Foto: PantherMedia/Scanpix
Nodarbības jogā atšķiras no sporta vai deju studiju apmeklēšanas. Aplūkosim dažas idejas par šo tēmu, raugoties no bērnu psiholoģijas, īpaši – no bērnu neiropsiholoģijas viedokļa.

Vispāratzītas jogas pozitīvās lietas

Nodarbojoties ar jogu, tiek attīstīta elpošanas sistēmas darbība, kas vienlaicīgi ir tonzilīta, bronhīta, bronhiālās astmas profilakse, uzlabojas kustību koordinācija, tiek nostiprināts mugurkauls, pazūd stājas defekti, tiek veicināta asinsrite visos orgānos – tātad tiek uzlabota orgānu funkcionēšana un visas sistēmas darbs kopumā, tiek nostiprināta nervu sistēma, attīstīta iztēle un koncentrēšanās spējas.

Paškontrole

Sāksim ar jautājumiem par paškontroli. Tā ir visai sarežģīta lieta, kas sevī ietver personisko vēlmju sasniegšanu (motīvi, vajadzības, intereses), spēju plānot katru savas dzīves mazāko sprīdi, brīvību un pieredzi pārvarēt grūtības. Bērna smadzeņu līmenī visas šīs īpašības saistītas ar smadzeņu pusložu attīstību – vispirms ar spēju regulēt sava ķermeņa kustības, tad elementāro programmēšanu jeb kustību secību noteikšanu, bet noslēgumā – programmēšanu un savas rīcības kontroli, kas ir cieši saistīta ar runu. Šī smadzeņu attīstība turpinās līdz pat 12 -15 gadu vecumam, jo īpaši zēniem.

Tāpēc top skaidrs, kāpēc ietekme pār savu ķermeni gulstas pamatā uz paškontroli, un joga, tāpat kā jebkuras kustības – parastas spēles, braukšana ar velosipēdu un rāpšanās pa kokiem, ir ļoti noderīga bērna attīstībai. Turklāt joga, pateicoties tās labvēlīgajai ietekmei uz enerģētiskajiem smadzeņu centriem, nodrošina tos ar optimālu tonusu un uzlādē tos tieši pieres daļā, kur enerģija nonāk kā pēdējā.

Enerģētiskais tonuss

Augsts enerģijas līmenis, pirmkārt, nozīmē stabilitāti. Ja bērns ir slinks, apātisks, tad ir skaidrs, ka viņu nepieciešams tonizēt. Toties, ja bērni ir pārāk nervozi, nemierīgi, nespēj mierīgi nostāvēt vienā vietā un darīt ilgstoši vienu lietu, tad arī šajā gadījumā pastāv enerģētiska problēma. Un arī šos bērnus nepieciešams tonizēt: ķermeņa enerģiju un smadzenes mēģināt nomierināt un noregulēt "pareizajās sliedēs".

Nodarbojoties ar jogu, ir vairāki veidi, kā to panākt. Pirmkārt, ar elpošanu – kontrole un elpošanas vingrinājumi pietiekami ātri ļauj panākt stabilitāti bērna uzvedībā. Bērns sāks mazāk niķoties, labāk gulēs, naktīs vairs nemodīsies. Ievērojami arī uzlabosies runas spējas. Izpildot atsevišķas asanas (ķermeņa pozas), bērns iegūs arī patīkamu miera un stabilitātes sajūtu ķermenī. Piemēram, čūskas poza vai dažādi citi varianti, kad ķermenim jākustās pa labi, pa kreisi. Tāpat ļoti noderīgi ir dažādi vingrinājumi acīm. Papildus augstam enerģijas līmenim un paškontrolei bērnam parādīsies dziļš, izpratnes pilns, koncentrēts skatiens.

Antistresa vingrošana

Pēdējā laikā visai populāras kļuvušas ASV speciālistu idejas. Piemēram, kā pareizi stiept Ahileja cīpslu, kas palīdzētu cīnīties pret stresu un uzlabotu runas, un komunikācijas spējas. Psihologi atzīst, ka nodarbošanās ar vingrošanu piecu līdz septiņu gadu vecumā ne vienmēr novedīs pie analogiem rezultātiem, ir zināmi gadījumi, kad bērni pēc nopietniem treniņiem bijuši spiesti sportu pamest, neraugoties uz labajiem panākumiem un perspektīvām. Psiholoģe Olga Isaenko varot vien padalīties ar personīgi iegūtu pieredzi: ar jogu iespējams panākt ātru progresu runas attīstīšanā bērniem vecumā no sešiem līdz astoņiem gadiem, un runas uzlabošanos varot novērot jau pēc pāris jogas nodarbību apmeklēšanas. Lai to panāktu, pietiekot vien ar dažām klasiskajām asanām, acu un elpošanas vingrinājumiem, vēstī portāls top.thepo.st

Bērna intelekts un runa

Pilnvērtīgai domu, sajūtu, runas, atmiņas, uzmanības attīstīšanai nepieciešama nesteidzīga smadzeņu darbības uzlabošana. Bet tam savukārt neieciešama enerģija, visu jutīgo orgānu – redzes, dzirdes, taustes – pieredze, kustību aktivitāte, telpiskā uztvere, saikne starp kreiso un labo smadzeņu puslodi. To visu var apgūt jogas nodarbībās, kas paredzētas bērniem.

Vienīgais, kam noteikti jāpievērš uzmanība, - joga tomēr ir apmācība nevis izklaide. Nodarbībās ne vienmēr var būt aizraujoši un tik interesanti, kā daudzās citās nodarbēs, brīdina psiholoģe.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!