Jaundzimušie redz visvairāk sapņu visa mūža laikā  (1)

Kāpēc cilvēks sapņo

Ja sapņu filozofija ir pietiekami saprotama un skaidra, tad sapņu psiholoģija diemžēl nevar lepoties ar tādu pašu skaidrību. Patiesībā īsta, zinātniski pārbaudīta un pierādīta izskaidrojuma joprojām nav, ir tikai versijas un hipotēzes. Vienkāršākā no tām - sapnī atkārtojam dienas laikā saņemto informāciju.

Sapņos jūtamies tāpat kā realitātē, tāpēc varam mācīties tāpat kā realitātē. Sapnis mums sniedz iespēju izmēģināt jaunu uzvedības modeli. Tāpēc bērni guļ vairāk nekā pieaugušie, jo viņi daudz ātrāk attīstās un pilnveidojas. Zīdaiņi guļ vēl vairāk, turklāt lielu daļu viņu miega aizņem sapņi, kas ir aptuveni no četrām līdz piecām reizēm vairāk nekā pieaugušam cilvēkam. Sapņi ieslēdz ģenētiskās programmas, kas paredzētas smadzeņu reorganizācijai. Tādā veidā mazi bērni sapnī modelē situācijas, kuras reālajā dzīvē vēl nav piedzīvojuši. Tā ir gan pieredze, ko viņi varēs iegūt, kad sasniegs noteiktu vecumu, gan pieredze, kas ir kopīga visām dzīvajām būtnēm. Tāda pieredzes modelēšana notiek ne tikai bērnībā, bet var tikt izmantota visu dzīvi.

Ko sapnis mums vēlas pastāstīt

Sapnī iespējams izdzīvot ļoti daudzus rīcības modeļus. Loģiski, nepabeigti sapņi var atkārtoties dažādās variācijās, līdz problēma būs atrisināta.

Sapņi satur slēptākās domas par mums pašiem un cilvēkiem mūsu apkārtnē. Sapnī rīkojamies pēc kāda noteikta uzvedības modeļa, shēmas. Tāpēc arī, izmainot uzvedības modeli sapnī, varam mainīt savu uzvedību nomodā. Te gan jāpiezīmē, ka sapnī uzvedība var arī atšķirties no tā, kā rīkojamies nomodā. Viens no sapņa uzdevumiem ir atkārtoti sūtīt signālus, kurus neesam ievērojuši nomodā.

Sapņi bieži nozīmē kompensāciju - ja apzinātajā personībā ir kādi pārāk pārspīlēti vai nenovērtēti, it kā samazināti elementi, tad sapnis to var kompensēt ar pretējiem tēliem. Apziņas uzstādījumi tiek kompensēti ar zemapziņas pretējiem uzstādījumiem. Tāpēc sapņu tulkošanā var palīdzēt mitoloģija, jo sapņi runā tās valodā, simbolu valodā un apvieno pretējus uzstādījumus vienotās, jēgpilnās kategorijās. Diemžēl apziņa parasti nesaprot to valodu, kādā runā zemapziņa.

Pat izcili zinātnieki atzīst, ka atklājumi sākumā rodas kā iekšēji tēli un tikai tad tos izsaka ar runas, vārdu palīdzību. Alberts Einšteins ir teicis, ka izrunātiem vai uzrakstītiem vārdiem nav nekādas nozīmes domāšanas mehānismā, to dara zīmes un tēli. Tāpēc zemapziņa ar mums runā šai senajā valodā, tā neko neslēpj un nešifrē, vienkārši apzinātais prāts ir pārāk ierobežots ar runu un vārdiem, tāpēc tam ir grūti saprast zemapziņas valodu. Analizējot sapņus, mēs patiesībā nevis atšifrējam vēstījumu, bet gan to pārveidojam jeb šifrējam citā, saprātam saprotamā valodā.

Avots: Elizabete Ozola "Sapņošanas garīgā prakse" (izd.Jumava).