Joēls, Jozua, Elozino, Glenda, Milāna un Londona - vecāku izvēlētie jaundzimušo vārdi Valmieras pusē  (138)

2014.gadā Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā kopumā reģistrēti 318 jaundzimušie, no tiem 270 valmierieši. 2014.gadā reģistrēti par 40 jaundzimušajiem valmieriešiem vairāk nekā gadu iepriekš.

2014.gadā Valmierā kopumā reģistrēti 162 zēni un 156 meitenes. Jau sesto gadu pēc kārtas zēni piedzimuši nedaudz vairāk nekā meitenes. Šajā gadā reģistrēti arī seši dvīņu pāri, kas ir divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš. Pakalpojums bērnu reģistrēt svinīgos apstākļos izmantots vienu reizi. Visvairāk jaundzimušo reģistrēti jūlijā (34), vismazāk – novembrī (20), turklāt visbagātīgākās dienas bijušas 28.jūlijs, 9.oktobris un 3.decembris, kad katrā reģistrēti četri jaundzimušie.

2014.gadā 125 gadījumos bērns mātei piedzimis kā pirmais, 129 gadījumos – kā otrais, 48 gadījumos – kā trešais, deviņos – kā ceturtais, trīs – kā piektais, divos – kā sestais un divos – kā septītais. Divas jaunākās māmiņas bija 16 gadus vecas, viena 17 gadus veca. Visvairāk (112) sievietes savu pirmo bērnu laida pasaulē vecumā no 19 - 30 gadiem. Tāpat palielinājies ģimeņu skaits, kurās abi vecāki ir latvieši (80,5%), 2013.gadā tie bija 79,7%, savukārt 2012.gadā - 78,9%.

Vārda došana

2014.gadā saglabājās tendence, ka vecāki bērniem dod divus vārdus. Divi vārdi doti 14 zēniem un 21 meitenei.

Populārākie zēnu vārdi bijuši Gustavs, Roberts un Martins, kas doti sešiem puišiem. Vārdi Gustavs un Roberts Valmierā kā biežāk dotie vārdi ir jau 20 gadus, savukārt pieciem zēniem dots iepriekš nebijis vārds – Gabriels. Četriem puišiem dots vārds Artūrs, trim – Kārlis un Markuss.

Daži interesantu divu vārdu īpašnieki bijuši Martins Kristers, Kurts Matiass, Rodrigo Maksimus, Aleksandrs Heidars un Henrijs Niko. Likti arī neparasti, taču savai tautībai atbilstoši, vārdi – Aurelijus (lietuviešu), Darens (indiešu) un Mateo Matvejs (itāļu un krievu). Vēl neparasti zēnu vārdi pagājušajā gadā bijuši Jozua, Evans, Joēls, Keidans un Rendijs.

Populārākais meiteņu vārds 2014.gadā pirmo reizi bija Katrīna (astoņām meitenēm). Tāpat biežāk dotie vārdi meitenēm bijuši Marta (septiņām meitenēm), Elizabete, Elza un Laura (piecām meitenēm), Alise un Samanta (četrām meitenēm), kā arī Amanda, Karlīna un Sofija (trim meitenēm).

Vārdi Marta un Laura ir populāri meiteņu vārdi pēdējos 20 gadus. Meitenēm doti arī interesanti vārdu savienojumi – Eloīze Elizabete, Izabella Elozino, Alise Glenda, Anna Amanda, Laura Līga un Marija Magdalēna. Neparasti vārdi pagājušajā gadā bijuši Londona, Milāna, Elisa un dvīnītes Evelita un Velita.

"Bērna vārds ir kā ceļa maize turpmākajai dzīvei. Tajā ir kodēta informācija, tādēļ aicinu vecākus rūpīgi apdomāt, lai dotais vārds bērnam nestu veiksmi," saka Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Rita Viļumsone.

Paternitātes lietas

Nedaudz mazāk kā puse (44,3%) jaundzimušie reģistrēti ar paternitātes atzīšanu, kad bērna māte un tēvs nav laulībā un bērnam pie dzimšanas reģistrācijas tiek dots tēva uzvārds. Viļumsone norāda, ka šim rādītājam kopumā ir tendence svārstīties no 42-52%, turklāt 2014.gadā šis rādītājs samazinājies par 3,3%. Tas ir labs rādītājs attiecībā uz laulības institūcijas stiprināšanu. Savukārt 5% jaundzimušie tika reģistrēti bez ziņām par bērna tēvu. Šim rādītājam ir tendence samazināties – 10 gadu laikā tas ir samazinājies no 8,5% līdz pat 5%. "Acīmredzot sievietes, kas izlemj par bērna nākšanu pasaulē, to apsver daudz rūpīgāk," norāda Rita Viļumsone. Sešos gadījumos veiktas dzimšanas reģistrācijas ar paternitātes noteikšanu, pamatojoties uz tiesas spriedumu.

Ar 2013.gada 1.janvāri spēkā stājās Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums, kas atļauj ziņas par bērna tēvu ierakstīt uz trīspusējā paternitātes atzīšanas iesnieguma pamata. Bērna māte, bērna mātes vīrs un bērna bioloģiskais tēvs iesniedz kopīgu paternitātes atzīšanas lūgumu par bērna tēvu dzimšanas reģistrā ierakstīt bērna bioloģisko tēvu, nevis bērna mātes vīru vai bijušo vīru. Valmieras Dzimtsarakstu nodaļā šo iespēju izmantot vēlējušās tikai divas ģimenes.

2015.gadā Valmierā aizsākta jauna tradīcija – mazajiem valmieriešiem, kas tiek reģistrēti Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā, tiek dāvinātas cepurītes pilsētas krāsās (zilā un dzeltenā) ar uzrakstu "Valmiera". Tā būs kā īpaša atpazīšanas un piederības zīme pilsētai.