Neparasti fakti par mūsu prātu un ieteikumi tā darbības uzlabošanai

Ja esi rītu cilvēks, tad dienas pirmajās stundās ieteicams paveikt visus tos uzdevumus, kam nepieciešama analītiska domāšana un īpaša uzmanība. Problēmu risināšana, lēmumu pieņemšana un atbildēšana uz jautājumiem mums labāk sokas tad, kad esam enerģijas pilni. Ja esi pūce, iepriekš minētos uzdevumus veic dienas otrajā pusē.

Savukārt, kad nepieciešams radošums, mūsu smadzenes strādās labāk, ja būsim noguruši. Lai cik neparasti tas arī neizklausītos, iemesls šim fenomenam ir pavisam vienkāršs. Zūdot koncentrēšanās spējām, mūsu prāts viegli padodas ārējiem kairinātājiem, novirzoties no ierastā domāšanas un priekšstatu veida. Tāpat ir grūtāk atcerēties jau zināmus faktus, kā rezultātā esam atvērtāki jaunām idejām un citādi pieejam jautājumu risināšanai.

Populārais termins "multitaskings", lai gan popularizēts un atzīts par noderīgu mūsdienu cilvēka aizņemtajai ikdienai, patiesībā nav fiziski iespējams, apgalvo pētnieki.

Brīžos, kad uzskatām, ka nodarbojamies ar vairākām lietām vienlaikus – piemēram, patērējam dažādus medijus (tv, radio un internets), reizē runājam pa telefonu un vērojam iecienīto seriālu u.c. – mūsu smadzenes nevis darbojas multitaskinga formā, bet gan pārslēdzas no viena informācijas konteksta uz citu.

Tā rezultātā uz pusi biežāk tiek pieļautas kļūdas, kā arī mēs visu darām divreiz ilgāk nekā tad, ja nodarbotos tikai ar konkrēto lietu, apgalvo zinātnieki.

Pētījumā, kura ietvaros puse tā dalībnieku pēc dažādu attēlu aplūkošanas un cenšanās tos iegaumēt devās pasnaust, savukārt otra puse bez diendusas iztika, secināts, ka 40 minūšu nosnaušanās ievērojami uzlabo mūsu prāta spējas un atmiņu (diendusu gulējušie pētījuma dalībnieki atcerējās 85 procentus attēlu, kamēr negulējušie – vien 60 procentus).

Šo tendenci pētnieki skaidro ar smadzeņu darbību miega laikā, kas paredz uztvertās informācijas apstrādāšanu un saglabāšanu ilgtermiņā, kamēr informācijas iegaumēšana un centieni to atcerēties bez miega palīdzības liek tai uzkavēties vien īsajā atmiņā.

Neskaitāmi pētījumi liecina, ka cilvēki, kuri nepieļauj kļūdas, mums šķiet mazāk simpātiski par tiem, kuriem laiku pa laikam gadās pa kādai ķibelei. Psihologi apgalvo, ka kļūdas mūs padara cilvēcīgākus un tuvākus, ļaujot identificēties, savukārt nevainojams sniegums rada neaizskaramības iespaidu, bijību un pat bailes.

Tieši tāpēc nākošreiz, kad būsi pieļāvusi kļūdu (arī tad, ja tai būs nopietnas sekas), atceries, ka tas nebūt nav pasaules gals un vismaz vienu ieguvumu tu no šīs pieredzes būsi saņēmusi – tās būs līdzcilvēku simpātijas un atbalsts. Īpaši, ja savas kļūdas arī pratīsi atzīt.

Pētījumi liecina, ka fiziskās aktivitātes un mūsu noskaņojums ir cieši saistīti – ja regulāri sportojam, garastāvoklis ir krietni labāks nekā cilvēkiem, kuri piekopj mazkustīgu dzīvesveidu. Tā iemesls ir organisma reaģēšana uz stresu, ko fiziskā slodze tam rada, kā rezultātā tiek izdalīti endorfīni, lai mazinātu diskomfortu.

Tāpat secināts, ka cilvēkiem, kuri labprāt regulāri sporto, ir spēcīgākas koncentrēšanās spējas un gribasspēks, labāka atmiņa un attīstītāka spēja risināt krīzes situācijas.