Pavasara nogurums vai sezonāla depresija? Atbild eksperti  (1)

Taču, ko iesākt, ja motivācijas trūkums jau kļūst traucējošs un sliktais garastāvoklis kļuvis par nezūdošu lielumu ikdienas dzīvē? Iespējams, pavasara nogurumu šai brīdī jau ir aizstājusi depresija. Turpinājumā "Huffington Post" aptaujāto ekspertu minētās pazīmes, kas var liecināt par depresiju, nevis vien pavasara sākumam raksturīgo nogurumu.

Tu guli krietni vairāk nekā agrāk

Protams, reizēm ir dienas, kurās patiešām gribas vien gulēt dīvānā, snauduļojot, lasot grāmatas vai skatoties filmas, īpaši, ja ārā ir slikti laika apstākļi. Taču šai nodarbei noteikti nevajadzētu kļūt par ieradumu. Ja jūti, ka miegainība ir kļuvusi pārāk izteikta, un guli divas līdz trīs stundas ilgāk un vairāk nekā parasti, iespējams, pie noguruma patiešām ir vainojama depresija.

Tev ir vienaldzīgi agrākie vaļasprieki

Lai cik paradoksāli tas arī nebūtu, depresija atņem mums vēlmi nodarboties ar lietām, kas rada prieku. Pazemināts libido, nevēlēšanās tikties ar draugiem, atteikšanās no agrākajiem vaļaspriekiem un kaislībām – tās visas ir pazīmes, ka pie motivācijas un enerģijas trūkuma ir vainojama depresija, nevis tikai nogurums, ko izraisījušas gadalaika pārmaiņas.

Tev gribas saldumus un treknas uzkodas

Nav noslēpums, ka ziemā, kavējot garlaicību un vēloties sasildīties ar gardu un aromātisku maltīti, ēdam vairāk un, bieži vien, arī neveselīgāk. Taču, ja saldumi un ātrās uzkodas ir kļuvuši par tavas ēdienkartes galvenajiem produktiem, zūdot vēlmei pēc veselīgām un daudzveidīgām maltītēm, ir vērts apdomāt, kas tieši izsaucis šo "komforta ēšanu".

Tev trūkst enerģijas

Ja ir sajūta, ka locekļos nav spēka, un agrāk tik vienkārši veicamie darbi nu prasa milzu piepūli, iespējams, sezonālā depresija ir izjaukusi organisma dabiskos bioritmus, izsaucot gan noskaņojuma, gan enerģijas līmeņa svārstības.

Tu nemitīgi strīdies ar tuviniekiem

Nomāktais garastāvoklis, enerģijas trūkums un nespēja uz dzīvi raudzīties pozitīvi, ļoti iespējams, rada arī pastiprinātu konfliktēšanu ar sev tuviem cilvēkiem nepārvaramā aizkaitinājuma dēļ.

Centies to mazināt, vairāk uzturoties svaigā gaisā un dienas gaismā, kā arī atzīstot sev, ka pie vainas ir nevis pavasara nogurums, bet sezonāla depresija, kuras mazināšanai jāpievēršas krietni rūpīgāk.

Tu jūties labi citos gadalaikos

Speciālisti apgalvo, ka sezonālā depresija ilgst no novembra līdz aprīlim. Ja piefiksē, ka citos gadalaikos jūties lieliski, tad izvērtē, kā mazināt sezonālās depresijas izpausmes – iespējams, atvaļinājumu, lai dotos uz kādu siltāku vietu vai vienkārši apceļotu tuvējās ārzemes, ir vērts ņemt tieši šai laika periodā, kad papildus pozitīvas emocijas ir vitāli svarīgas.

Psihoterapeites Līgas Rupertes komentārs par depresiju

Depresiju, kas bieži ir saistīta ar stresu, var mazināt, pirmām kārtām, pievēršot uzmanību savai veselībai: ideāli guļot vismaz 7- 8 stundas katru nakti, ēdot pilnvērtīgu, sabalansētu uzturu, kurā iekļauti dārzeņi, augļi, pilngraudu produkti, liesa gaļa un zivis, kā arī netrekni piena produkti.

Ārsti iesaka izvairīties no alkohola, kofeīna, smēķēšanas, bet saldumus un treknu barību lietot tikai ļoti mēreni. Ļoti svarīga ir izkustēšanās: vingrošana, staigāšana, sports. Diemžēl dažkārt mums ir apstākļi, kuri ierobežo iespējas dzīvot tik veselīgi, kā būtu vēlams. Tādos gadījumos varam tikai censties darīt labāko, ko nu katrs varam.

Dažreiz noderīgi arī padomāt, vai mūsu domas un vispārējā attieksme pret dzīvi neveicina stresu un depresiju. Nepalīdz, ja raizējamies par lietām, kuras nevaram mainīt, jūtamies par visu atbildīgi un vienmēr uztraucamies par to, ko citi par mums varētu domāt. Bieži saskatām tikai negatīvo, baidāmies no visa iespējamā, kas varētu notikt, arī tas rada depresiju.

Protams, ir apstākļi, kuros depresija ir neizbēgama, kad dzīvē ir noticis kaut kas tiešām traģisks. Ja tā nepāriet, tad daudziem palīdz par to parunāties ar kādu uzticamu cilvēku, varbūt pat ar kādu psihologu, ja tas iespējams. Un medikamenti, ja tos nelieto ilgstoši, bet tikai, lai tiktu pāri grūtajam brīdim, arī var būt risinājums. Taču neieteiktu par medikamentiem domāt, ja runa ir par dažkārtēju sliktu garastāvokli, nevis par īstu depresiju, kas cilvēkam kavē dzīvot un veikt pienākumus.