Bērnu vest pavadiņā - jā vai nē  (95)

Fizioterapeite norāda, ka pavadiņas ne tikai nav nepieciešamas, bet tās ir pat kaitīgas bērna veselībai. Tās parasti vecāki izmanto, kad bērns tikko sācis staigāt, bet šajā posmā viņam pašam jāmācās noturēt līdzsvars, kas ar pavadiņas izmantošanu tiek liegts. Ja bērns tiek vadāts pavadā, viņam nav iespējas sajust svaru uz savām kājām, nesniedzot pareizu ķermeņa izjūtu. Turklāt pavadas izmantošana var mainīt bērna gaitu. Vecumā, kad bērns vēl tikai mācās noturēt līdzsvaru, pavadas pielietošana raida nepareizus signālus ķermenim.

Pavadas veicina traumatismu

Lai gan daudzi iedomājas, ka pavadas sniedz lielāku drošību un bērnus pasargā no traumām, patiesībā ir gluži pretēji. Ja bērns regulāri tiek vests pavadā, viņš pats neprot pareizi noturēt līdzsvaru, tādēļ tad, kad viņš kustās bez tās, traumas ir neizbēgamas - viņš vienkārši krīt. Bērnam ir jākrīt, tas ir dabīgi un normāli, protams, šeit runājam par parastiem kritieniem, nevis krišanu no augstuma, atzīmē Paiča. Bērns, kurš sācis staigāt, krīt bieži un arī tā ir pieredze. Jā, kritieni ir bīstami veciem cilvēkiem, kuri trauslo kaulu dēļ viegli var iegūt lūzumus, taču bērniem par to nav jāsatraucas.

"Pavadu bērni" nākotnē būs dakteru pacienti

Fizioterapeite skaidro - ja bērns, kurš tiek vests pavadā, krīt, viņš paliek karājoties padusē, tādējādi var satraumēt gan krūšu kurvi, gan paduses. Kā jau ar daudzām bērniem paredzētām lietām, arī pavadas, pēc Paičas domām, ir pieaugušo drošībai, bet nevis radītas bērnu interešu dēļ.

Bērna drošību var nodrošināt citos veidos - vairāk veltot uzmanības savam mazulim. Ja nereti tiek apelēts pie tā, ka kāda gados vecāka auklīte vai vecmāmiņa nespēj novaldīt mazo žiperi, speciāliste iesaka vecākiem izvēlēties aktīvāku bērna pieskatītāju vai vecmāmiņu sūtīt uz vingrošanas nodarbībām, kur ķermenis tiks iekustināts un kļūs spriganāks.

Bērnus nedrīkst ielikt šādos rāmjos, uzskata Paiča. "Pavadu bērni" nākotnē būs muguras slimību pacienti. Jā, varbūt ļoti veselīgam bērnam pavadas lietošana tik ļoti nekaitēs, bet bērniem, kuriem ir tendence uz paaugstinātu vai pazeminātu muskuļu tonusu, tā radīs nelabvēlīgas sekas. Turklāt ietekme var parādīties tikai pieaugušā vecumā.

Tieši tas pats attiecināms uz bērniem, kas par agru sēdināti. Viņiem var būt problēmas ar plecu daļu un sprandu. Arī tie, kuri ātri stutēti staigāt - viņiem var būt problēmas ar ķermeņa jostas daļu.

"Pavadas ir suņiem domātas, dzīvnieki iet uz četrām kājām, tādēļ viņiem tās lietošana nekaitē," atzīmē fizioterapeite.

Mammu pieredze "Cālis.lv" forumā

"Tas ir tikai mans personiskais viedoklis, bet man šis izgudrojums liekas diezgan pazemojošs (atgādina suņu staidzināšanu) un aiz cieņas pret bērnu, tādā viņu neliktu - iedomājies, ja tevi pašu tādā iespundētu."

"Vispār tā saucamā šņorīte ir domāta bērna drošībai, visā pasaulē to uzskata par normu, ja bērns iet šādā pavadiņā."

"Es nedomāju, ka mammas savā slinkumā vai neizdarības pēc pēkšņi izdomā, ka tādu vajag. Bet ja nekas cits nelīdz, kāpēc gan ne. Nav visi bērni vienādi, par laimi mēs iztikām bez, bet visādi niķi bija un ir."

"Varbūt bērns sapratīs, ka - ja neklausīs, tad liks pavadiņu, ja klausīs - varēs iztikt bez tās."

"Es biju Anglijā un tur ļoti daudzi bērniņi gan veikalos, gan uz ielām staigā pavadiņā - lielākiem bērniņiem vienkārši ap rociņu tā pavadiņa. Un neviens no tiem bērniem nekur neskrēja un nerāvās, daži pat izskatījās pārāk apzinīgi, lai būtu jālieto pavadiņa. Man liekas, ka tā pavadiņa arī vecākiem dod drošības sajūtu un tā var iemācīties uzticēties bērniņam, un mazais arī iemācās būt vienkārši blakus, lai arī tad, kad viņam nebūs iedota roka, viņš neskrietu prom."

"Patiesību sakot, tas ir ne tikai drošības pēc, bet arī tāpēc, ka mazā vecumā aiz rokas vedot bērnu, var viegli traumēt. Un tas deformē arī stāju, ja viņam visu laiku jāstaigā ar uz augšu pacletu roku. Sīcis iemācās pats turēt līdzsvaru."

"Runa ir par bērna drošību, ne par ko citu - labāk bērns pavadiņā nekā zem mašīnas, vai pazudis kaut kur pūlī. Starp citu, tā pavada mums bija nepieciešama vien dažus mēnešus, jo, neticēsiet, bet bērni aug ne tikai augumā, bet arī prātā."

"Mans bērns ir ļoti aktīvs un man ir ļoti grūti uz ielas ar viņu iet, jo visu laiku skrien un dīdās, un neskatās apkārt, ir jau bijis pāris reizes, ka aiz kapuces esmu norāvusi no braucamās daļas, lai gan mašīnas nebrauca."

"Ja kas, sensenos laikos, kad manai omei bija mazi bērni, tas ir 64./65.gads, tad arī ļoti daudzi izmantoja šādu metodi, tā kā tas nav nekāds jaunums un ārzemēs ļoti daudzas māmiņas izvēlas pavadiņu, pats svarīgākais tomēr ir bērna drošība."

"No sākuma man ar likās fui fui, bet ja bērns ir aktīvs un nemaz nelīdz runāšana, un mammas klausīšana, tad nav citu variantu, un man nav jāstaipa saniķojies un kiedzošs bērns pa rokām, ko esmu darījusi daudzas reizes."

"Mīļās mammas, tās, kuras gudri māk runāt, par pareizu vai nepareizu audzināšanu, atceraties, ka mēs katrs esam savādāks, un visi bērni nav vienādi - cits ir mierīgāks, cits aktīvāks."

"Man ir augums 180 cm, manam staigātājam/skrējējam 76 cm. Un manas rokas nudien nesniedzas līdz ceļgaliem. Ja mazo ņemu pie rokas, vai nu puisim jālec uz vienas kājas ar virs galvas augstu paceltu roku, vai arī man ir jāiet pussaliektai. Vienā no bērnu bodēm nopirku šo jostiņu, tagad abi ar bēbi pastaigu varam baudīt ar kaifu. Vietās, kur mazajam ir droši skriet, viņš to arī dara. Vietās, kur svarīgi būt blakus, turu mazo aiz jostiņas. Pie tam, ja mazajam gadās paklupt, nepastāv risks izraut no eņģēm rociņu, aiz kuras puiku turu. Jostiņa ļoti smuki aiz padusītēm bebukam palīdz noturēties līdzsvarā. Un, ja bērna drošības jostiņu salīdzina ar sunīšu pavadiņu, tad tikpat labi norobežots bērnu rotaļu laukums ir pielīdzināms lopu aplokam...."

"Pavadas nav labas bērna stājai, to saka fizioterapeiti. Bērnam veidojas nepareiza stāja - ies uz pirkstgaliem. Tāpēc varbūt vajag meklēt citus risinājumus."

"Kamēr nebija piedzimis otrs bērns, šīs pavadas uzskatīju par "suņu atribūtiku" un ar nesapratni lūkojos uz vecākiem un ar žēlumu uz bērniem, kas tādas lietoja. Jāsaka, ka pirmais, kaut gan aktīvs bērns, gāja pie rokas un uz ceļa neskrēja.

Piedzima otrs bērns - iegādājusies neesmu, nu drīz jau divi gadi būs un nav tik bieži situācijas, kad vajadzētu šādu izmantot, bet jāsaka, ka ļoti reti ir ar mieru iet pie rokas un ir bijušas dažas situācijas -piemēram, kad centrā atlaižu roku uz ietves, lai, pienākusi pie auto, izvilktu auto atslēgu no somas, un mana aktīviste vienas sekundes laikā ir jau uz ceļa braucamās daļas. Kājas man bija aukstas, par laimi neviens auto tobrīd garām nebrauca, jo luksoforā dega sarkanā gaisma. Pēc tās reizes nodomāju, ka pavadiņa būtu vietā šādās reizēs - kad ar šādu skrējēju dodas pilsētas centrā."

"Kad biju Skotijā, ļoti daudz mazos redzēju ar tām mugursomām, kurām klāt nāk pavada. Bet mūsu sabiedrība to vēl nespēj pieņemt. Bērna vešana pie rokas tiešām bojā stāju."