Glābējsilītes projekta īstenotājiem ir zināmi bērnu īstie vecāki  (27)

Viņa minēja vairākus konkrētus gadījumus, ka komisijā bija dzirdams vērtējums, ka "tas ir šokējoši", jo bijis viedoklis, ka tā ir diezgan vieglprātīga atteikšanās no bērna. Zvirbule uzsvēra, ka neviens bērns nav atstāts glābējsilītē, "gāju garām, atstāju". Projekta īstenotāji saņemot zvanus, e-pastus no grūtniecēm jau pirms bērna dzimšanas.

"Mēs zinām, kurš bērns ir kuram vecākam – divi bērni ir izvarošanas rezultāts, viens atstātais bērns piedzima māmiņai, kurai jau ir trīs bērni, un tā bija neplānota grūtniecība, viens bērns ir māmiņai, kurai bija krūts vēzis. Viens bērns ir Krievijas pilsonis, kuru piedzemdēja Latvijā, uzrakstot visu stāstu mums, sieviete atbrauca kā viens cilvēks. Tas nav kā lidmašīnā, kur reģistrē grūtnieci. Mēs zinām reāli katra bērna stāstu. Bet mēs nezinām, ko ar to informāciju darīt. Informācija mums ir, un tālāk nekas," sacīja Zvirbule.

Trijos gadījumos atstāti bērni, kuru vecāki ir atkarīgi no narkotikām. Viņi vēlējušies bērnu atgūt, bet bijis skaidrs, ka tas nav labākais risinājums. Pie viena bērna atstāta dzimšanas apliecība, tādējādi bērnu nevarēja nodot adopcijā.

Pirmajam glābējsilītē Latvijā atstātajam bērnam 18 gadu būs pēc 13 gadiem.

Datubāze par "baby box" bērniem

Projekta pārstāvji ir vērsušies pie Saeimas deputātiem, lai uzzinātu viņu viedokli par datubāzes veidošanu par glābējsilītēs atstātajiem bērniem. Viņi uzskata, ka, bērniem pieaugot, eventuāli radīsies interese par savu izcelsmi un pagātni, tādēļ būtu lietderīgi apkopot informāciju par katru glābējsilītē atstāto bērnu vienotā datubāzē.

Šā gada laikā tiks izstrādāta kārtība saistībā ar informācijas fiksēšanu un uzglabāšanu par glābējsilītēs atstātajiem bērniem, lai, sasniedzot pilngadību, būtu iespējams ko vairāk uzzināt par savu izcelsmi, nolēma Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisija.

Apakškomisijā izskanēja dažādi viedokļi, vai tas būtu nepieciešams. Imants Parādnieks (NA) teica, ka bērnam, kas sasniedz pilngadību, būtu tiesības zināt savu izcelsmi, atliekot diskutēt par to, kā to nodrošināt. Tas nebūtu sabiedriskās organizācijas, bet valsts pienākums. Tiesībsarga pārstāve norādīja, ka tā tomēr ir anonīma atteikšanās no bērna. Tomēr viņa atzina, ka, iespējams, labāks risinājums būtu, ja šī informācija tiktu glabāta bāriņtiesas lietā.

Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vadītāja Līvija Liepiņa piekrita viedoklim, ka ir jābūt iespējai uzzināt, jo saknes ir svarīgas, lai kādas tās būtu. "Tas tomēr iedod būtību, nevis kaut kur mani atrada. Bet cilvēki ir dažādi, es piekrītu tam, ka tā ir cilvēka izvēle. Ja izvēlas, ir svarīgi, lai tā informācija, kas ir, būtu saglabāta," viņa sacīja. LM pārstāve skeptiski skatās uz jaunas datubāzes veidošanu un uzskata, ka jāizmanto jau kāda no esošajām, piemēram, adopcijas reģistrs vai nepilngadīgo personu elektroniskā datubāze.

Datu valsts inspekcijas vadītāja Signe Plūmiņa uzsvēra, ka svarīgi ir definēt mērķi, kādēļ reģistrs pastāv un kam apkopotā informācija kalpos.

Projekta īstenotāji rosina datubāzē apkopot šādu informāciju: datums un laiks, kad bērns ievietots glābējsilītē, auguma parametri, bērna fotogrāfija, kopā ar bērnu atstāto mantu uzskaite un fotogrāfija, medicīnas darbinieka vārds, kas bērnu pieņēmis, medicīnas iestāde, bāriņtiesa, kurā bērns ir uzskaitē, veselības stāvokļa raksturojums, citi komentāri.

Projekta īstenotāji pašlaik glabā e-pasta saraksti ar vecākiem, kuri atstājuši savu bērnu glābējsilītē, uzsverot, ka tas ir ļoti pārdomāts solis un neviens no bērniem nav atstāts "baby box" garāmejot.

Glābējsilīte ir vieta, kur vecāki dažādu apstākļu spiesti var anonīmi atteikties no sava mazuļa. Tomēr ir vairāki mēneši, kad var pārdomāt un bērnu atgūt.

Kopš 2009.gada sadarbībā ar Latvijas Bērnu fondu izveidotas astoņas glābējsilītes, kurās ievietoti 28 bērni. Pašlaik glābējsilītes ir izveidotas Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Madonā, Rēzeknē, Daugavpilī un Jelgavā.