Kā bērnam iemācīt pozitīvi domāt

Pēc speciālistu domām, cilvēki, kuri spēj dzīvot ar prieku un viegli uztvert apkārt notiekšo, kas nav ieciklējušies uz savām neveiksmēm un neskauž citu sasniegumus, kā likums, dzīvē ir veiksmīgi.

Atmosfēra mājās ir cieši saistīta, kā veidojas pozitīvā domāšana: tajās mājās, kur ikdienas problēmas nekļūst par kosmiska mēroga likstām, bērniem ir iespēja izaugt par optimistiem. Ievērojiet, ka jūsu mazulis kā sūklis uzsūc visus iespaidus, kopē apkārtējo cilvēku uzvedību un uzskatus.

Taču īpaši svarīgu lomu, protams, "spēlē" mamma. Agrā bērnībā bērns tieši ar mammu atrodas "uz vienas nots" – minora vai mažora. Ievēro,- kad mamma ir mierīga, jautra un draudzīga, tad arī viņas mazulis bez raizēm spēj iepazīt apkārtējo pasauli. Taču atliek vien māmiņai satraukties par kaut ko, sākt nervozēt, pat, ja viņa cenšas to neizrādīt, iekšējais stress acumirklī pāriet uz bērnu, viņš sāk raudāt un niķoties.

Tieši tādēļ pozitīvās domāšanas ieaudzināšanu bērnam jāsāk ar sevi. Iepazīsti pasauli no jauna kopā ar savu bērnu.

Lūk, daži padomi, kā mazulim iemācīt pozitīvi domāt:

• apspried viņa plānus tālākā perspektīvā, viņa sapņus;

• sarunā ar bērnu psihologi iesaka nelietot tādus vārdus kā "nekad" un "vienmēr", kuriem ir pesimistiska nokrāsa, labāk lietot vārdu "reizēm";

• biežāk saki uzmundrinošus vārdus, lai tie skan kā devīze: "Nenokar degunu!, "Viss būs labi!";

• gadījumos, kad bērnam radušās kādas nepatikšanas, nesteidzies vainot bērnu, ļoti svarīgi ir ievērot taisnīguma principu, nevis likt izjustu patstāvīgu vainas sajūtu;

• vienmēr atstājiet viņam iespēju pašam izlabot savas kļūdas;

• biežāk noorganizē viņam kādus patīkamus pārsteiguma mirkļus, lai jūsu mājā biežāk tiek sarīkoti svētki bez pamatota iemesla;

• ieviesiet mājās ieradumu kopā appriest un atcerēties dienas laikā gūtos labos iepaidus;

• cik vien bieži tas iespējams, uzsmaidiet viens otram.

Psihologi iesaka bērnam pozitīvo domāšanu ieaudzināt, spēlējot ar viņiem vienkāršas spēles, kas raisa domāšanu un attīstību kopumā.

Piemēram, versiju spēle: uzzīmējiet kādu grūtu situāciju no dzīves un piedāvājiet bērnam to atrisināt, tad atkal izdomājiet tālāko apgrūtinājumu – lai bērns atkal izdomā atrisinājuma ceļus. Piemērs – cilvēks iziet no mājas, aizmirsis lietussargu, bet ārā līst. Kā šo situāciju var atrisināt? Pieņemsim, ka cilvēks veikalā nopērk jaunu lietussargu, bet vējš to salauž. Ko darīt? Pēc tam mainieties lomām: tagad ir vecāku kārta atrisināt dzīves sarežģījumus, ko piedāvā bērns.

Ja jūsu bērnam ir bailes no kaut kā, vai viņam vienkārši patīk izdomāt visādus briesmu stāstus "uz līdzenas vietas", nav vērts viņu par to rāt vai aizliegt līdzīga rakstura sarunas. Ļaujiet viņam redzēt ne tikai kādu darbību biedējošās puses, bet arī pozitīvos piemērus, kā arī ceļus to saniegšanai. Iespējams, tā viņš psiholoģiski "uzlādējas". Izmēģiniet ar viņu kopā atrast dažādus risinājumus dažādām situācijām. Un atcerieties: viss, kas ir jūsu bērn galvā, - tie ir vecāku vārdu un uzvedības augļi.