Pieci iemesli, kāpēc bērni negrib mācīties  (2)

1. Prasību un iespēju nesaderība

Daudzi vecāki bērniem izvēlas skolu pēc principa "jo prestižāka, jo labāk". Ja bērns vēl pirms skolas gaitu sākšanas parādījis brīnumainas intelektuālās spējas, tad viss ir attaisnojams. Bet ja nē? Bērnam var būt grūti tikt galā ar sarežģītu programmu, un ne tādēļ, ka viņš būtu slinks. Dažreiz, pat pieliekot visus spēkus, viņš nespēj apgūt jauno vielu. Neveiksme pēc neveiksmes un vēlēšanās mācīties pazūd.

Vecākiem šādā situācijā vajadzētu adekvāti novērtēt bērna iespējas un iekārtot bērnu kādā citā, vienkāršākā skolā. Visticamāk, viņš ātri sāks gūt panākumus un viņam parādīsies motivācija mācīties.

2. Neorganizētība

Daudziem pirmklasniekiem nepiemīt spēja pašorganizēties. Skolā, skolotāja vadībā, viņi galā tiek. Bet mājās bērns nekādi nespēj piesēsties pie mājas darbu pildīšanas, un tas ir tāpēc, ka nezina, no kā sākt, kā sākt mācīties. Un bērns nemaz negrib nodarboties ar mācīšanos, viņš grib paspēlēties, grib darīt – neko. Viņš vēl nespēj apzināties, ka viņam ir jāmācās. Un rezultāts – mājas darbi nav izpildīti, parādījušies "robi" zināšanās, sliktas atzīmes un loģiski – zūd interese mācīties.

Vecāku uzdevums ir iemācīt bērnam pašdisciplīnu, ieskaidrot, ka tagad bērnam ir pienākumi, kas viņam noteikti jāizpilda.

3. Garlaicība

Bērns gaidīja, ka skola būs tāds aizraujošs jaunums, taču izrādījās, ka tās ir garlaicīgas nodarbes, kad jādara pavisam neinteresantas lietas, no kurām viņš negūst nekādu prieku. Bērniem var būt nesaprotami kādi no mācību priekšmetiem. Ja viņiem stundās ir garlaicīgi, viņi arī mājās īpaši necentīsies. Bieži bērni nevar saprast, kam vispār vajadzīgas atsevišķas nodarbes, ko tās viņam sniedz.

Vecākiem jāpalīdz bērnam saskatīt konkrētā mācību priekšmeta doma un šo zināšanu praktiskais pielietojums dzīvē, tādā veidā viņu motivējot to apgūt iespējami labāk.

4. Attiecības klasē

Ļoti bieži iemesls tam, ka bērns negrib iet uz skolu, ir nepanesamās attiecības ar klasesbiedriem. Ja viņu apceļ, kaitina, biedē, protams, ka bērns nevēlēsies iet uz skolu, baidoties, ka viņu pazemos. Viņš pat var baidīties atbildēt klases priekšā, lai tikai nepievērstu sev lieku uzmanību. Neveiksmīgas attiecības skolā ietekmē bērna attieksmi pret mācībām.

Šajā gadījumā vecākiem noteikti ir jāiejaucas, jo bez viņu palīdzības neiztikt. Ja mamma un tētis nezina, ko darīt konkrētajā situācijā, jāvēršas pēc palīdzības pie psihologa.

5. Nogurums

Pirmklasniekiem, piemēram, tas ir saistīts ar krietni pieaugušo slodzi, pie kuras viņi nav pieraduši. Nogurums samazina spējas apgūt jaunas zināšanas. Vecākiem šķiet, ka bērns negrib mācīties, bet viņam vienkārši ir grūti. Pietiek vien ar pareizi saplānotu darba dienu – savienojot nodarbības ar atpūtu, ļaujoties spēlēm un pastaigām, un bērnam paliks vieglāk. Vecākās klasēs savukārt ir tik liela mācību slodze, ka nogurums ir biežs "slinkuma" iemesls. Turklāt vecākajās klasēs, jo īpaši tajās, kur bērni jau izvēlējušies savu nākotnes profesiju, viņi sāk ignorēt "nevajadzīgos" mācību priekšmetus, atlikušos spēkus tērējot "profesionālajiem".

Protams, reaģēt uz to, ka bērns nevēlas mācīties, vajadzētu. Galvenais, lai vecāku vēlme pēc bērna augstiem mācību sasniegumiem neizjauc ģimenes attiecības.