"Šī atklātā vēstule ir adresēta diviem puišiem un vienai meitenei, kuri pameta darbu Šervudas parkā, kur viņi strādāja pie mājas būvēšanas, lai pavāļātos Alberta pludmalē, izpeldētos un iedzertu alu.
Man žēl, ka mana pirmā reize 13 gadu laikā pasauļoties bikini tā šokēja jūs. Man žēl, ka mans vēders nav plakans un pietiekami stingrs. Man žēl, ka tas ir ar strijām. Taču man pavisam nav žēl, ka manā ķermenī tika izauklēti, aizsargāti un pēc tam dzemdēti un pabaroti pieci burvīgi, veseli, gudri, brīnišķīgi cilvēki. Man žēl, ka mans ķermenis ir "aizgājis atpūtā", ka jūs par to varējāt tikai smieties, rādīt ar pirkstiem un izskatīties tā, ka mēģinātu man uzspļaut.
Taču es gribu, lai jūs zinātu, par ko es domāju, raugoties uz jūsu "pilnīgi svaigajiem" ķermeņiem. Es pie sevis nodomāju: "Un kādus pārsteidzošus varoņdarbus viņi ir paveikuši?". Es turēju galvu augšā, kamēr jūs izsmējāt mani, un izlikos, ka tam visam nav nozīmes, bet mājupceļā, savā automašīnā es raudāju. Paldies, ka sabojāt man dienu. Tādi cilvēki, kā jūs, pasauli padara pretīgu, naidpilnu. Es nevaru izstāstīt, kā man žēl to sieviešu, kuras kādreiz laidīs pasaulē jūsu bērnus un jūsu acīs paliks "resnas", jo arī viņu ķermenis grūtniecības dēļ noteikti mainīsies. Es varu vien cerēt, ka vienā jaukā dienā jūs sapratīsiet: manas "kaujas laukā" gūtās rētas – tas ir lepnuma piemērs, nevis kauns.
Šī vēstule tika nolasīta vietējā radiostacijā, kļuva par interneta sensāciju soiālajos tīklos, un Tanisa tika uzaicināta sniegt intervijas tādos lielos medijos kā "Global New", "Canada's Metro", "Huffington post", pēc kura metariāliem arī šī vēstule sagatavota publicēšanai mūsu portālā.
"Katra māmiņa kautrējas par savu ķermeni, neatkarīgi no tā, ir viņai striju vai nav. Neviens nav pilnīgs, neviena no mums nelīdzinās supermodelēm. Acīmredzot, mana vēstule izraisīja tādu ažiotāžu tādēļ, ka manā vietā varēja būt jebkura sieviete," saka Tanisa.