Šādi savu stāstu, publicējot to blogā thefrisky.com, iesāk kāda jauna sieviete, atklājot savu pieredzi un sajūtas par fotografēšanos kailai.
"Man bija 20 gadu, kad pirmo reizi fotografējos kaila, par to saņemot atlīdzību. Tas izklausās visai prasti, taču neko nosodāmu nedarīju, un bildes patiesībā sanāca lieliskas. Biju pirmā kursa studente un paralēli piestrādāju kā auklīte, taču saņemtā alga nespēja segt manus izdevumus un īri pilnībā. Kad domāju, kur lai atrodu laiku vēl vienam darbam, pamanīju kādas savas draudzenes kailfoto viņas Facebook profilā.
Uzrakstīju viņai un uzzināju, ka pozēšana mākslas foto ir viņas "maizes darbs" un, pēc viņas pieredzes spriežot, tas nekādā veidā nav saistāms ar prostitūciju vai ko nosodāmu. Tas mani ieintriģēja, un jau pēc pāris stundām es kaila stāvēju fotogrāfa priekšā, kamēr draudzene mani uzmanīgi vēroja – gluži kā māte, kas noraugās sava bērna sniegumā kādā koncertā.
Viņa mani iedrošināja un deva dažādus padomus, piemēram, to, ka lūpas jātur viegli pavērtas, bet svars jāpārnes uz pirkstgaliem, no zemes atraujot papēžus, lai vizuāli pagarinātu kājas.
Kad sapratu, ka man tas ir pa spēkam, nākamo nedēļu laikā uzņēmu vēl vairākas fotogrāfijas, tā izveidojot savu portfolio, kas atviegloja sadarbības veidošanu ar citiem fotogrāfiem.
Tiesa, daļa no viņiem nemaz nebija profesionāļi, bet ar fotografēšanu nodarbojās no darba brīvajā laikā, uzņemot piedauzīgas un ne pārāk kvalitatīvas fotogrāfijas. Šādu sesiju laikā jutos kā gaļas gabals. Taču man par pozēšanu tika maksāts – par trīs stundu darbu saņēmu 150 dolāru, kas man kā studentei bija liela summa. Par laimi, bija arī patiešām talantīgi fotogrāfi, kuru radītās fotogrāfijas mani sajūsmina vēl šodien.
Pamazām savu "likmi" paaugstināju līdz 100 dolāriem stundā. Apvienojot pozēšanu ar cītīgu lekciju apmeklēšanu un mācīšanos, es uzskatīju, ka man nav cita veida, kā iemantot finansiālu stabilitāti un veidot uzkrājumus.
Savas "karjeras" virsotnes sasniedzu augstskolas pēdējā kursā – nedēļā pozēju apmēram divās līdz trīs fotosesijās un mēnesī par to saņēmu vidēji 2000 dolāru.
Pamazām sāku savu ķermeni uztvert par naudas pelnīšanas instrumentu – ēdu maz un neregulāri un kļuvu apsēsta ar sportu, lai tikai neiedzīvotos liekos apaļumos un celulīts nebūtu redzams pat visspilgtākajā apgaismojumā. Tāpat pārstāju atbrīvoties no kaunuma apmatojuma – ja esi kailfoto modele, Brazīlijas vaksācija patiešām ir profesionāla pašnāvība.
Šī darba laikā iepazinu virkni vīriešu – bija izvirtuļi, kuri gribēja pornogrāfiskus kadrus, kam atteicu uzreiz. Tāpat bija veci vīrieši, kuri bija gatavi maksāt, lai tikai kāds ar viņiem aprunātos. Iepazinos arī ar fotogrāfiem, kuri gribēja tikai seksu. Tāpat bija fotomākslinieki, ar kuriem es pārgulēju pašas vēlmes vadīta.
Mana pēdējā pozēšana bija 2011. gadā kādas viesnīcas numuriņā. Fotosesija noritēja labi, arī fotogrāfs bija profesionāls, turklāt es saņēmu ļoti labu atalgojumu. Pēc pāris mēnešiem iestājos darbā, kurā strādāju vēl šobrīd, un kopš tā laika vairs neesmu fotografējusies kaila.
Atskatoties uz piedzīvoto, es nenožēloju neko. Ir visai savādi apzināties, ka agrāk tādā veidā pelnīju naudu. Zem manas gultas ir kaste ar uzņemtajām fotogrāfijām un negatīviem. Laiku pa laikam tos pārskatu un nespēju noticēt, ka slaidā meitene ar mazajām krūtīm, zilajām acīm un kuplo kaunuma apmatojumu esmu es.
Joprojām cenšos saskatīt sevi tajā naivajā un biklajā smaidā, kas mulsi lūkojas pretim objektīvam."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
