Foto: PantherMedia/Scanpix
Trīsgadnieki piedzīvo savu pirmo krīzi dzīvē, kas saistīta ar strauju pieaugšanu. Tieši šajā vecumā bērns sāk apzināties, ka viņš ir personība. Protams, pats viņš to īsti nesaprot, taču trīs gadu vecumā bērnam parasti parādas jaunas prasības, vēlmes. Aptuveni šajā vecumā arī bērns sāk saprast, ka pastāv divi atšķirīgi dzimumi, viņš visai skaidri sāk dalīt cilvēkus "meitenēs" un "zēnos".

Trīs gadu vecums ir ļoti piemērots laiks, lai bērns sāktu bērnudārza gaitas vai vismaz apmeklētu kādus pulciņus, kur viņam būtu iespēja satikties ar vienaudžiem. Tur bērns iemācīsies komunicēt ar citiem, nostiprināt sapratni par to, kas ir labs un kas ir slikts, iemācīsies pakļauties vispārīgām uzvedības normām, iepazīt savu raksturu un citu bērnu emocijas, viņš noteikti kļūs arī pastāvīgāks, norāda portāls letidor.ru

Pirmā mīlestība

Tātad, tavs bērns sāk iet bērnudārzā, pamazām pie tā pierod, sāk dalīties ar saviem iespaidiem un dienas notikumiem. Noteikti uzklausi viņu. Pirmkārt, bērnam ir ļoti svarīga vecāku ieinteresētība visās viņa lietās, otrkārt, vecāki var palaist garām ļoti svarīgu bērna notikumu – pirmo mīlestību. Kādu mīlestību? Jā, visīstāko. Lai cik tas dīvaini neizklausītos, bērnu mīlestībai ir ļoti nopietnas jūtas. Iespējams, šī mīlestība ir viena no nopietnākajām visa cilvēka mūža laikā, jo tieši pirmā pieredze un pareiza vecāku attieksme pret to bērnā ieliks pamatus ģimenes vērtībām, prasmei mīlēt.

Tādēļ, kad tavs bērns iemīlēsies, varēsi daudz uzzināt par viņa psiholoģisko stāvokli. Ja tava meita iemīlējusies zēnā - "karstgalvī", pilnīgi iespējams, ka tavam bērnam trūkst iespēju izlādēt sakrājušos enerģiju. Tad vērts padomāt, vai bērnam nenodrošināt iespēju apmeklēt kādas sporta nodarbības, kur bērns varēs atbrīvoties no pārliekās enerģijas. Ja tava dēla izredzētā ir jaunāka par viņu, tas var liecināt par neticību sev, kas traucē veidot attiecības ar vienaudžiem. Šie novērojumi vecākiem sniegs iemeslus pārdomām un iespēju uzlabot bērna dzīvi.

Mācāmies būvēt attiecības caur spēlēm

Tavam bērnam parādījušās lielās jūtas. Viņš pats līdz galam nesaprot, kas ar viņu notiek, kāpēc viņam gribas pievērst uzmanību konkrētajai meitenei vai zēnam. Tāpēc arī jūtu izrādīšana ir citāda nekā pieaugušaiem – meitenes paraustīšana aiz bizes, kājas likšana priekšā, lai izredzētais pakluptu. Pastāv arī citi varianti uzmanības pievēršanai – konfekšu un rotaļlietu dāvināšana, bet dažreiz pat kādas pavisam dārgas lietas atdāvināšana, kas paņemta no mammas rotaslietu lādes. Šīs ir divas galējības, no kurām var izbēgt, ja bērnam laikus iemāca, kā pareizi izrādīt savas un kā cienīt cita jūtas.

Protams, ir jārunā ar bērnu, paskaidrojot, kā jāattiecas vienam pret otru. Bet visas dzīves gudrību pamācības šajā vecumā vislabāk apgūt caur spēlēm. Meitas – mātes, spēlēšanās mammās un tētos, veikalos un tamlīdzīgi – radot patiesas dzīves ainiņas. Šādas rotaļas ir ļoti efektīvas, kā zēniem un meitenēm iemācīt cienīt vienam otru, kā sarunāties. Var šīs spēles izspēlēt ar rotaļlietu palīdzību, piemēram, lācēns un lapsiņa. Pamāciet, kā viņi viens otram izrādīs uzmanību, kā viens otram izpalīdzēs, pēc tam paskaidrojot, ka tā zēnam jāattiecas pret meiteni un otrādi. Uzdāvināt ziedu pušķi, iemācīt dalīties, pieturēt durvis, meitenei uzdāvināt zēnam pašas rokām gatavotu dāvaniņu.

Starp citu, par dāvanām. Bērnam ir skaidri jāsaprot, ka savas mantas, piemēram, mašīnītes, rotaslietas, dāvināt nedrīkst. Vari bērnam piedāvāt kopā izvēlēties kādu mazu dāvaniņu izredzētajam, bet savas vai vecāku mantas dāvināt nevar ļaut.

Vecāku piemēra spēks

Visiespaidīgākais audzinošais faktors vienmēr ir bijis un būs personīgais piemērs. Ja tēvs pret māti attiecas ar pārākuma sajūtu, kliedz uz viņu, visus mājas darbus atstāj tikai viņas ziņā, tad esi gatavs, ka dēls "fotografē" šādas attiecības pret sievieti un nekādi skaisti vārdi nepārliecinās viņu pret sievietēm izturēties ar cieņu, rūpēties un sargāt viņas. Vecāki varēs teikt daudz pareizo vārdu, bet viss būs velti, ja jūsu ģimenē vārdi nesaskan ar darbiem. Attieksme vienam pret otru izpaužas darbos, ne vārdos. Savstarpēja cieņa, kopīga mājas darbu veikšana, rūpes vienam par otru – tas ir piemērs, kas kalpos kā laba parauga ceļvedis tava bērna sapratnes veidošanai par attiecībām. Tici, ka visi mēs ģimenē attiecības veidojam pēc modeļa, ko esam noskatījuši bērnībā. Pat, ja starp jums ir kādi strīdi (retās ģimenēs tādu nav vispār), pacentieties tos atrisināt bez bērna klātbūtnes. Vēl nevienam bērnam skandalēšanās nav nesusi neko labu.

Mīlestība pret mammu un tēti

Bieži gadās, ka bērni iemīlās savos vecākos – zēni māmiņās, bet meitas – tētos. Tas nav nekas briesmīgs, tas ir normāls šāda vecuma process, kad bērns identificē dzimumus. Tādā gadījumā dēls kā pāri iedomājas sevi un mammu, nevis mammu un tēti. Par šādām jūtām savulaik jau rakstīja Zigmunds Freids, ka daudzi bērni iziet caur šādai iemīlēšanās fāzei. Šeit ir ļoti svarīga pareiza vecāku reakcija. "Atlaidiet" tādos brīžos savus bērnus. Tas nenozīmē, ka bērnam jāpievērš mazāk uzmanības, vienkārši to pārdaliet. Citādi var pienākt brīdis, ka mazais dēlēns patiesi domās, ka viņa nākamai sievai ir jābūt tādai kā mātei un otrādi – tēvs meitai kļūst par ideālo vīrieti. Tas var ievērojami sarežģīt personīgo dzīvi, kad bērni būs pieauguši.

Psihologu rekomendācijas

1. Nesmejies par savu iemīlējušos bērnu. Viņam viss ir nopietni.

2. Neizpaud viņa noslēpumus. Ja viņš ar tiem dalās, tātad – uzticas. Nepazaudē uzticēšanos.

3. Esi piemērs bērnam attiecību veidošanā. Tas ir labāks par jebkādiem vārdiem, un iemācīs, kā pareizi izrādīt savas un atbildēt uz citu jūtām.

4. Nepiepildītas mīlestības gadījumā esiet gatavi sniegt bērnam atbalstu un iedrošinājumu. Viņam būs ļoti nepieciešams mierinājums.

5. Novēro savu bērnu, lai laikus sniegtu palīdzību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!