Mūsdienu pasaule diktē savus noteikumus, un mūslaiku bērni tiek audzināti ne tā, kā mēs – vecāki. Kaut kas tajā ir labs, bet kaut kas – ne ļoti. Kas satrauc vecākus, psihologus un pedagogus? Piecas satraucošākās mūsdienu tendences apkopojis portāls mama.ru.
Pārāk liela koncentrēšanās uz bērniem
"Es izlīdīšu no ādas, bet maniem bērniem būs viss", "Pats galvenais dzīvē – tie ir bērni!". Vecāki, kuri bērnus audzina pēc šādiem principiem, viņus padara par centrālo personu, par "Visumu". Bērnu vēlmes un vajadzības tiek izvirzītas par prioritātēm. Bet mammas un tēta uzdevums – sniegt bērnam maksimāli visu: laiku, uzmanību, izklaides. Gribēt kaut ko sev – vecākiem šķiet pat kā noziegums. Šie bērni vienlaikus apmeklē desmit pulciņus – mācās angļu un franču valodas, brīvdienas pavada izklaides parkos un muzejos, viņus praktiski nekad neatstāj mierā – audzināšana tiek pozicionēta kā galvenais mērķis. Bērns bieži aug viens: brālis vai māsa viņiem nav, jo tā vecākiem būtu lieka greznība, jo ģimenē jau ir viens elks.
Šādas audzināšanas rezultāts parasti ir visai nožēlojams: bērns aug kā egoists, ir izlutināts, vienlaikus sapņojot par to, kā ātrāk izrauties no vecāku "nagiem". Bet, kad bērns paaugās, vecāki jūtas viņam nevajadzīgi, tostarp viens otram, jo pāri, kuru satuvinājušas tikai rūpes par bērnu, nezina, ko iesākt divvientulībā. Savu interešu viņiem praktiski nekad nav bijis, jo viss laiks un nauda patērēts bērnam.
Datorizācija
Par mīļāko rotaļlietu mūsdienu bērni arvien biežāk atzīst planšetdatoru. Lelles, bumbas, mašīnītes un galda spēles vairs konkurenci neiztur. Tiesa, acu ārsti un neirologi iebilst pret multenīšu skatīšanos planšetdatoros un turklāt vēl tik bieži. Lielbritānijā tika veikta bērnu aptauja un tās rezultāi liecina, ka katram astotajam bērnam pirmie vārdi ir nevis "mamma" vai "tētis", bet "planšete". Un nav jābrīnās, jo 70% bērnu, ieskaitot pirmsskolas vecuma, pie planšetdatora pavada aptuveni trīs stundas dienā. Protams, bērni līdz ar to mazāk pievēršas citām nodarbēm, un lielai daļai bēnu rodas atkarība no "gadžetiem". Protams, laikam ir jāiet līdzi, bet visu ar mēru. Datori nedrīkst aizstāt pastaigas, grāmatas un "dzīvu" komunikāciju, jo īpaši ar vecākiem.
Pārbarošana
Bērnu aptaukošanās mūsu laikos ir visai nopietna problēma. No mazotnes bērni tiek pieradināti pie ātro uzkodu ēšanas, treknu, pārmērīgi saldu vai sāļu ēdienu lietošanas. Pietiek ieiet jebkurā ātrās ēdināšanas iestādē, lai redzētu, kā divgadnieks mielojas ar frī kartupeļiem, pamērcējot tos ketčupā. Protams, pēc šāda ēdiena putra vai zupa šķiet bezgaršīga. Bez tam bieži bērnus pārbaro tieši vecāka gadagājuma cilvēki (piemēram, vecvecāki), kuriem "apaļīgs" bērniņš, pēc seniem ieskatiem, skaitās "vesels" un "skaists".
Pāraprūpe
Mūsdienās bērni arvien vēlāk kļūst patstāvīgi. Ja kādreiz pirmklasnieks pats gāja uz un no skolas uz mājām, gatavoja mājas darbus un sildīja sev pusdienas, tad tagad līdzīgas lietas uztic piektklasniekiem vai sestklasniekiem. Bērnus sagaida un pavada, nemitīgi zvana, pārbaudot, ar ko bērns nodarbojas un kur atrodas. Protams, drošība ir pirmajā vietā, taču jāatceras: pārmērīga kontrole neveicina bērnā atbildības sajūtas rašanos un spēju pašiem organizēt savu dzīvi.
Patērēšanas kults
Kur arvien biežāk ģimenes atpūšanas brīvdienās? Pareizi – lielveikalos. Kino, kafejnīcas, rotaļlietu veikali – bērnam, jauna kleita – mammai. Tā rezultātā iepirkšanās kļūst par galveno, neatņemamo sastāvdaļu atpūtas laikā. Gandrīz katra bērna istabā izskatās kā veikala filiālē, bet lielākā daļa mantu tikai krāj putekļus. Turklāt tik daudz rotaļlietu tiek ražotas kā kolekcijas, un, protams, bērnam gribās to visu. Bērns pieprasa visu jauno, vecāki tik pērk, un galvenais ražotāja mērķis ir sasniegts – pēc iespējas vairāk tēriņu, bet, cik no tā labuma? Bērni šādā veidā pamazām tiek pieradināi pie patērēšanas kulta, un pieaugot, no katras jaunas lietas jau gūst tādas emocijas, kas atkal un atkal liek domāt par jaunu preču iegādi.
Progresu nav iespējams apstādināt, taču vecāku spēkos ir bērnu iemācīt priecāties par nemateriālām vērtībām, raisīt fantāzijas un izdomāt spēles, kuru pielietošanai nav nepieciešams iztērēt kaudzi naudas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
