Pasaules valstu pētījumi rāda, ka izglītoti cilvēki ar labiem ienākumiem ir arī fiziski aktīvāki un pārliecinātāki attiecībās ar apkārtējiem, kas savukārt veicina viņu patīkamo nodomu un ieceru realizēšanos un ļauj šiem cilvēkiem kopumā dzīvē justies daudz labāk. Cilvēka fiziskā labsajūta jeb fiziskā veselība ir ne tikai cieši saistīta ar emocionālo veselību, bet ir tieši no tās atkarīga. Tāpēc pamatots ir uzskats, ka ikvienam cilvēkam, sakārtojot emocionālo labsajūtu, uzlabojas arī fiziskā veselība.
Slimību var saprast kā ciešanas. Cilvēks ir slims tad, kad viņš cieš, un šīs ciešanas var būt gan ķermeniskas (somatiskas), gan emocionālas (psihiskas). Tomēr Latvijā un medicīnas praksē ir nepilnīga izpratne par jūtu nozīmi un biopsihosociālo modeli. Šis modelis līdzīgi PVO veselības definīcijai skaidro, ka slimību saknes var būt bioloģiskas, emocionālas un arī sociālas, tāpat tas uzsver cilvēka organisma kā vienota veseluma nozīmi.