Bērna attieksme pret atkarību izraisošām vielām un procesiem ir cieši saistīta ar vecāku uzvedību un ikdienu - kad, kāpēc lieto alkoholu un kādas sarunas norit utt. Kā vecāku teiktais vai darītais ietekmē bērna attieksmi? Tēma aktualizēta kādā vecāku forumā.
Alu bērniem nedot un uz krodziņiem viņus līdzi neņemt
Vecākiem ir ļoti liela ietekme uz bērna attieksmes veidošanos pret apreibinošajām vielām. Vārdiem un darbiem ir jābūt konsekventiem, tie nedrīkst būt savstarpēji pretrunā viens otram, jo bērns šo atšķirību ātri atšifrēs. To apliecina arī kāds pētījums. Tie pusaudži, kuri vienu vai vairākas reizes ir redzējuši savus vecākus esam stiprā alkohola reibumā, divas reizes biežāk paši sāk pārmērīgi lietot alkoholu. Tas nozīmē, ka vecāku centieniem atturēt bērnu no lietošanas, skaidrojot, cik nevēlama var būt šāda rīcība, nebūs lielas jēgas, ja pats turpinās to atklāti demonstrēt.
Tiem vecākiem, kuri labprāt runā ar saviem bērniem jau kopš agras bērnības un teikto apliecina rīcībā, krietni mazāk "sāpēs galva" pusaudžu gados.
Bērni parasti neklausās mūsu vārdos, bet ar apbrīnojamu precizitāti tie pamana pieaugušo darbus. Piemēram, vecāki dzer alu, tikmēr bērni omulīgi rotaļājas. Ideāli! Diemžēl dzīvē tik rožaini viss nenotiek. Par vecāku atbildību runājot, varu droši teikt, ka izpratne par to ir dažāda.
Kaut vai tikai redzot, cik labprāt alkohols, piemēram, alus "pazūd" vecāku un citu krodziņu apmeklētāju mutēs. Attālināti viņa smadzenēs jau veidojas pārliecība, ka dzert alu – tas ir skaisti, garšīgi un vajadzīgi. Vēlāk jau varēs arī ko stiprāku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
