Vai laist bērnu uz ballīti?

Narkoloģe Inga Landsmane stāsta, ka visupirms ir nepieciešams savākt visu iespējamo informāciju par pasākumu, uz kuru bērns ir aicināts, vienlaikus paužot savus noteikumus un prasības. Ir jābūt uzmanīgiem, izvirzot noteikumus. Noteikumiem un prasībām jābūt tādām, kuras var argumentēt, kā arī izvērtēt pēc pasākuma. Turklāt abiem vecākiem jābūt vienotiem savās prasībās.

"Ja vecāki pazīst savu bērnu, tad spēs izvērtēt, uz kuru pasākumu var vai nevar laist. Izrādiet interesi par gaidāmo notikumu un vēlmi satikt vai sagaidīt pusaudzi mājās pēc pasākuma. Uzticieties, neuzbrūciet, nevainojiet! Esat stingri, bet nepazaudējiet kontaktu ar savu bērnu, saglabājiet iespēju atklāti izrunāties. Pieņemiet pretuzbrukumus, klusēšanu, neuzsāciet "kurš – kuru karu" ar savu bērnu! Ja mēģināt sodīt, tad nosodiet bērna rīcību, nevis pašu bērnu! Sodam jābūt saskaņā ar iepriekš izteiktajiem noteikumiem un prasībām. Atgādiniet, ka Jūs pusaudzi saprotat un atbalstāt! Atsevišķos gadījumos noslēdziet "uzvedības vienošanos", paši nepārkāpjot to! Savstarpējās attiecībās, kurās valda uzticēšanās, bērns centīsies to ievērot. Tikai savstarpēji saprotošas attiecības, nevis diktatoriskas vai pārlieku vājas saites ģimenē spēs rast risinājumu un sniegs pareizas norādes rīcības modelim, kuru vajadzēs pieņemt," iesaka Inga Landsmane.

Ja bērns tiek palaists uz ballīti, tad ir svarīgi jau iepriekš ar viņu runāt par vienaudžu spiedienu un kā tam pretoties. Gan pasākumos, gan ikdienā bērni izjūt lielu sociālo spiedienu, tāpēc ir svarīgi, lai viņi paši spēj izlemt un pieņemt lēmumus par lietām un notikumiem, kad ir vajadzīgs pateikt stingru "nē" draugu idejām, kas varētu izrādīties kaitīgas vai pat bīstamas.
Ņemiet vērā, ka nozīmīga daļa jauniešu alkoholu ir pamēģinājuši jau 13 gadu vecumā. Kā vēsta 2011.gada pētījums "Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū" (ESPAD), 15 līdz 16 gadu vecumā gandrīz visi (95,2% zēnu un 96,8% meiteņu) ir pamēģinājuši alkoholiskos dzērienus. Vairums (aptuveni divas trešdaļas) skolēnu šajā vecumā pēdējo 30 dienu laikā ir lietojuši alkoholu vismaz vienu reizi, turklāt vairāk nekā trešdaļa to ir darījuši 3 un vairāk reizes mēneša laikā. Tas nozīmē, ka risks, ka jauniešu ballītē būs apreibinošas vielas, ir ļoti augsts. Pētījums arī liecina, ka alkohola lietošanas rezultātā jaunieši atzīst, ka ir saskārušies ar individuālām, attiecību un seksuālām problēmām, kā arī likumpārkāpumiem.

Biedrības "Esi brīvs!" valdes priekšsēdētāja Dace Caica stāsta: "Prasme pretoties vienaudžu spiedienam veidojas jau no bērnības, tāpeč ar bērnu nekad nav par agru sākt runāt par to, cik svarīgi attiecīgajās situācijās spēt pieņemt lēmumu pašam un rīkoties saskaņā ar to. Tas attīsta veselīgu pašapziņu un patstāvības sajūtu. Svarīgi arī atcerēties, ka jūsu atvasei jāļauj pieļaut pašam savas kļūdas, jo, tās analizējot, viņš iemācīsies vairāk nekā tad, ja jau pašā sākumā pieņemtais lēmums izrādītos pareizs."

Lai prasības, jaunietim dodoties uz ballīti, būtu pamatotas un pēc pasākuma viegli "izmērāmas", iesakām izmantot SMART mērķu metodi. SMART ir abreviatūra pieciem jautājumiem, kurus atbildot ir vieglāk pēc tam izvērtēt to, vai patiešām jūsu izvirzītās prasības jaunietim ir izpildītas. Šo metodi pamatā izmanto biznesa un personīgo mērķu uzstādīšanai, bet var noderēt arī audzināšanā. SMART nozīmē S (Specific – specifisks), M (Measurable – izmērāms), A (Attainable – sasniedzams), R (Relevant – atbilstošs), T (Time bound – noteikts laikā). Uzstādot prasības jauniešiem, iesakām pirms tam izvērtēt un uzdot sev:

"Nav viena "pareizā" padoma, kas iemācītu, kā pareizi runāt ar bērnu, bet svarīgi viņu jau no mazām dienām atbalstīt un mājās radīt "Tu vari" un "Tev sanāk" vidi. Tie, kuri auguši šādā vidē, parasti spēj pieņemt patstāvīgus lēmumus un izvērtēt situāciju, nepakļaujoties draugu un vienaudžu spiedienam. Tikpat nozīmīgi ir runāt, uzklausīt un dzirdēt bērnu, neignorējot viņa emocionālās vajadzības un neaprobežojot sarunas tikai ar bāršanu par neizpildītiem mājasdarbiem," tā Dace Caica.