Tomēr te nu viņš ir – mazliet pelēks un nedaudz saburzīts, gluži kā sirmot sācis kungs pelēkā žaketē ar pogcaurumā iespraustiem dzeltenu tulpju pumpuriem, azotē paslēptiem svaiga gaisa malkiem un šķelmīgu acu skatu, kas tā vien mudina iespītēt drēgnumam un izķeksēt no skapja dziļumiem pavasara zābaciņus par spīti vēsajiem rītiem.
Jāsaka, ka, lai gan pavasari rudens un ziemas mēnešos gaidu visvairāk, marts mani vienmēr pārsteidz mazliet nesagatavotu. Tomēr pārsteigumu jau nākamajā mirklī nomaina pamatīgs enerģijas pieplūdums un vēlme pamodināt sevi no ziemas miegainības un, jāatzīst, arī samērā lielus apmērus ieguvušā ķermeņa un arī gara slinkuma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
