Nesaņemot ārsta palīdzību un dzemdējot mājās, šogad mirušas jau trīs sievietes  (144)

Kādi apstākļi ietekmē mātes mirstību

Kopš 2013.gada Latvijā ir ieviesta mātes mirstības konfidenciālās analīzes sistēma, kas jau ir devusi pirmos secinājumus par mātes mirstības iemesliem Latvijā. Pēc Rezebergas teiktā, šogad reģistrētie trīs māšu miršanas gadījumi liek aktualizēt tēmu par ārstu pieejamību un par valsts budžeta līdzekļiem sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp, iespēju saņemt bezmaksas dzemdību palīdzību. Visos šajos gadījumos sievietes dzemdējušas mājās.

Rezeberga vērš uzmanību, ka saistībā ar šo situāciju darbs ir ne tikai mediķiem, bet sociālajam dienestam, visai sabiedrībai, kas var palīdzēt identificēt šīs riska grupas. "Akmentiņš varētu tikt mests arī primārās aprūpes jeb ģimenes ārstu virzienā," pieļauj Rezeberga, norādot, ka tieši šie mediķi ir pirmie, kas sastopas ar sievieti. Iespējams, sievietei nav informācijas, ka grūtniecības novērošanu un dzemdību palīdzību Latvijā bezmaksas var saņemt ikviena sieviete. Jā, Rezeberga piekrīt, ka lielajās pilsētas speciālistu pieejamība ir labāka nekā reģionos, taču ģimenes ārsti ir pieejami ikvienā mazpilsētā.

"Mātes mirstībā tiek iekļauta sievietes mirstība grūtniecības laikā, dzemdībās un sešas nedēļas pēc grūtniecības atrisināšanās vai dzemdībām. 2015.gadā notikuši trīs mātes mirstības gadījumi, bet tikai vienā no šiem gadījumiem sieviete ir mirusi dzemdību laikā, ierodoties stacionārā smagā vispārējā stāvoklī. Iespējams, ja sievietes būtu savlaicīgi vērsušās pēc palīdzības, iznākums būtu citāds," papildina Rezeberga.

Iespēja sievietei nomirt dzemdību laikā dzemdību iestādē ir visai maza, apliecina Rezeberga, norādot, cik svarīga ir grūtniecības novērošana un dzemdības speciālistu uzraudzībā.

"Mātes un perinatālā mirstība ir divi galvenie dzemdību palīdzības kvalitātes rādītāji, kas liecina par veselības aprūpes sistēmu valstī. Bērni dzimst gan finansiāli nodrošinātās ģimenēs, gan ģimenēs, kur naudas maciņš nav tik biezs, tāpēc mūsu – valsts – uzdevums ir nodrošināt iespējas drošam dzīves sākumam ikvienam mazulim, neatkarīgi no viņa vecāku turības vai dzīvesvietas," uzsver veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).

Ik gadu Latvijā mirst ap 150 mazuļu - gan vēl nedzimuši, gan jau piedzimuši

Perinatālo mirstību aprēķina kā visu no 22 grūtniecības nedēļām nedzīvi dzimušo bērnu un pirmajās septiņās dzīves dienās nomirušo bērnu skaitu, attiecinātu uz visiem dzīvi un nedzīvi dzimušiem bērniem. Latvijā šis rādītājs ir ap 150 bērnu gadā - tie aiziet bojā, piedzimstot nedzīvi vai mirst jau pirms dzemdību darbību sākšanās, skaidroja Rezeberga.

Iemesli perinatālai mirstībai ir multifaktorāli - sievietes veselība, uzturs, kaitīgie ieradumi, komplikācijas grūtniecības laikā. Lai labāk atpazītu augļa attīstības aizturi, savlaicīgi to diagnosticējot un sniedzot nepieciešamo palīdzību, patlaban Rīgas Dzemdību namā notiek plašas apmācības sadarbībā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) speciālistiem, jo citās valstīs perinatālās mirstības audits jau tiek veikts.

Jā, arī Latvijā ikviena dzemdību iestāde šos gadījumus analizē, taču tagad tiks noteiktas primārās grupas, kurās varētu būt potenciāli vairāk izglābto dzīvību, kam visvairāk pievērsīs uzmanību. Kā primārie būs iznēsātie, bet mirušie bērni, kam sekos pārējās grupas, skaidroja Rezeberga.

Bez tā, ka augļa attīstību ietekmē grūtnieces dzīvesveids un veselība, mēdz būt arī augļa attīstības anomālijas. Tādos gadījumos tiek veikts medicīniskais aborts. Abortu legāli veic līdz 22.grūtniecības nedēļai. Savukārt šie gadījumi, kad auglis tiek izņemts pēc 22.nedēļas, statistski parādās perinatālās mirstības rādītājos.

Tāpat Rezeberga norāda, ka šobrīd spēja saglabāt mazuli pie grūtniecības pārtraukšanas draudiem, izmantojot medikamentus, ir ļoti augsta, taču bieži šīs grūtniecības tomēr beidzas priekšlaikus.

PVO Eiropas reģiona Seksuālās un reproduktīvās veselības programmu vadītāja Gunta Lazdāne sola, ka perinatālās mirstības audits Latvijā tiks ieviests, tikai tagad jaizraugās, kā Latvijā adaptēt to modeli, ko apmācībās piedāvā PVO speciālisti. Norvēģijā un Dānijā šie rādītāji esot ļoti labi - trīs vai četras reizes labāki par Latvijas, savukārt Francijā mirstība atkal palielinās. Vaicāta, kādi iemesli perinatālai mirstībai ir citās valstīs, Lazdāne atzīst, ka katrā valstī tie var būt atšķirīgi, piemēram, rādītājiem ir saistība ar sievietes vecumu, samazinātu vai palielinātu ķermeņa svaru, anēmiju. Katrā valstī ir savi faktori, kas kavē augļa attīstību un neonatālie iemesli, kas izsauc priekšlaicīgas dzemdības, stāsta Lazdāne.

PVO eksperts no Lielbritānijas apliecināja, ka, balstoties no pieredzes, vairāk nekā 50% no prenatālās mirstības gadījumiem ir novēršami. PVO pauž pārliecību, ka audita veikšana Latvijā būs ļoti efektīva, jo redzot speciālistu degsmi rādītājus uzlabot.