Bērnam svarīgi vadošo roku pamanīt jau pirmsskolas izglītības iestādē, kad viņš patstāvīgi sāk darboties ar krāsu zīmuļiem, šķērēm un otu. Tieši trīs, četru gadu vecumā bērns sāk apgūt pirmās rakstītprasmes iemaņas. Pareizi satvert zīmuli, vilkt dažādas līnijas, koordinēt savu redzi un kustības. Svarīgi, lai bērns šīs darbības veiktu ar sev ērto roku. Nedrīkst bērnu steidzināt, nedrīkst iztraucēt sajūtu pieredzes veidošanas mirkli, lai nebūtu labvēlīgu seku.
Katrā ziņā - visi apkārtējie, kas ikdienā satiekas ar bērnu, jāinformē par viņa iespējamo kreilību, jo nereti šie bērni tiek apsaukāti, pazemoti, un bērns var iegūt psiholoģisko traumu uz mūžu. Var izmainīties pat bērna fiziskais stāvoklis. Attīstība kavējas, pat apstājas vai palēlinās kā pretestība lielajai piepūlei, kas notiek, pāradresējot signālus uz labo roku. Šādiem bērniem var sākt drebēt rokas, un viņi nespēj strādāt ne ar kreiso, ne ar labo roku. Tas var būt par iemeslu ne tikai darīt negribēšanai, bet arī izpausties neirozēs, histērijā un ēstgribas traucējumos.
Neiropsihologi uzskata, ka, laužot kreili, tiek noslāpēta labās smadzeņu puslodes funkcija un rodas runas un redzes traucējumi vai kavēšana. Bērns var kļūt psihiski neprognozējams, uzvedība var kļūt nestabila, viņš kļūst neuzmanīgs, pasliktinās spēja analizēt, sintezēt, tiek traucēta kustību koordinācija. Pasliktinās intelektuālā darbība.
Šādi bērni ir ļoti jūtīgi, ātri apvainojas, ļoti krasi, pat histēriski izjūt negatīvo pret sevi, kļūst tramīgi. Bieži ieraujas sevī vai gluži pretēji - kļūst agresīvi, brutāli, kaitinoši. Neuzticas citiem un nav pārliecināti arī par sevi. Cieš gan pats bērns, gan arī apkārtējie.
Bieža parādība lauzto kreiļu veselībā ir enurēze (urīna nesaturēšana). Ne tikai naktī, bet arī pēc lielas piepūles. Nopietns signāls ir arī valodas raustīšana, atbildot uz kādu jautājumu, ja tas ir bijis par grūtu. Var parādīties redzamas izmaiņas bērna mīmikā (acu bieža miršķināšna, lūpu nepārtraukta aplaizīšana, deguna šņaukāšana, vaigu šķobīšana, uzacu, pieres raukšana, kasīšanās). Bērns nespēj kontrolēt šo izturēšanos piepūles brīdī. Vēlāk tas var kļūt par nepatīkamu ieradumu.
Iespējamās sekas, ja kreilība tiek lauzta:
- bērns kļūst nervozs;
- ātri uzbudināms;
- kaprīzs;
- veic protesta akcijas pret vecākiem, skolotājiem;
- pasliktinās miegs;
- pasliktinās ētsgriba;
- var parādīties enurēze;
- bērns kļūst raudulīgs;
- parādās galvassāpes;
- ātri nogurst;
- pazeminās darbaspējas;
- žēlojas, ka nogurst labā roka;
- smagākos gadījumos - stostīšanās.
Šīs pazīmes var būt vairāk vai mazāk izteiktas. Tas atkarīgs no bērna nervu darbības tipa. Lauztajiem kreiļiem neirozes sastopamas no piecām līdz sešām reizēm biežāk. Var rasties izmaiņas redzē. Laužot kreili, tiek izmainīta augstākā nervu sistēmas darbība. Lauztajiem kreiļiem ir dažādas grūtības arī mācību procesā.
Lauztos kreiļus var raksturot šādi:
- ar labo roku darbojas daudz lēnāk nekā labroči;
- rakstot, vērojams dažādu muskuļu grupu sasprindzinājums;
- biežāki sirdspuksti;
- īslaicīga arteriālā asinsspiediena paaugstināšanās.
Rakstītprasmes apguvē var būt šādas grūtības:
- rakstīšanai nepieciešama fiziska piepūle;
- raksta ļoti lēni;
- daudz kļūdu;
- absolūti neievēro kaligrāfiju.
Grūtības, apgūstot lasītprasmi:
- lasa ļoti lēni;
- pēc pirmajiem diviem, trim burtiem cenšas uzminēt vārdu (tas saglabājas ilgstoši);
- neievēro pietrzīmes;
- nereti neizprot lasīto.
Avots: Vita Šatohina "Mans bērns ir kreilis" (izd.Pētergailis).