ūdens glāze dzert
Foto: Shutterstock
Par ūdens svarīgo lomu veselīga organisma uzturēšanā runāts daudz un bieži. Lai gan viedokļi par to, cik daudz ūdens ikdienā īsti ir jāizdzer, mēdz atšķirties, vairums no mums tomēr apzinīgi cenšas dienas gaitā uzņemt vismaz 1,5 līdz 2 litrus šķidruma. Taču šai sakarā uzmanība jāpievērš vēl dažiem faktoriem, par ko ir informēts vien retais – ūdens sārmainībai un mineralizācijas pakāpei, kam ir tikpat liela nozīme vesela organisma uzturēšanā.

Kā stāsta nozares profesionāļi, pH līmenim mūsu asinīs jābūt amplitūdā virs 7,35. Ja tas būs zemāks, organisma vide būs pārlieku skāba, kā rezultātā, kā apgalvo pētnieki un mediķi, var rasties virkne hronisku slimību, tai skaitā - arī ļaundabīgi audzēji, ja sārmu trūkums ķermenī valdīs ilgtermiņā.

Šai sakarā ir vērts pievērst uzmanību tam, cik skābs vai sārmains ir mūsu uzturs. Kamēr ēdienkartes pH līmeņa kontrolēšana ir samērā sarežģīts process, ūdens skābuma vai sārmainības noteikšana vedas krietni vienkāršāk.

Ja dzeramo ūdeni iegādājies veikalā, pievērs uzmanību uz tā etiķetes atzīmētajam pH līmenim – tam jābūt amplitūdā no vismaz 7 (neitrāls) līdz 8 vai 9 (sārmains). Tāpat izvērtē ūdens mineralizācijas pakāpi, kam savukārt nevajadzētu būt augstākai par 300 punktiem – ja tā sasniegs 400 un 500 punktu atzīmi (kāda parasti fiksēta no krāna tekošajam ūdenim mājās), šāds ūdens tiks krietni grūtāk un ilgāk izvadīts no organisma, veidojoties tūskai.

Visbeidzot, eksperti iesaka izpētīt arī uz ūdens iepakojuma etiķetes norādīto urbuma numuru – ja tādu atrast neizdodas, ļoti iespējams, informācija par it kā veselīgā ūdens ieguves vietu var būt norādīta nepatiesi, neraugoties uz teorētisko urbuma vietas nosaukšanu.

Protams, dzeramo ūdeni vari iegūt arī brīvā dabā, taču šai gadījumā svarīgi ir izvērtēt, vai ūdens pie cilvēka plūst viegli (piemēram, no dabiski veidojušiem avotiem), vai tā ieguves atvieglošanai savu roku tomēr ir pielicis arī cilvēks, teic speciālisti.

Ja ūdens ieguves vieta atbilst otrajam variantam, vērts lūkoties pēc citām dzeramā ūdens ņemšanas vietām, kas cilvēka organismam enerģētikas ziņā būs vērtīgākas.

Ja pierasts dzert krāna ūdeni, to vispirms novārot, ņem vērā, ka divreiz sildītā ūdenī ir krietni vairāk brīvo radikāļu, kas kaitē organisma šūnām un paātrina tā novecošanās procesus. Tāpat valda uzskats, ka vārīts ūdens ir "miris" ūdens – tajā ir mazāk skābekļa, savukārt mineralizācijas pakāpe tuvojas teju nulles atzīmei, kas, protams, ir pārlieku zema. Šai sakarā jāuzmanās arī ar ūdens filtru lietošanu – nereti tie izfiltrē pilnībā visas organismam nepieciešamās vielas – mineralizācijas pakāpei jābūt vismaz 100 punktu vērtībā.

Lai organismā nodrošinātu pietiekamu sārmu līmeni, ūdenim vari pievienot citronu un gurķi. Pētījumos atklāts, ka, par 15 procentiem paaugstinot sārmainību, asinis uzsūc par 60 procentiem vairāk skābekļa, kas ir vitāli nepieciešams organisma dzīvības procesiem.

Speciālisti arī apgalvo, ka sārmaina ūdens lietošana uzturā (tam vai nu esot ar dabisku pH līmeni virs atzīmes "8", vai paaugstinot sārmainību ar citrona vai gurķa šķēlītēm), uzlabos mūsu fiziskās spējas un izturību, paātrinās šūnu reģenerācijas procesus un mazinās muskuļu sāpes, kā arī ļaus no organisma tikt ātrāk izvadītajam liekajam šķidrumam, ķermenim ātrāk un efektīvāk attīroties.

Tāpat organismā tiks uzturēts vajadzīgais pH līmenis, novēršot dažādu infekciju attīstīšanos, ko rada pārāk skāba vide, kā arī dabiski esošo baktēriju savairošanos, kas savukārt izraisa sēnīšu uzliesmojumus. Protams, skābju un sārmu īpatsvaru ķermenī vari regulēt, ikdienā ēdot pēc iespējas mazāk termiski apstrādātas pārtikas, īpaši izvairoties no ēdienu atkārtotas sildīšanas, tomēr zināšanas par ūdens efektivitāti šai ziņā tavu ikdienu atvieglos krietni vienkāršāk!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!