<a rel="cc:attributionURL" href="http://www.flickr.com/photos/amtaylorphotography/">Andrew Taylor</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by/2.0/deed.en">cc</a>
Bērniem ir nepieciešama disciplīna un kārtība, viņi grib un gaida robežas, un noteikumus. Tie dara bērnu dzīvi saprotamu, paredzamu un drošu. Ierastās kārtības izjaukšana var sarūgtināt bērnu. Piedāvājam dažus paņēmienus, kā mājās nodrošināt disciplīnu, bet bez konfilktiem.

Bērni intuitīvi jūt, ka aiz pieaugušo "nedrīkst" slēpjas rūpes par viņiem. Kāds bērns atzinies, ka vecāki viņu nemīl, jo atļauj viņam daudz vairāk nekā citi vecāki saviem bērniem: "Viņiem gluži vienkārši nav par mani nekādas daļas".

Patiesībā bērniem ir iebildumi nevis pret disciplīnu, bet pret to ieviešanas kārtību. Kā panākt disciplīnu bez konfliktiem?

1. Katra bērna dzīvē noteikti jābūt ierobežojumiem, prasībām un aizliegumiem.

2. Ierobežojumi, prasības un aizliegumi nedrīkst būt pārāk daudz, un tiem jābūt elastīgiem.

3. Vecāku prasībām nav jābūt acīmredzamās pretrunās ar bērna svarīgākajām vajadzībām, piemēram, pieaugušie reizēm ir neizpratnē par to, kāpēc bērniem tik daudz jāskraida, jālēkā un jātrokšņo. Jāatceras, ka šī uzvedība ir svarīga bērna attīstības sastāvdaļa. Aizliegt šīs darbības nozīmē, aizsprostot kalnu upi.

4. Pieaugušajiem savstarpēji jāsaskaņo ierobežojumi, prasības, aizliegumi.

5. Balss tonim, kad tiek noteikti ierobežojumi, prasības un aizrādījumi, jābūt pēc iespējas draudzīgākam, nevis pavēlošam.

6. Ja bērns jāsoda, labāk "atņemt kaut ko labu" nekā izdarīt "sliktu", piemēram, labāk ieteicams neņemt bērnu līdzi iknedēļas makšķerēšanā nekā sodīt ar pērienu.

Psihologi atraduši četrus nevēlamus uzvedības cēloņus:

  • uzmanības pievēršana (vecāki kļūst aizkaitināti);
  • cīņa par varu (vecāki kļūst naidīgi);
  • vēlēšanās atriebties (vecāki kļūst aizvainoti);
  • zaudēta ticība saviem spēkiem (tēlotā bezpalīdzība) un vecākus māc bezcerība, reizēm – izmisums.

Katrs nopietns uzvedības pārkāpums signalizē par to, ka bērnam vajadzīga palīdzība. Viņš nezina, ka var rīkoties arī citādi. 

  • Ja bērns cenšas pievērst sev uzmanību, nepieciešams parādīt viņam pozitīvu uzmanību. 
  • Ja notiek cīņa par varu, jāsamazina kontrole pār bērna nodarbēm. 
  • Ja notiek atriebība, noskaidro, kāda sāpe ir tavam bērnam. 
  • Ja bērns zaudējis ticību saviem spēkiem, pieaugušajiem jāatsakās no savām gaidām un pretenzijām. Pilnīgi noteikti tavs bērns kaut ko lieliski prot. Ļauj viņam ar to nodarboties. Kritika šajās situācijās ir nepieļaujama.

Avots: D.Kājiņa, I.Aunīte "Kā izprast bērnu?" (izd.Pētergailis)

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!