No vēstures: seksualitāte grūž netiklībā. Jauna īsfilma par seksuālo izglītību  (19)

Jautājums par vecāku izglītošanu ir ļoti aktuāls, jo Latvijas sabiedrība ir sašķēlusies divās daļās – daļa joprojām uzskata: jo mazāk informācijas par seksualitāti būs pieejams, jo labāk. Likumsakarīgs bija publisks skandāls kādā no Rīgas skolām, kad vecāki vērsās pret, viņuprāt, "agrīno seksualizāciju". Rezultāts ir nepatīkami mirkļi, ko skolas vadība un pedagogi piedzīvoja par mēģinājumu sniegt jauniešiem zināšanas par seksualitāti. Visticamāk, ka arī citu skolu skolotāji atturēsies runāt par seksualitātes tēmām ar jauniešiem.

"Kas ir ieguvēji šādā situācijā? Protams, ne jau bērni un jaunieši, jo seksuālā izglītība ne tikai sniedz zināšanas par to, kā veidot drošas, uz savstarpējo cieņu balstītas attiecības. Tā palīdz izzināt robežas, saprast labos un sliktos pieskārienus, stiprina pašapziņu un tādejādi palīdz izvairīties no nonākšanas situācijās, kurās var kļūt par vardarbības upuri," uzsvēr "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle.

Seksualitāte ir cilvēka pozitīvais virzītājspēks, avots pilnvērtīgai, harmoniskai un priekpilnai dzīvei, un seksuālā izglītība aptver virkni savstarpējās saskarsmes jautājumu. Tradicionāli seksuālā izglītība arī nodrošina informāciju par seksualitātes negatīvajiem aspektiem – saslimšanām, nevēlamu grūtniecību u.c. Latvijā seksuālā izglītība ir integrēta dažādu mācību priekšmetu saturā − sociālajās zinībās, audzināšanas stundās u.c. mācību priekšmetos.

Taču ļoti nozīmīga loma bērnu izglītošanā ir vecākiem, tādēļ "Papardes zieds" ir sagatavojusi izglītojošu filmu vecākiem "Zināšanas par seksualitāti pasargā". Tās mērķis ir skaidrot vecākiem, kāpēc un kā jārunā ar saviem bērniem par seksualitāti, un kliedēt mītus, kas saistīti ar seksualitāti un seksuālo izglītību.

Pirmā valsts, kurā skolu programmās tika ieviesta seksuālā izglītība, ir Zviedrija. Tas notika 1955.gadā. Vācijā līdzīga mācība ir no 1968.gada, Austrijā – no 1970.gada. Konservatīvi noskaņotajā Īrijā seksuālā izglītība ir obligāta pamatskolās un vidusskolās no 2003.gada.

Pasaules pieredze rāda − jo labāk jaunieši ir informēti par nozīmīgiem ar seksualitāti saistītiem jautājumiem, jo labāk viņi spēj sevi pasargāt no seksuālās vardarbības un rūpēties par savu seksuālo un reproduktīvo veselību. Piemēram, Lielbritānijas parlamenta 2013.gadā ierosināta pētījuma ietvaros noskaidrots, ka trešdaļā valsts skolu ir pievērsta nepietiekama uzmanība seksuālajai izglītībai. Rezultāts – pieaug mazgadīgo grūtnieču skaits, kā arī palielinās jauniešu saslimšana ar seksuāli transmisīvajām slimībām un HIV. Pētījumā secināts, ka seksuālā un attiecību izglītība ir vitāli svarīga, lai bērni augtu ar veselīgu attieksmi pret savu seksualitāti.

Pētījumu dati Vācijā liecina, ka šajā valstī, pateicoties seksuālajai izglītībai, pieaug to jauniešu skaits, kuri lieto kontracepciju pirmās seksuālās pieredzes laikā. Piemēram, 1980.gadā pirmajā reizē izsargājās 80% meitenes un 71% zēnu, bet 2010.gadā − 92% meiteņu un 92% zēnu.

Somijā 1990.gadā tika uzsākta izglītošana par seksuāli reproduktīvo veselību un izveidoti jauniešu konsultāciju centri. Rezultātā strauji samazinājās pusaudžu grūtniecību un nepilngadīgu dzemdētāju skaits. Finanšu grūtību iespaidā laika posmā no 1998.gada līdz 2006.gadam šai izglītības programmai saruka finansējums. Rezultāts – atkal palielinājās pusaudžu grūtniecību un nepilngadīgu dzemdētāju skaits. 2006.gadā izglītošana tika atjaunota, un atkal vērojams kritums.

Latvijas dati liecina, ka tās sievietes, kuras pārtrauca pirmo grūtniecību, bija slikti informētas par kontracepciju. 80% no viņām nebija izsargājušās vai kontracepciju bija lietojušas kļūdaini.