Trīs pamatnosacījumi, kad mazulis ir gatavs piebarošanai  (3)

Atradināšana no krūts - pretrunīgie viedokļi

Diskusijas par atšķiršanu krūts turpinās, bet beigu beigās brīdī, kad bērns ir izsalcis, visu nosaka loģiskais saprāts. Pastāv ļoti daudz pretrunīgu padomu. Lai gan tiek sniegts padoms bērnu barot ar krūti vismaz līdz sešu mēnešu vecumam, lielveikalu plauktos var atrast uztura pakas, kas paredzētas bērniem jau no četru mēnešu vecuma. Kuram ir taisnība? Vienīgais, par ko visi ir vienisprātis, - mazulim, kurš jaunāks par četriem mēnešiem, nedrīkst dot nešķidru barību.

Protams, lēmums par to, kad mazuli atšķirt no krūts vai sākt piebarot, jāpieņem bērna vecākiem. Taču pirms tam derīgi iepazīties ar speciālistu jaunākajiem ieteikumiem šajā jautājumā. Jāzina, ka līdz četru mēnešu vecumam bērna gremošanas sistēma nav pietiekami attīstījusies, lai sagremotu nešķidru barību, un var izraisīt divas nevēlamas parādības: mazulim var sākt sāpēt vēders, un barība viņu nepaēdina. Ražotāju ieteikums nekad nav sakritis ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām, kas atbalsta iespējami ilgāju zīdīšanu. Piemēram, iniciatīva MDI ("Mazulim draudzīga slimnīca") rekomendē bērnus ar krūti barot līdz pat divu gadu vecumam, piebarojot ar nešķidru barību.

Izvēles iespējas piebarošanai

Dot biezeni vai nedot? Viena veida barību vai sajauktu? Barot ar karotīti vai ļaut bērnam ēst pašam? Mazuļa piebarošana pēdējos gados ir kļuvusi par ļoti strīdīgu jautājumu. Nav jābrīnās, ka jaunākie pētījumi rāda: pietiekami daudz jauno māmiņu nezina, kā rīkoties un kurš uzturs būtu piemērotāks.

Piemēram, gandrīz puse no māmiņām uzskata, ka zaļo lau dārzeņi un vistas gaļa bērnam nav piemērota, bet faktiski tas ir ideāls uzturs aptuveni septiņus mēnešus veciem mazuļiem. Problēma ir tā, ka šādu nepareizu priekšstatu dēļ māmiņas saviem bērniem nedod sabalansētu uzturu. Mazuļi pirmajā gadā jānodrošina ar ļoti dažādu uzturu, lai viņi saņemtu visas vajadzīgās uzturvielas un nekļūtu par izvēlīgiem ēdājiem. Jāatceras, ka piebarošanas mērķis ir dot mazulim to pašu, ko ēd visa ģimene, tādēļ viņiem var dot kartupeļu biezputru ar gaļas buljonu, arī zupu vai saldo, bet tie jāgatavo bez sāls un cukura.

Noteikti atbalstāms ir tas, ka ēšanu nosaka pats bērns. Tas vienkārši nozīmē dot mazuļiem ar pirkstiem ēdamu barību un ļaut viņiem ēst pašiem. Lietojot šo, nevis barošanu ar karoti metodi, mazuļi paši izvēlas ēdienu un paši nolemj, kad jūtas paēduši.

Pētījumi rāda, ka bērni, kurus baro šādi, parasti nekļūst resni vai izvēlīgi ēšanā, un viņiem nav tādu gremošanas traucējumu kā ēstgribas trūkums. Šie bērni arī ēd to pašu, ko ģimene, un rada mazāku iepējamību cīniņiem ēdienreizēs.

Kad mazulis ir gatavs piebarošanai vai atšķiršanai no krūts pavisam?

- Viņš sēž bez atbalsta;

- Viņš cenšas satvert dažādus priekšmetus un liek tos mutē;

- Viņš izrāda lielu interesi par nešķidru ēdienu.

Aizliegumi

Sāls - nekad nepievienojiet uzturam sāli, jo bērna nieres to nespēj pārstrādāt.

Cukurs - bērniem līdz divu gadu vecumam netiek rekomendēti saldi ēdieni vai dzērieni, jo viņi var kļūt par kārumniekiem, kas savukārt var radīt problēmas zobu augšanas sākumposmā.

Avots: Dr. Mirjama Stoparde "Mans mazbērns. Kā priecāties un rūpēties par mazbērnu" (izd.Zvaigzne ABC).