Ik gadu Latvijā reģistrē ap 200 gadījumu, kad dažādu iemeslu dēļ tiek pārtraukta aizbildniecība pār bērnu. Tieslietu ministrija (TM) sagatavojusi izmaiņas Civillikumā, kas attiecas uz aizbildniecības regulējumu, cerot, ka ar to ieviešanu līdz minimumam varēs samazināt šo gadījumu skaitu, kad bērnam jāmaina vide, kurā viņš aug.

Kā pirmdien, 16.februārī, preses konferencē norādīja TM Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska, piemēram, ar adoptētajiem bērniem situācija ir cita, un pērn bijuši tikai divi gadījumi, kad Bāriņtiesai bija jāiejaucas un jāatņem tiesības pār bērnu.

Lai efektīvāk piemeklētu nepieciešamo atbalstu bērnam, kurš palicis bez vecākiem, iecerēts nošķirt vairākas bērna aprūpes formas - par vecāku var tikt uzskatīts adoptētājs, aizbildnis, kas ir bērnam tuvs cilvēks emocionālā ziņā un ne vienmēr tam jābūt ar radniecības pakāpi, tad seko audžuģimenes statuss, kas ļauj bērnam pārvarēt nonākšanu svešā vidē, līdz var atgriezties bioloģiskajā ģimenē vai atrod adoptētāju/aizbildni. Savukārt bērnu aprūpes iestāde ir kā pēdējā institūcija, kur vajadzētu nonākt bērnam, uzskata likumprojekta autori. Tur bērns var atrasties līdz viņam atrod piemērotu aizbildni vai audžuģimeni.

Ar jaunajām izmaiņām likumā TM cer stiprināt un skaidro nodalīt bērna aprūpes institūciju formas, un aizbildnis ir kā alternatīva, ja bērna vecāki gājuši bojā vai kaut kādu iemeslu dēļ vairs nevar rūpēties par bērnu. Ministrija uzsver, ka aizbildniecībai jābūt atbilstošai bērna interesēm, nevis kā sabiedriskam pienākumam.

Palčevska uzsver, ka līdz ar grozījumiem aizbildniecības regulējumā vairāk tiks domāts par to, lai bērnam ar aizbildni būtu emocionālā saikne. Tas nozīmē, ka ne vienmēr tuvākajam radiniekam varētu būt priekšrocība uzņemties bērna aprūpes tiesības, vienlaikus maksimāli meklējot iespējas par bērna aizbildni iecelt viņam vistuvāko cilvēku. 

Ministrija uzskata, ka ar precīzāk nošķirtiem institūtiem valsts varēs efektīvāk piemeklēt nepieciešamo atbalstu katrai no bērna aprūpes formām. Izvēloties bērnam visemocionālāk tuvāko aizbildni, varētu tikt mazināta iespēja, ka bērnam nāksies mainīt viņa aprūpes formu uz kādu citu.
Kopumā Latvijā ir 4123 aizbildņu un 3153 no tiem ir radinieki – vecvecāki vai citi radinieki, bet 979 ir citas personas. No šīm 979 personām ievērojami maza daļa ir personas, kurām nav bijušas tuvas attiecības ar bērnu.

Vienlaikus TM akcentē, ka likumprojekts pamatos saglabā Civillikumā un praksē iedibināto aizbildniecības sistēmu, jo izmaiņas lielāko daļu – ap 90% aizbildniecības gadījumu neietekmē.

No pašreizējās likuma redakcijas iecerēts izslēgt pantu par likumiskiem atteikšanās iemesliem, kad aizbildnis var pārtraukt bērna aprūpes tiesības. Spēkā esošajā redakcijā ir minētie deviņiem iemesli, kad aizbildnim ir tiesības atteikties no sev uzticēto pienākumu pildīšanas, piemēram, liela ģimene, nabadzība, slimība, bieža un ilga dienesta prombūtne un citi. TM uzskata, ka teju ikviena ģimene vismaz vienu no šādiem iemesliem var atrast, tādēļ jaunajā redakcijā iecerēts šo pantu izslēgt, saglabājot Bāriņtiesu likumā noteiktās prasības aizbildņiem, lai nodrošinātu bērnu interesēm atbilstošu aprūpi.

Likumprojekta izmaiņas tika skaidrotas īpašā preses konferencē, kurā piedalījās arī Jēkabpils Bāriņtiesas priekšsēdētājs Tālis Zalva, kurš norādīja, ka tajos 200 gadījumos, kad ir nācies pārtraukt aizbildniecību, tikai retās reizēs to lūguši paši aizbildņi. Pārējos gadījumos bija jāiejaucas Bāriņtiesai – vai nu bērns bija atstāts novārtā, vai pie vainas alkoholisms ģimenē, aizbildņa nāve. Arī šobrīd jau ir bijuši gadījumi, kad uz vienu bērnu piesakās vairāki aizbildņi, tad Bāriņtiesa vērtē, kurš no viņiem būtu vispiemērotākais bērnam.

Arī valdība spriedīs par ārpusģimenes aprūpi

Otrdien, 17.februārī, valdība plāno skatīt Koncepciju par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu, par kuras atlikšanu pagājušajā nedēļā neizpratni pauda labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS). Ministrs uzsver, ka Koncepcijas saturs netiks mainīts. Tāpat publiskajā telpā izskan dažādi viedokļi par iespējamiem grozījumiem Civillikumā attiecībā uz aizbildnību, kā arī par šķēršļiem ārvalstu adopcijai. Tomēr ministrs uzsver - nedrīkst aizmirst, ka bērns un viņa tiesības jebkurā situācijā ir vissvarīgākais.

"Koncepcijas atlikšanai nebija nekāda pamata. Nākamo četru gadu laikā vēlamies veikt pozitīvas izmaiņas adoptētāju, aizbildņu un audžuģimeņu atbalsta sistēmā, lai veicinātu bērnu augšanu ģimenē. Plānojot šīs izmaiņas, pamatā vērā ir ņemtas tieši bez vecāku gādības palikušu bērnu intereses un tiesības. Koncepcijas izstrādē piedalījās kompetenti eksperti ārpusģimenes aprūpes jomā un bērnu tiesības pārstāvošās nevalstiskās organizācijas. Līdz ar to koncepcija ir rūpīgi izstrādāta, vērtējot arī esošās finansiālās iespējas. Tāpēc kategoriski nepiekrītu tās satura izmaiņām un uzstāju uz tās apstiprināšanu valdībā esošajā redakcijā," uzsver Augulis.

Minētā Koncepcija paredz, ka Labklājības ministrija (LM) no 2016.gada veiks vairākas pozitīvas izmaiņas adopcijas sistēmā. Tāpat pakāpeniski pārskatīs finansējuma apjomu aizbildņiem un audžuģimenēm tām uzticēto funkciju nodrošināšanai. LM rosina no 2018.gada noteikt vienādu pabalstu bērna uzturam aizbildnībā un audžuģimenē - divkāršā valstī noteiktā minimālo uzturlīdzekļu apmērā atkarībā no bērna vecuma.

LM piedāvā bērna uzturam paredzētā pabalsta pārskatīšanu veikt pakāpeniski. Proti, no 2016.gada noteikt pabalstu bērna uzturam aizbildnim valstī noteiktā minimālo uzturlīdzekļu apmērā (analoģiski minimālajam pabalsta apmēram, ko pašvaldībām ir jānodrošina jau patlaban). Par bērnu līdz septiņu gadu vecumam tas sasniegtu 90 eiro mēnesī, par vecāku bērnu - 108 eiro mēnesī. Šobrīd pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu ir 45,53 eiro mēnesī. Vienlaikus ar pabalsta bērna uzturam noteikšanu dubultā minimālo uzturlīdzekļu apmērā no 2018.gada paredzēts pārtraukt atlīdzības izmaksu aizbildnim.

Papildu iepriekšminētajam LM piedāvā no 2017.gada izveidot jaunu audžuģimeņu veidu (tipu) - specializētās audžuģimenes. Tādas nepieciešamas, lai jau sākotnēji, izņemot bērnu no ģimenes, nodrošinātu viņam aprūpi ģimeniskā vidē, nevis ārpusģimenes aprūpi institūcijā, kamēr bērnam tiek meklēts piemērots aizbildnis vai audžuģimene.

Savukārt pēc ministra domām jautājums par grozījumiem Civillikumā attiecībā uz aizbildniecību ir nonācis strupceļā. "Vērtējot atsevišķu nevalstisko organizāciju, sabiedrības un deputātu viedokli, izskatās, ka vislabākais kompromiss šajā situācijā ir likuma atstāšana esošajā redakcijā. Šobrīd diskusijās parādās priekšlikumi, kas var apdraudēt adopcijas turpmāku attīstību, ko nevar pieļaut, domājot par bērna interesēm. Turklāt jāļauj paust viedokli arī tām organizācijām, kuras netiek šobrīd uzklausītas un pārstāv audžuģimenes," norāda Augulis.

Civillikumā Ģimenes tiesību daļā modernizācijas darba grupa rosināja veikt grozījumus Civillikumā, lai padarītu patlaban jau pastāvošos ārpusģimenes aprūpes veidus saprotamākus sabiedrībai, nošķirot un skaidrojot dažādās bērnu aprūpes formas pēc satura un būtības, kā arī plānojot nākotnē plašāku un specifiskajām vajadzībām atbilstošu atbalstu un pakalpojumus.

Tika paredzēts, ka adoptētājs ir vecāks, aizbildnis – bērnam tuvs cilvēks, audžuģimene ir speciāli sagatavoti cilvēki, kas ļauj bērnam ātrāk pārvarēt nonākšanu svešā vidē un ar kuriem pamazām rodas tuvināšanās. Kā pēdējais posms ārpusģimenes aprūpes sistēmā ir bērnu aprūpe institūcijā, līdz brīdim, kad izdodas atrast aizbildni vai audžuģimeni.

Piedāvātās izmaiņas paredz, ka par aizbildni varētu kļūt bērna radinieki, personas, kas atrodas ar nepilngadīgo nedalītā saimniecībā (tie ne vienmēr ir radinieki), vai personas, kuras uztur emocionālu saikni ar nepilngadīgo, proti, kaimiņi, ģimenes draugi, bērna draugu vecāki, pedagogi u.c. Tas nozīmē, ka ar minētajiem grozījumiem Civillikumā tika paredzēts noteikt, ka par aizbildni var kļūt bērnam jau zināms un tuvs cilvēks, kas attiecīgi var ietekmēt apmācību nepieciešamību, to saturu, atbalsta pasākumus u.c.

Savukārt šobrīd spēkā esošās Civillikuma normas paredz, ja starp bērna radiniekiem neatrod piemērotu personu, tad par aizbildņiem var iecelt svešu cilvēku. Tāpat likumā ir noteikts, ka aizbildņa amats ir sabiedrisks pienākums, no kura nevar atteikties bez likumiska iemesla. Ja bērns ir palicis bez aizgādības, ikvienam, īpaši bērna tuvākajiem radiniekiem ir pienākums vērsties bāriņtiesā un lūgt bērnam iecelt aizbildni, informē labklājības ministra biroja vadītāja Liene Užule.

Ministrs skaidro: "Joprojām uzskatu, ka no visām ārpusģimenes aprūpes formām adopcija bērnam ir vislabākais risinājums, jo tikai tad viņš iegūst visas civiltiesības, kas saistās gan ar ģimeni, gan mantojumu un visu pārējo. Proti, viņš ir gan praktiski, gan tiesiski, gan morāli pilnvērtīgs ģimenes loceklis. Tāpēc valstī maksimāli ir jāsekmē tieši adopcija, nenosakot tai nevajadzīgus šķēršļus. Runājot par to, ka bērni tiek adoptēti uz ārzemēm, jāteic, ka vienmēr primāri un galvenokārt tiek darīts viss, lai bērnus adoptē Latvijā. Lielākoties uz ārzemēm adoptē bērnus, kuru adopcijas iespējas Latvijā ir izsmeltas, piemēram, slimi bērni, pusaudži. Svarīgākās tomēr ir bērna intereses un viņiem ir jādod iespēja iegūt pilnvērtīgu ģimeni uz mūžu."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!