izraisīt arī nāvi.

Viena lieta ir nodarīt pāri sev, taču cita – kaitēt tiem, kam ar mūsu vājību un šķietami nevainīgo rīcību nav nekāda sakara. Transportlīdzekļa vadīšana alkoholisko vielu iedarbībā izraisa ceļu satiksmes negadījumus, kuros katru gadu cieš ne tikai bezatbildīgie iereibušie šoferi, bet arī nevainīgi cilvēki. Pēc Pasaules Veselības organizācijas statistikas datiem alkohols ir 3. lielākais slimību ierosinātājs pasaulē. Šī kaitīgā dzēriena lietošana ik gadu nogalina 2,5 miljonus cilvēku.

Viss sākas ar svētkiem, kuros uz galda tiek atvēlēta vieta alkoholam. Nevainīga iedzeršana, lai atslābinātos, relaksētos un kļūtu atvērtākam. Es taču visu kontrolēju. Glāze pēc glāzes... alkohols kontrolē tevi, mulķīt! Tava personība ir tikai marionete šī varenā dzēriena rokās. Tu iedzer vēl vienu glāzi, gribas vēl. Tu dzer, dzer. Vai tad tas ir tā vērts? Rīt sāpēs galva, būs nelaba dūša, bet tu turpini celt glāzi un likt to pie lūpām. Laimes vai asiņu garša? Dzīves vai nāves dvesma? Vai tad tas esi tu, kas sevi kontrolē?

STOP!

Tu neesi vergs vai padotais. Tu neesi vājš un padevīgs. Tev ir saprāts, apziņa. Klausi to. Nejau alkohols valda pār tevi, bet tu - pār alkoholu!

Mārīte Skrinda, 18 gadi
Daugavpils Valsts ģimnāzija, 12. b klase

Sveicināta, dārgā Sabiedrība!

Gribētu Tev tik daudz pastāstīt, bet Tu man to neļauj! Tieši tāpēc rakstu šo vēstuli, cerot, ka Tu beidzot mani sadzirdēsi. Zinu, ka uzskati mani par pārāk jaunu tam, lai mācītu Tevi, tomēr atļaušos izteikt savu viedokli.
Bieži esmu Tevi redzējis kopā ar Svētkiem. Zinu, ka ar tiem Tu esi lielos draugos. Tomēr ir gadījies manīt arī Alkoholu Jūsu bariņā. Pats vēl neesmu iepazinies ar Alkoholu tuvāk, kaut gan bērnībā vienmēr patika dzirkstošā šampanieša upes Jaunajā gadā un pašam ar māsu arī vienmēr bija savs dzirkstošais - bērnu šampanietis vai kāda limonāde. Teikšu godīgi, arī tagad tas nav mainījies - vēl joprojām apjoma ziņā ar māsu izmalkojam daudz vairāk sava dzirkstošā nekā vecāki savējā. Vienīgais mans un māsas vecums ir cits, bet tas nemaina attieksmi pret Svētkiem un Alkoholu, kaut arī tas ir ar burbuļiem.

Aizvien biežāk mani uztrauc manu vienaudžu attiecības ar Tavu viltīgāko paziņu. Mani piecpadsmitgadīgie vienaudži, manuprāt, pārāk cenšas kļūt pieauguši. Jā, tas bija jautri bērnībā tēlot pieaugušos, "iet" uz darbu, "braukt" uz mašīnas, "celt" mājas, bet vai nav visiem vecumiem jāiziet cauri, nesasteidzot tos? Man šķiet, ka jāizbauda tas, ko dod mums bezrūpīgā bērnība un mainīgie pusaudža gadi. Neuzskatu, ka tagad ir īstais vecums tuvāk iepazīties ar Alkoholu. Svētkus varu svinēt kāda mazāk kaitīga Dzēriena kompānijā, bet Alkohols man tad var būt vienkārši pazīstamais, ar kuru saskaros tad, kad to paaicina kāds no pieaugušajiem. Bet man ir arī daži "bet"!

Brīžiem šķiet, ka Tu, pati sev nemanot, slikti uzvedies Alkohola kompānijā, tādā veidā rādot slikto piemēru maniem vienaudžiem, kaut gan Tu sāc mainīties un apgalvo, ka jādraudzējas ar Veselīgo Dzīvesveidu. Saprotu, ka nav viegli mainīt dzīves veidu uzreiz, kā ar cirvi nocērtot. Dari to pakāpeniski! Jautāsi, kāpēc tā uzskatu? Es atbildēšu - ar šo, brīžiem viltīgo paziņu var arī sadzīvot, galvenais zināt mēru un nepadarīt to par pielūgšanas objektu vai to brīnumlīdzekli, kas atrisinās visas problēmas. Tagad Tu varētu jautāt man par to, kāpēc es tā uzskatu? Atbilde man ir vienkārša - man ir reāli piemēri, kuri pierāda to, ka var draudzēties ar Veselīgo Dzīvesveidu, saukt ciemos Svētkus un sadzīvot ar Alkohola niķiem. Man šie piemēri ir ģimene. Tā mani iedvesmo un māca - visā zināt mēru, it īpaši esot kopā ar Svētkiem un Alkoholu.

Izvirzi mērķi mainīties un pa solim tam tuvojies, izvairoties no Alkohola sabiedrības!

Saņemies, es un mani draugi Tevi atbalstīsim!

Cieņā, Tavs sabiedrotais pusaudzis!

Ernests Krilovs, 14 gadi
Dagdas vidusskola, 8.klase

Trešdiena, 29. marts

Ir vakars. Esmu pārgurusi, bet vēl jādara mājasdarbi. Tagad vēsturē ir ļoti interesanta tēma par Seno Romu. Skolotāja tiešām prot ieinteresēt.

Ceturtdiena, 20. decembris

Laiks skrien nemanot! Tagad skolā jāpilda dažādi darbi... Rīt ir vidusskolas pavasara balle, nespēju sagaidīt! Tikai man nepatīk, ka visur atkal būs cigarešu smārds, un jaunieši pārdzers jēgu. Vai tas ir nepieciešams?!Man šķiet, ka tieši pats labākais ir būt pie saprāta.

Sestdiena, 21. aprīlis

Esmu no balles. Tik labi gāja. Un jā, es to izdarīju!

- Bella, nu beidz raustīties, paņem un pagaršo, tur ir tikai mazliet! Tu redzēsi, būs kruti! -

Tad es pieliku pie mutes un dzēru, tad noriju. Jutu, ka ķermeni pārņem tirpas, bija tik patīkami. Tā vakars pagāja, daudz neatceros, tam arī nav nozīmes. Galvenais, ka labi pavadīju laiku un beidzot atkal smējos. Nākamnedēļ Gustam paliek 17, nedaudz pasvinēsim pie viņa.

Svētdiena, 29. aprīlis

Esmu pamodusies, šķiet, ka drīz vemšu, visi pārējie vēl guļ. Sēžu pie galda, nedaudz gribas ēst un ir auksti. Vakar laikam par daudz iedzēru, bet kopš tās balles esmu atklājusi jaunu pasauli. Iešu sameklēt ibumetīnu, liekas, ka galva pārplīsīs, bet tas nekas, tā tam jābūt.

Pirmdiena, 14.maijs

Matemātikas stunda. Skolotāja stāsta jauno tēmu, laikam trigonometrija. Man negribas mācīties. Nesaprotu, kā gan pāris mēnešus atpakaļ, mani ieinteresēja kaut kas tāds. Tagad labprāt izklaidējos, nevis dirnu šajā pelēkajā skolas solā.

Trešdiena, 22.maijs

Stulbums! Man ir mājas arests!! Pirmo reizi pa visiem 16 gadiem. Un kāpēc? Tāpēc, ka mamma uzzināja, ka mazliet iedzēru ar draugiem. Baigā jau dzeršana, tikai tā, lai jautri. Tagad nevaru 2 nedēļas nekur iet, bet šo piektdien ir diskotēka. Ko lai es daru? Kāpēc mamma mani nesaprot? Ienīstu pasauli!

Piektdiena, 24.maijs, rīts

Es tikšu, bez manis nevar. Kad mamma aizies gulēt, izlavīšos no mājas.

Svētdiena, 26.maijs

Bija tik laba disene, labi, ka tiku. Ko gan es būtu palaidusi garām, ja būtu klausījusi mammai. Tādu vakaru. Bija tik jautri, pēc ballītes gājām uz Šķūni un turpinājām svinēt piektdienu.

1.jūlijs

Tik ilgs laiks pagājis, kopš neesmu rakstījusi. Drīz viss būs galā, bet man jāturpina ārstēties. Esmu slima. Akūtais alkohola hepatīts. Pēc diskotēkas jutos tik slikti, kā vēl nekad, vakarā mamma mani aizveda uz slimnīcu. Pēc pārbaudēm man paziņoja šādu diagnozi. Šī mēneša laikā sapratu, ko es izdariju. Es bez šā visa varēju iztikt...

Pēcvārds

Šī bija maza daļa no pusaudzes dienasgrāmatas. Stāsts par meiteni, kur alkohols mainīja viņas dzīvi. Alkohols mūsdienās ir ļoti liela problēma jauniešu vidū. Tas izmaina domāšanu un attieksmi, arī Bellai, pirms pamēģināja, bija negatīvs viedoklis, bet atlika tikai vienu reizi nogaršot, un tas izraisīja atkarību. Bella atradās nepareizajā vietā ar nepareizajiem cilvēkiem. Viņa vairs nespēja nošķirt robežu. Diemžēl alkoholu Latvijā vismaz vienu reizi lietojuši praktiski visi jeb 96% 15–16 gadus veci skolēni. Ne visiem alkohols izraisa tūlītējas sekas, kas ir pamanāmas, bet nenosakāmi tas atstāj sekas uz visu ķermeni, neatkarīgi no vecuma un dzimuma.

Akūtais alkohola hepatīts ir aknu slimība, kas rodas pēc ilgstošas alhokola lietošanas(mēnesis, vairāki mēneši). Slimības pazīmes ir slikta pašsajūta, zudusi apetīte, augsta temperetūra u.c. Tas ir ārstējams. Šis stāvoklis ir atgriezenisks 75% gadījumu. Slimība var progresēt ar aknu cirozi.

Bella saprata savas pieļautās kļūdas. Taču liela daļa pusaudžu neizprot alkohola lietošanas sekas. Iespējams, ja katrs izjustu to, kas bija jāpiedzīvo Bellai, arī viņi alkoholam prastu pateikt "nē".

Estere Sīpliņa, 15 gadi
Rojas vidusskola, 9.klase

Neko daudz par alkoholu es nezinu. Man nav personiskās pieredzes, kā jūtas cilvēks, kurš to lieto. Nezinu, ko nozīmē iedzert. Nezinu, ar ko tas atšķiras no piedzerties. Man nav ne jausmas, kā garšo alkohols.

Tomēr no sarunām ģimenē man ir radies priekšstats par alkohola vietu cilvēka dzīvē, par nepieciešamību iedzert tradīciju vai pieklājības dēļ, par iespēju izvēlēties.

Tāpēc, gāžam mītus:

Jāņi bez alus nav iedomājami. Jāņus svin arī cilvēki, kuri vispār nelieto alkoholu vai kuriem alus negaršo.

Jaunais gads jāsagaida saskandinot šampanieša glāzes. Ir ticējums – kā jauno gadu sagaidīsi, tā arī visu gadu pavadīsi. Vai, ievērojot tradīcijas, viss gads jāpavada reibumā?

Jubilejā jāiedzer uz jubilāra veselību. Vai tiešām savas veselībasbojāšana ir labākais veids, kā vēlēt otram kaut ko labu.

Kāzās ir jāiedzer uz jaunā pāra ilgu un laimīgu kopdzīvi. Diez vai uz alkoholu balstīta ģimenes dzīve būs ilga un laimīga.

Bērēs ar vīna glāzi vēl vieglas smiltis. Pamatojoties uz fizikas likumiem, var droši apgalvot, ka smilšu smagums no izdzertā alkohola daudzuma nemainīsies.

Izskanot tostam ir nepieklājīgi nepacelt glāzīti. Skaistus vārdus vieglāk ir novērtēt skaidrā prātā.

Kopīgi iedzerot ir vieglāk iekļauties kolektīvā. Cik vērts ir kolektīvs, kuru kopā satur alkohols.

Alkohols palīdz aizmirst par problēmām. Vai tiešām problēmas mazināsies, ja tām pievienos vēl kādu – alkohola izraisītu.

Vieglie alkoholiskie dzērieni ir nekaitīgi. Varbūt pajautājiet to vīrietim, kurš apčurājies guļ zālājā blakus savai alus pudelei.

Svētkiem piestāv jautrība, alkohols to palīdz sasniegt. Diemžēl šī jautrība nāk komplektā ar pārgalvību un neuzmanību. Tieši svētkos palielinās nelaimes gadījumu skaits, kas vistiešākā veidā ir saistīts ar alkohola lietošanu. Vai mākslīgā jautrība ir tā vērta, lai svētkus pārvērstu traģēdijā.

Iedzeršana ir veids kā pusaudži var protestēt pret pieaugušo noteiktajām normām. Protams, ka vecāki šo protestu pamanīs un pamatoti varēs norādīt, ka "tu vēl neesi spējīgs uzņemties atbildību par savu dzīvi."

Pēc Pasaules Veselības organizācijas statistikas datiem, alkohola lietošana ik gadu prasa 2.5 miljonus cilvēku dzīvību. 320000 jauniešu vecumā no 15-19 gadiem mirst no alkohola lietošanas izraisītiem iemesliem. (www.sargi-sevi.lv )

Man nav kategoriski noliedzoša attieksme pret alkohola lietošanu. Es to pamēģināšu, tomēr es zinu, ka tas nenotiks tuvākajā laikā. Turklāt ar vecākiem esam vienojušies, ka parādoties interesei tiešām pagaršot alkoholu, es to darīšu sev ļoti uzticamu cilvēku (droši vien vecāku) klātbūtnē, jo nezinu sava organisma reakciju uz šo vielu.

Man IR izvēle ...

Kārlis Roberts Rudzītis, 12 gadi
Straupes pamatskolas 6.klase

Viss bija pieriebies. Šī pelēkā, vientuļā dzīve, vienmuļās sejas. Viens un tas pats stāsts. Pārāk prasti. Pārāk...parasti.

Bija piķa tumsa. Lapas klusi šalca mierīgajā vasaras nakts vējā. Zvaigznes debesīs nokarājās kā spožas, smalkas asaras. Tālumā dzirdama jūras šalkoņa. Lakstīgalas dzidrā balss klusi atbalsojas un pazūd kokos... Kluss, rāms vakars.

Kurš to būtu domājis, ka dzīve var būt arī...skaista?! Es nebūt nē. Vismaz līdz mirklim, kad attapos savam mirušajam ķermenim blakus.
Sarkanas asiņu peļķes, Plēstas brūces. Bezsamaņa. Bezceres. Nožēla. Nāve..
Un tas viss dažu vīnu glāžu dēļ kāzu jubilejā…

Bija atbraukusi policija, ārsti mēģināja mani ar strāvu atmodināt. Bet...es nepamodos. Es nevarēju.

Viss savādi oda...pēc alkohola. Oda pēc nāves. Mani alkohols bija nogalinājis. Jaunu sievieti, kura, mazliet iedzērusi, centusies aizbēgt. No parastā. No drūmā. No vienmuļā, pelēkā. Vismaz uz vienu nakti. Atpūsties. Piesēsties pie automašīnas stūres un aizlaisties. Es braucu uzmanīgi, bet…
Bet, tomēr, alkohols bija stiprāks par manu saprātu.

Savādi bija redzēt pašai savas bēres. Stāvēt blakus melnajam, tumšajam zārkam un noskatīties uz tuviniekiem. Noskatīties, kā visa dzīve paskrien gar acīm.

Grūti. Grūti noskatīties uz māmiņas skumjajām, asaru pilnajām acīm, tēva sakrunkotajām rokām, kuras glāstīja manu vēso, mirušāķermeņa pieri. Redzēt, kā mana meita, ar rotaļu lācīti pie vienas rokas, tēvu pie otras, raud. Redzēt savu vīru ar salauztu sirdi un bezcerīgu skatienu.

Dzīve... ir tāda jocīga lieta. Esmu aizbēgusi no savas. No visa sliktā. No visa nožēlojamā. No labā. No burvīgā. Visa - vīra, mazās meitas, vecākiem.. No sava sargeņģeļa, kurš nespēja mani noturēt, nosargāt...

Manas problēmas tagad ir manas ģimenes. Viņi ir tie, kuriem ir viss jāsavāc. Jo manis vairs nav. Vai nav vērts par to padomāt..? Viss manis dēļ…Mana vaina…

Pats briesmīgākais ir tas, ka laiku nevar pagriezt atpakaļ.
Un pienāks laiks...un visam pienāks gals. Visam radīsies atbilde. Un skumjas pārņems visu gaišo, gaišais apņems tumšo...

Kristiāna Kronberga, 14 gadi
Rīgas 49. vidusskola, 8.a klase

Lai gan žūrijas vērtējums jau ir zināms, vēlamies noskaidrot arī sabiedrības viedokli, tādēļ lūdzam nobalsot, kurš, jūsprāt, ir labākais darbs!

Balsot no vienas IP adreses iespējams reizi diennaktī (24 stundās), balsojums noslēgsies 18.decembrī plkst. 23:59.

Divi lasītāju izvēlētie labāko radošo darbu autori saņems balvas no "Brain Games".

Žūrijas vērtējums:

Uzvarētāji 6.-9. klašu grupā

1. Velga Kusina, 7.klase

2. Kristiāna Kronberga, 8.klase

3. Una Gruziņa, 7.klase

Uzvarētāji 10.-12. klašu grupā

1. Mārīte Skrinda, 12.klase

2. Madara Paidere, 12.klase

3. Elmārs Mežapuķe, 12.klase

Labāko darbu autori saņems naudas balvas un veselīga dzīvesveida balvas no Brain Games, Rīgas Peinbola parka, Olimpiskā sporta centra, Siguldas novada paš