Viss, kas tev jāzina par stresu darbā un tā sekām - ieteikumi, kā gūt mieru

Iesākumā būtiski atcerēties, ka stress darbojas kā ķermeņa aizsargfaktors, kurš brīdina, ka kaut kas nav labi un nenotiek tā, kā vēlamies. Attiecīgi stress palīdz mobilizēties un reaģēt dažādās situācijās. Stresam piemīt normālas fiziskās izpausmes, tostarp paātrināta sirdsdarbība, paaugstināts asinsspiediens un pastiprināta svīšana, ar kurām mūsu ķermenis tiek sagatavots gaidāmajam. Tomēr arī stresa gadījumā, kas par daudz, tas par skādi, un ilgstošs, pārmērīgs stress var cilvēka fiziskajai un psihiskajai veselībai kaitēt. 

Darba vidē stress ir ikdiena, un reti kurš strādājošais darba dienas aizvada mierīgā un nesteidzīgā gaisotnē bez jebkādām saspringtām situācijām. Tā kā stress ir neatņemama darba sastāvdaļa, jautājums ir, cik labi un kādā veidā to spējam pārvaldīt? Eiropā veiktā aptaujā vairāk nekā puse respondentu atzinuši, ka darba stress viņiem radījis problēmas, un piektdaļa aptaujāto stresa dēļ pametusi iepriekšējo darbu. 

Jo attīstītāka valsts, jo biežāk slimības lapās parādās arī tāds jēdziens kā stresa darba nespēja. Pētījumi liecina, ka vidēji trīs nedēļas gadā darbinieks pavada "uz slimības lapas" darba stresa dēļ, neatkarīgi no noteiktās diagnozes. 

Kad dienas beigās aizveram kabineta durvis, ideālā variantā darbu atstājam aiz tām, taču nereti to nesam līdzi uz mājām un domājam par darbu pat pirms naktsmiera. Sūdzības par sāpēm rokās, miega problēmas un pārlieku ilgs laiks, lai iemigtu, ir dažas no pazīmēm, kas var liecināt par pārmērīgu darba stresa līmeni.

Dažkārt cilvēku māc sajūta, ka pār viņu valda kas tāds, ko nevar kontrolēt, kaut kas gulstas uz viņa pleciem, un tas ir smags un nepanesams. Šādā gadījumā parādās izdegšanas sindroms.

Pazīmes, ka cilvēks darbā sāk "izdegt", ir pastāvīgs un ilgstošs nogurums, spēku izsīkums, dusmošanās un nespēja tikt galā ar darbiem, kas agrāk veikti, sevis šaustīšana, neapmierinātība, ciniskums, emocionalitāte. Par šo jāsatraucas arī darba devējam un, esot labam vadītājam, jārūpējas par to, kā jūtas darbinieki un kāds ir mikroklimats darbavietā. Atbalstam šajos jautājumos noderēs stresa menedžmenta kursi un organizāciju psihologu palīdzība.

Tas, cik veiksmīgi ar darba stresu izdodas tikt galā, atkarīgs no katra indivīda. Ikdienas gaitās var palīdzēt daži ieteikumi:

1. Laika plānošana un darba organizācija. Ir cilvēki, kam šīs spējas dotas no dabas, taču pārējiem būtiski ieviest ērtu laika plānotāju papīra vai elektroniskā formātā. Mūsdienu informācijas apmaiņas ātruma un dinamiskā darba ritma dēļ plānošana ir būtiska. Tāpat jāatceras, ka informācijas daudzums, ko cilvēka smadzenes spēj paturēt prātā vienlaikus, ir limitēts. Izplatīta kļūda ir arī viena darba veikšanas laikā piepeši iedomāties par ko citā uzdevumā veicamu un pārslēgties uz to, jo šādi tiek zaudēts ļoti daudz enerģijas.

2. Atpūtas brīži un pozitīvas domas. Būtiski izmantot atpūtas pauzes - palīdzēs dziļas ieelpas, dažādi elpošanas vingrinājumi, īsi pārtraukumi starp darbiem. Vienlaikus svarīgi saglabāt pozitīvu domāšanu, paturot prātā, ka, gaužoties par notiekošo, visticamāk lietu kārtība nemainīsies.

3. Ieklausīšanās apkārtējos. Attiecībās ar apkārtējiem bieži vien maldos ieved tas, ka klausāmies nepareizi. Jācenšas saprast ne tikai, ko otrs cilvēks saka, bet arī, ko tieši viņš ar to vēlējies pateikt. 

4. Apkārtējās vides sakārtošana. Vide ietekmē cilvēku un viņa sajūtas, tāpēc darba galdu, māju un citas vietas, kur tiek pavadīts daudz laika ir svarīgi uzturēt kārtībā.

5. Miega ritms. Cilvēka "baterijas tiek uzlādētas" tieši miegā, un labs miegs ir svarīgs ikvienam. Arī intensīvā darba režīmā jācenšas gulēt noteikts stundu skaits, tāpat enerģijas un labsajūtas nolūkos ieteicams ievērot 90 minūšu miega ciklus. 

Proti, cilvēka smadzenes miegā iziet cauri vairākām pakāpēm, iesākumā cilvēku pārņem dziļais miegs, ko tēlaini var raksturot kā bedri, kurā iekrītam uzreiz pēc aizmigšanas, un šajā posmā enerģijas rezerves tiek atjaunotas visvairāk. Nakts laikā no šīs "bedres" cilvēks lēnām kāpj ārā, un ik pēc pusotras stundas jeb 90 minūtēm viņa smadzenes ir tikpat kā pamodušās – tas ir labākais brīdis, lai pamostos. Tā, piemēram, ja no rīta modinātājs skanēs pl.7.00, vislabāk doties pie miera pl.22.00, pl.23.30 vai pl.01.00.

Attiecībā uz fiziskajām un psihiskajām saslimšanām, tajā skaitā depresiju, ārējais stress darbojas kā palaidējfaktors, un ļoti maz slimību var būt stresa tieši izraisītas. Vienlaikus slimību rašanos ietekmē bioloģiski faktori un gēni, kā arī psihosociālie faktori, piemēram, bērna augšana, attīstība, ģimene, vide. Tāpat vardarbība, pārdzīvojumi un tuvinieku zaudējumi cilvēka organismā rada daudz stresa hormonu, kas ietekmē smadzeņu attīstību, un šie cilvēki ir ievainojamāki par pārējiem. 

Visi iepriekšminētie faktori mijiedarbojas, kā rezultātā var veidoties nosliece uz konkrētu slimību. Tomēr maldīgs ir populārais uzskats, ka cilvēks saslimst no stresa vai notikumiem viņa dzīvē tiešā veidā.

Psihisko traucējumu gadījumā ir būtiski laikus vērsties pēc palīdzības. Vienlaikus svarīgi mazināt joprojām pastāvošos aizspriedumus un stigmu pret psihiskajām saslimšanām, kas nereti kalpo par iemeslu tam, kādēļ cilvēks pēc palīdzības vēršas novēloti vai nevēršas vispār.