Spēles tiešsaistē
Spēļu spēlēšana ir daudz vairāk nekā izklaide, tā ir bagātinoša un uz sadarbību vērsta darbība, kas patīk visu vecumu bērniem un pieaugušajiem.
Tā ir vispopulārākā aktivitāte internetā, un industrijai daudz ienesīgāka nekā kino.
Paredzams, ka nākamajos piecos gados tiešsaistes spēļu spēlēšana desmitkārt palielināsies, pateicoties plašākai platjoslas pieejamībai un jaunām mobilajām elektroniskajām platformām.
Katrs otrais bērns Eiropā spēlē tiešsaistes vai nesaistes elektroniskās spēles gandrīz katru dienu.
E-spēles pieejamas visos izmēros un veidos, sākot no galda spēlēm līdz piedzīvojumu, sporta, lomu un meklēšanas spēlēm.
Spēles var spēlēt vienatnē vai ar partneriem, grupās vai pat tūkstošiem svešinieku kopā gan sinhroni, gan asinhroni.
Spēles veicina radošo izaugsmi un mijiedarbību, un tām ir nozīmīga loma sociālajā un intelektuālajā attīstībā.
Tā kā visas spēles ir balstītas uz sabiedrībā pieņemtu noteikumu kopumu, tās piedāvā bērniem izspēlēt situācijas, ka līdzinās reālajai dzīvei.
Kādēļ spēles ir tik svarīgas attīstības procesā?
- Spēles var tikt pielāgotas, lai sasniegtu visu vecumu skolnieku vajadzības formālajās, neoficiālajās un neformālajās mācīšanās situācijās. Tās var tikt integrētas gandrīz jebkurā mācību programmā, sākot no matemātikas līdz sociālajām un valodu mācībām. Tās ir noderīgas, jo attīsta:
- Starppaaudžu komunikāciju: atspoguļo vienu no retajiem gadījumiem, kad pieaugušie un bērni var apmainīties ar idejām spēlējot spēles uz vienādiem spēles noteikumiem, dodot iespēju vecākiem būt klāt, kad bērns formulē savas domas un atspoguļo tās darbībā.
- Demokrātiju: nodrošina patīkamas, motivējošas zema stresa situācijas, kurās bērni var eksperimentēt ar dažādām sociālajām iekārtām vidē, kas robežojas ar skaidri izstrādātiem noteikumu kopumiem un parametriem.
- Sociālās iemaņas: spēles bieži ietver citu tiesību un īpašuma padarīšanu par kopīgu un respektēšanu, dažreiz pat liekot spēlētājiem nonākt saskarē ar citām kultūrām un starpkultūru praksi. Tās piedāvā "drošu" vidi, kurā bērns var lietot sociālās iemaņas ar īstu kontroles sajūtu, nebaidoties no zaudējuma.
- Autonomiju: tā kā spēles pieprasa pakļauties noteikumiem un sekot norādījumiem, tās palielina bērnu pašdisciplīnas spējas.
- Izzināšanas spējas: mīklu un galda spēles, piedzīvojumu un meklēšanas spēles piedāvā spēlētājiem iespējas attīstīt stratēģisko domāšanu un problēmu risināšanas iemaņas.
- Kustību koordināciju: dažas spēles var izmantot, lai attīstītu jaunāku bērnu kustību un telpas izjūtu, un ārstnieciskos nolūkos ar fiziski nespējīgajiem.
- Darbības prasmi: tiešsaistes spēles ir noderīgas, lai iepazīstinātu jaunienācējus ar tehnoloģijām.
Kādus drošības faktorus vajadzētu apsvērt vecākiem un skolotājiem, kad bērni spēlē tiešsaistes spēles?
- Kā veicot jebkuru mācīšanās vai rotaļāšanās darbību, svarīgi ir interesēties par to, ko bērni dara un cik daudz laika viņi pavada, to darot.
- Elektronisko spēļu spēlēšanai nevajadzētu aizņemt pārmērīgi daudz bērna laika, kas nodarītu kaitējumu citām būtiskām sociālajām un attīstības aktivitātēm, piemēram, lasīšanai vai rotaļām ar draugiem.
- Noteiktu spēļu pilsētu celtniecības, bagātību meklēšanas vai vampīru iznīcināšanas misiju gaitā spēlētāji satiekas ar tiešsaistes partneriem. Viņiem vajadzētu atgādināt par risku, veidojot attiecības ar svešiniekiem, un par atšķirību starp īstām un virtuālām attiecībām, jo bērnībā un pusaudža vecumā ievainojamība ir lielāka.
- Interesēties un rūpīgi izvēlēties vidi, kurā bērni spēlē, īpaši saistībā ar lomu spēlēm, kuras var novest pie eksperimentiem ar raksturiem un ideoloģijām, kas var nesakrist ar jūsu pasaules uztveri.
- Spēlēm ir tendence attēlot to veidotāju pasaules uztveri, kas ne vienmēr sakrīt ar sabiedrības vairākuma cilvēciskajām vērtībām un ideāliem.
- Pārbaudiet bērnu spēlēto spēļu saturu. Apzīmējumu un vērtējuma sistēmas sniedz sarakstus ar satura aprakstītājiem, kas var jums palīdzēt.
- Dažas tīmekļa vietnes sniedz pieeju tiešsaistes spēlēm vai ziņo par spēļu tendencēm un drošības ieteikumiem vecākiem un skolotājiem.
Kā medijs datorspēle šobrīd atrodas straujas attīstības periodā. No dizaina viedokļa videospēles kļūst arvien sarežģītākas un strauji izplatās uz jaunām platformām, piemēram, mobilajiem telefoniem, kabatas datoriem un tīmekļa vietnēm. Atšķirībā no iepriekš uzskatītā populāras videospēles sagrauj bērnu iztēli. Tomēr starptautiskie pētījumi parāda, ka tās pieņem arvien stratēģiskāku domāšanas veidu.
"Sabiedrības Veselības savienības secinājums, kas balstās vairāk nekā 30 gadu ilgos pētījumos, ir tāds, ka vardarbīgas izklaides vērošana var novest pie agresīvas attieksmes, vērtību un uzvedības palielināšanās, īpaši bērniem. Tās ietekme ir mērāma un ilglaicīga. Turklāt ilgstoša vardarbīgu mediju vērošana var novest pie samazināta emocionāla jūtīguma pret vardarbību reālajā dzīvē."
Kā noteikt, kuras datorspēles ir piemērotas tieši jūsu bērniem?
Lai vecākiem būtu vieglāk noteikt kādas spēles ir piemērotas viņu bērniem, ir izveidota speciāla vecuma kategoriju sistēma - PEGI: Viseiropas Spēļu informācijas - The Pan-European Game Information (PEGI) vecuma kategoriju sistēma tika radīta, lai palīdzētu vecākiem Eiropā pieņemt ar informāciju pamatotus lēmumus datorspēļu iegādē. Tās īstenošanu sāka 2003.gada pavasarī un ar to tika aizvietotas vairākas nacionālās valstu kategoriju noteikšanas sistēmas, ieviešot vienotu sistēmu, ko tagad lieto lielākajā Eiropas daļā – 30 valstīs (Austrijā, Dānijā, Ungārijā, Latvijā, Norvēģijā, Slovēnijā, Beļģijā, Igaunijā, Islandē, Lietuvā, Polijā, Spānijā, Bulgārijā, Somijā, Īrijā, Luksemburgā, Portugālē, Zviedrijā, Kiprā, Francijā, Izraēlā, Maltā, Rumānijā, Šveicē, Čehijas Republikā, Grieķijā, Itālijā, Nīderlandē, Slovākijas Republikā un Apvienotajā Karalistē).
Šo sistēmu atbalsta lielākie konsoļu ražotāji, tostarp Sony, Microsoft un Nintendo, kā arī interaktīvo spēļu izstrādātāji un izdevēji visā Eiropā. Vecuma kategoriju sistēmu izstrādāja Eiropas Interaktīvo programmatūru federācija - Interactive Software Federation of Europe (ISFE).
Vairāk informācijas par PEGI
Sešas datorspēļu atkarības pazīmes:
1. Īpatnība: kad datorspēles ir dominējošā darbība kāda dzīvē.
2. Izmaiņas garastāvoklī: spēlēšanas pieredze ietekmē spēlētāja emocionālo stāvokli.
3. Iecietība: spēlētājam ir jāspēlē vairāk, lai sasniegtu īpašu prāta stāvokli.
4. Attālināšanās simptomi: spēlētājs izjūt nepatīkamas emocijas, kad viņš/viņa beidz spēlēt.
5. Konflikts: spēlētājs konfliktē ar savu apkārtējo vidi un citām aktivitātēm
un atrodas iekšējā konflikta stāvoklī.
6. Atkārtošanās: spēlētājs ātri atgriežas iepriekšējos spēlēšanas modeļos, pat ja viņš/viņa nav spēlējis ilgu laiku.
Raksts tapis sadarbībā ar drossinternets.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
