Pagājušā gada laikā Rīgas bāriņtiesa aizgādības tiesības pār bērnu pārtraukusi 357 personām - 211 mātēm un 146 tēviem, liecina bāriņtiesas darba pārskats par 2014.gadu. Par vecāku vardarbību pret bērnu vai, ja ir bijušas pamatotas aizdomas par to, pērn bērna aprūpes tiesības atņemtas deviņām mātēm un četriem tēviem.
Kopumā pērn Rīgā bāriņtiesa apzinājusi 164 ģimenes, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana un par kurām bāriņtiesa pārskata gadā informējusi pašvaldības sociālo dienestu vai citu atbildīgo institūciju. Šajās ģimenēs kopumā aug 251 bērns.
Bāriņtiesa lemj par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, ja ir faktiski šķēršļi, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu, bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ), vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību, vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai, izņemot gadījumu, kad viņš kā laulātais ir devis piekrišanu tam, ka bērnu adoptē otrs laulātais, konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu.
Ja bērna aizgādības tiesību pārtraukšanas iemesli ir zuduši, bāriņtiesa lemj par pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu.
Pagājušā gada laikā aizgādības tiesības pār bērnu atjaunotas 161 personai. Kopumā pagājušā gada laikā Rīgas bāriņtiesa pieņēmusi 3532 dažādus lēmumus, no kuriem 20 tikuši pārsūdzēti. No visiem pārsūdzētajiem četri lēmumi atcelti.
Kā atzīmē Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs,aizvien vairāk bez vecāku aizgādības palikušiem bērniem tiek atrastas vietas ģimenēs un aprūpes iestādēs ievietoto bērnu skaits kopš 2000.gada ir samazinājies divas reizes. Šāda pozitīva tendence izveidojusies, pateicoties lielākai vecāku atbildībai, audžuģimeņu skaita pieaugumam, kā arī lielākam skaitam adoptēto bērnu gan Latvijā, gan uz ārvalstīm, uzskata bŗiņtiesas vadītājs.
Audžuģimeņu skaits Rīgā pērn pieaudzis līdz 63 ģimenēm. Salīdzinājumam, laika periodā no 2005. līdz 2008.gadam šis skaits bija vien deviņas ģimenes. Tas nozīmē, ka lielākam bērnu skaitam ir iespēja atrasties ģimenē nevis aprūpes iestādē līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties pie saviem vecākiem vai, ja tas nav iespējams, viņam tiek nodibināta aizbildnība vai viņš tiek adoptēts. Uz 2014.gada 31.decembri audžuģimenēs atradās 203 bērni.
2014.gadā no galvaspilsētā dzīvojošām audžuģimenēm vai bērnu aprūpes iestādēm kopā ir adoptēti 94 bērni, no kuriem 33 adoptēti Latvijā, 49 bērni tika adoptēti uz ārvalstīm un 12 bērnus adoptējis otrs laulātais. Savukārt nodoti aprūpē ir 105 bērni, salīdzinot ar 67 bērniem 2013.gadā.
"Pateicoties aktīvam sociālam darbam un galvenokārt sabiedrības informēšanai, vecākiem veidojas apziņa, ka bērna nepienācīgas aprūpes rezultātā – bērna uzturēšana veselības vai dzīvībai bīstamos apstākļos, vardarbība u.c., tiem var tikt pārtrauktas aizgādības tiesības. Tā pērnā gadā aizgādības tiesības tika pārtrauktas 357 gadījumos, kas ir par 88 gadījumiem mazāk nekā 2013.gadā. Turpretī 161 gadījumā iepriekš pārtrauktas aizgādības tiesības tika atjaunotas, kas arī pārsniedz iepriekšējo gadu rādītājus," skaidro Krasnogolovs.
Vienpersonisks lēmums par aizgādības tiesību pārtraukšanu tika pieņemts 106 gadījumos. Kā atzīmē bāriņtiesas priekšsēdētājs, lielākoties par bērna aizgādības tiesību pārkāpumu ziņo policijas un medicīnas iestāžu darbinieki. Pērn tikai četros gadījumos šo lēmumu pieņēma pati bāriņtiesa pēc savas iniciatīvas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
