Melo pilnīgi visi bērni, bet vecāku nostājai šādā situācijā vajadzētu būt stingrai, bet mierīgai un nosvērtai. Melošana uzskatāma par nopietnu problēmu, ja ar to saistīta nesavaldība vai zagšana. Ja bērns sāk pastiprināti melot, viņa draugi acīmredzot dara to pašu. Arī pieaugušie atzīst, ka paši melo aptuveni 13 reizes nedēļā. Daudzos gadījumos pieaugušie melo tāpēc, lai uzturētu labas attiecības.
Kāda būtu vecāku pareizā rīcība
Ja bērns melo par sīkumiem, sakot, piemēram, "es to šķīvi nesaplēsu" - vecākiem nekādas pārrunas rīkot nevajadzētu. "Labi, kā nu tur bija, kā ne, lauskas jāsavāc un viss jāsakpoj." Gados jaunākiem bērniem, iespējams, būs nepieciešama vecāku palīdzība.
Ja vecākiem ir pinīgi skaidrs, ka bērns melo, nevajadzētu ielaisties nekādās debatēs. "Beidz lieki tērēt laiku, es skaidri redzēju, kā tu konfekšu papīru aizmeti aiz dīvāna. Sameklē to un izmet papīrgrozā."
Ja bērns melo, to vajadzētu bērnam pateikt. "Tu šobrīd melo. Patiesībā tu..."
"Ja man liksies, ka tu nerunā taisnību, es nevarēšu tev atļaut darīt to, kas prasa savstarpēju uzticēšanos."
"Man liekas, ka tu meloji, lai izvairītos no nepatikšanām. Es būtu priecīga un mums būtu vieglāk saprasties, ja tu runātu patiesību arī skaidri zinot, ka man nepatiks tas, ko esi izdarījis."
Ja vecākiem rodas aizdomas par meliem, kas vērsti uz to, lai izvairītos no nosodījuma, parādītu sevi salīdzinājumā ar citiem izdevīgākā pozīcijā vai arī lai pārvarētu sevī vilšanās un neapmierinātības sajūtu, galveno uzmanību vajadzētu pievērst tām bērna negatīvajām emocijām, kas šos melus provocē. "Esmu ievērojusi, ka tu savos izdomātajos stāstos mēdz sevi vienmēr iztēlot stipru un varenu. Varbūt tu dažākārt raizējies par to, ka citiem bērniem varētu nepatikt? Un tāpēc tu gribi atstāt uz tiem neuzvarama cilvēka iespaidu?"
Vecākiem vajadzētu bērnu paslavēt gadījumos, kad bērns taisnību būtu varējis arī noklusēt. "Atceries, mēs ar tevi vienojāmies, ka nesodīšu tevi, ja runāsi patiesību, lai arī kāda tā būtu."
"Lai gan šodien tu man sameloji, es tomēr uzskatu tevi par tādu cilvēku, kurš turpmāk centīsies runāt patiesību. Es tev uzticos."
Kādus vārdus labāk mazajam melim neteikt
"Tu esi melis." Vecākiem nekad nevajadzētu jaukt bērna personību ar viņa rīcību.
Ja vecākiem patiesība jau zināma, nevajadzētu bērnam uzdot liekus jautājumus. "Kurš saplēsa lampu? Vai to izdarīji tu?"
"Tu melo tāpat kā tavs tēvs." Vecākiem vajadzētu savu bērnu uztvert kā personību.
"Ko tu izdarīji? vai es gadījumā nepārklausījos?" Nesodi bērnu par to, ka viņš uzdrīkstējies savā nodarījumā atzīties.
"Vai tu droši zini, ka runā taisnību? Dažkārt bērni mēdz melot." Bērnam jāzina tas, ka vecāki no viņa gaida nevis melus, bet gan patiesību.
Avots: D.Kājiņa, I.Auniņa "Kā izprast bērnu?" (izd. Pētergailis).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
