Darbs nereti no mums prasa tik lielu atdevi, ka uz pilnvērtīgu privāto dzīvi nedz laika, nedz spēka vairs nepietiek. Mēs jūtam šo disbalansu, bet neko nemainām. "Un jums tā nav apnicis dzīvot?" vaicā austrāliešu rakstnieks, mārketinga speciālists un konsultāciju firmas vadītājs Naidžels Maršs, kura padomus iesaka portāls adme.ru
Viņš sev šo jautājumu uzdeva tad, kad viņam palika 40 gadu. Aina izrādījās visai neglīta: tipisks "korporatīvais karavīrs", iegrimis darbā un praktiski nepazīstams ar saviem bērniem (un viņam to ir četri). Pats par sevi šausminoties, viņš izvēlējās veikt kardinālus soļus – aizgāja no darba un veselu gadu pavadīja mājās kopā ar ģimeni.
Šī pieredze viņam deva ļoti daudz: izrādījās, ka saglabāt līdzsvaru starp darbu un ģimeni ir viegli, tikai... tad, kad tev nav darba. Nav īpaši noderīgs padoms, jo īpaši, ja tev beigusies nauda.
Nācās vien atgriezties darbā. Turpmāko septiņu gadu laikā Maršs mērķtiecīgi meklēja iespējas sabalansēt darbu un privāto dzīvi, bet tad šim tematam veltīja savu pirmo grāmatu.
Lūk, četri galvenie secinājumi, pie kādiem nonāca vienmēr darbā aizņemtais četru bērnu tēvs:
1. Godīgums pašam pret sevi
Pirmais solis jebkuras problēmas risināšanā – atzīt tā brīža situāciju par realitāti. Tāpēc pašam sev godīgi jāpasaka: darbs, karjera ir nesavienojami ar pilnvērtīgu un regulāru līdzdalību jaunās ģimenes dzīvē. Tūkstošiem cilvēku dzīvo klusā izmisumā, garas stundas pavadot darbā, ko neieredz, lai iegādātos viņiem nevajadzīgas lietas un atstātu uz cilvēkiem iespaidu, kuri patiesībā viņam ir pilnīgi vienaldzīgi.
2. Pilna atbildība
Vadība un korporācija nekad neatrisinās šo atbildību mūsu vietā. Ja mēs paši nesaplānosim savu dzīvi, to kāds izdarīs mūsu vietā (un, visticamāk, tāds "līdzsvars" mums nepatiks). Mēs un tikai mēs esam spiesti uzņemties visu atbildību par robežu noteikšanu starp darbu un privāto dzīvi.
3. Reāli plāni
Nedrīkst plānot to, kas nav realizējams. Ideāli izplānota diena – tā ir ilūzija: vienas diennakts laikā nevar iespēt visu, ko mums gribētos. Līdzsvarotas dzīves plānošanas soļiem jābūt platākiem. Bet, protams, nevajag krist galējībās un domāt: "Es sākšu dzīvot citu dzīvi, kad aiziešu pensijā, kad sieva ar mani izšķirsies, kad sāksies kādas veselības problēmas". Tagad diena jums ir pārāk īsa, bet pensijas vecumā tā vilksies bezgalīgi. Meklējiet zelta vidusceļu.
4. Daudzpusīga pieeja
Neaizmirstiet par dzīves daudzpusību. Ir nepietiekami sev teikt: "Tagad, izņemot biroju, es vēl apmeklēšu trenažieru zāli". Dzīve sniedz daudz iespēju – intelektuālās iespējas, emocionālās, garīgās. Lai sasniegtu līdzsvaru, uzmanība jāpievērš visiem šiem aspektiem.
"Iespējams, tas skan biedējoši," atzīst Maršs. "Jums nepietiek laika ģimenei, bet es piedāvāju, lai jūs vēl aiziejat uz sporta zāli, un mammai neaizmirstiet piezvanīt. Es ļoti labi to saprotu".
Maršs atceras vienu epizodi, kad viņam nācās no biroja aiziet agrāk, lai izņemtu no skolas jaunāko dēlu Hariju. Nekas īpašs tajā dienā nenotika: viņi tikai pastaigājās, pasēdēja kafejnīcā, tēvs nolika dēlu gulēt un palasīja viņam grāmatu. Bet bērns teica, ka šī esot bijusi labākā diena viņa dzīvē.
Šis piemērs tieši norāda, cik svarīgi ir sīkumi, akcentē Maršs. Sasniegt dzīvē līdzsvaru nenozīmē veikt tajā radikālas pārmaiņas. Veicot tajā nelielu ieguldījumu, kad tas nepieciešams, pilnībā var izmainīt jūsu dzīves kvalitāti. Vēl vairāk – izmainīt pat sabiedrību kopumā. Jo vairāk cilvēku šos principus ievēros, jo ātrāk izplatīsies ideja, ka sasniegumus dzīvē nevar izmērīt ar naudas daudzumu, bet gan ar līdzsvarotu dzīvi un priekšstatiem, kas ir laimīga dzīve.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
