Neraugoties uz nopietnām pārmaiņām septiņgadnieka dzīvē (vides maiņa, skolas gaitu sākšana, jauni draugi), septiņgadnieka krīze skaitās viens no mierīgākajiem posmiem no visiem citiem bērna pieaugšanas momentiem, lai gan tas nenozīmē, ka šai krīzei nevejadzētu pievērst pietiekamu lielu uzmanību.
Septiņos gados, kad parasti bērns sāk skolas gaitas, viņš sevi apzinās jau kā patstāvīgu, pieaugušu cilvēku. Un ne velti, jo tieši šajā laikā viņam tiek izvirzītas jaunas prasības: pirmkārt, viņam labi jāmācās, otrkārt, vecākiem jāpalīdz mājas solī. Tādas pārmaiņas dzīvesveidā nav iespējamas bez psiholoģiska diskomforta sajūtas un pat stresa – pie jaunās dzīves pierast nav tik viegli. Un ja runā par septiņgadnieka krīzes iemesliem – tā ir tiekšanās un nepieciešamība pieaugt.