Mammas pārdomas par puiku audzināšanas lietām  (12)

""Zaķīt, neaiztiec, tas ir netīrs, zaķīt, nelien – nokritīsi, neej tur, jo tur ir pārāk slidens, nerāpies – tur ir pārāk augsts, nespēlējies ar viņiem – viņi kaujas," es dzirdu un redzu to katru dienu.

Kad "zaķēnam" ir divi gadi, viss saprotams, bet, kad viņam ir pieci – tas jau vairs nav "zaķēns". Viņam jau laiks mācīties risināt vīriešiem domātus uzdevumus: sasniegt, saprast, pārbaudīt pašam...

Nedrīkst rāt puiku par to, ka viņš ir nosmērējies. Vīriešiem ir nepieciešams sasniegt mērķi. "Es redzu mērķi un neredzu šķēršļus". Ja viņš domās vien par nule kā mammas izmazgātajiem, dārgajiem džinsiem, mērķi nesasniegs. Nepērciet puikām dārgu apģērbu. Viņiem tas nav nepieciešams. Tā ir tikai jūsu vēlme – kādam kaut ko pierādīt, un šī vecāku vēlme padara zēnus vājus.

Zēniem nepieciešams piedāvāt "kontrolētas grūtības". Un vislabāk, ja to darīs tēti vai treneri. Lai mācās pārvarēt bailes. Lai mācās aizstāvēt meitenes, mammu un "zābakus". Lai mācās uzvarēt, situāciju pārvarot bez kaušanās. Lai atcerās, kā vārdā viņi uzvar.

Parādiet viņiem piemēru. Nodrošiniet, lai puikam apkārt būtu pietiekami spēcigi skolotāji. Nežēlojiet laiku, lai tādus atrastu.

Neļaujiet puikām kauties ar meitenēm. Vēl labāk – lai viņu ceļi retāk krustojas.

Mammas, nesodiet dēlus. Lai nepieciešamības gadījumā to dara tēvi, treneri vai vectēvi. Kad vīrietis (zēns) redz, ka sieviete pret viņu īsteno vardarbību, viņā mostas nepārvarama vēlme tai pretoties par jebkuru cenu. Un viņš vienkārši kļūst neiedomājami dusmīgs. Un kad māte to dara, viņš var kļūt par sadistu, ņirgājoties par sievietēm visu dzīvi.

Līdz piecu gadu vecumam bērna uzmanību uz pozitīvām lietām var novērst visai viegli, bet zināmā vecumā bērns sākt izmantot pret viņu vērsto, pārāk lielo labvēlību, ka viņš ir blakus mammai, un sāk palikt bezkaunīgs. Tas nozīmē, ka šajā brīdī viņš "jāatrauj" no sevis un jāļauj ar audzināšanas jautājiem vairāk nodarboties tēvam."