1. Tu rīkojies pretēji sevis teiktajam. Visbiežāk tas izpaužas kā piekrišana kāda lūgumam, reizē tomēr demonstrējot acīmredzamu nepatiku pret sev uzlikto pienākumu. Ja nevēlies kaut ko darīt, tad informē līdzcilvēkus par to uzreiz, pretējā gadījumā radīsi vien nevajadzīgu apjukumu!
2. Tu izliecies pretimnākoša, saprotoša un dzīvespriecīga, bet klusībā cīnies ar dusmām, ilgi krātu aizvainojumu un, iespējams, pat skaudību vai klaju netaisnības izjūtu. Centies šīs pretrunīgās sevis puses līdzsvarot, citādi ilgstošā emociju slēpšana radīs vēl lielākus psiholoģiskus sarežģījumus.
3. Tev ir bail būt vienai, tomēr tu ļoti raizējies par atkarības iemantošanu no kāda. Šis ir klasisks "Es tevi ienīstu – nepamet mani!" gadījums, kas, kā apgalvo psihologi, rodas no bailēm, ko rada tieša komunikācija. Tu cilvēkus no sevis atgrūd, jo nevēlies izrādīt savu vēlmi pēc atbalsta. Tai pat laikā tev ir bail palikt vienai un tu vēlies kontrolēt līdzcilvēkus, lai viņi tevi nepamestu.
4. Konfliktos tu vaino tikai apkārtējos. Tā vietā, lai aizstāvētu savu viedokli un klaji paustu savu nostāju, kā arī atzītu pieļautās kļūdas, tu savu sakāmo noklusē, ieņemot upura lomu. Savukārt līdzcilvēkus dēvē par netaisnīgiem un pārāk skarbiem pret tevi.
5. Tev ir raksturīga prokrastinācija. Īpaši, kad ir runa par līdzcilvēkiem dotiem solījumiem. Tavs viņu kontrolēšanas instruments ir likšana uz sevi vai savu rīcību gaidīt, un tev ir neskaitāmi attaisnojumi, kāpēc kaut kas nav paveikts laikā.
Neraugoties uz faktu, ka šādai rīcībai nav ne mazākās jēgas, tu turpini to piekopt, visa novilcināšanai pamazām graujot tavas attiecības ar draugiem, kolēģiem, mīļoto cilvēku un pat ietekmējot profesionālo izaugsmi. Savukārt brīdī, kad vilcināšanās negatīvi atsaucas uz tevi pašu, tu to izmanto kā kārtējo "pierādījumu" faktam, ka līdzcilvēki ir pret tevi netaisni.
6. Tu nespēj dot skaidru atbildi. Kā stāsta psihologi, šis ir vēl viens no līdzcilvēku kontrolēšanas rīkiem, ko, iespējams, izmanto pat neapzināti. Kavēšanās ar gala atbildes došanu rada apjukumu tavos komunikācijas partneros, piešķirot tev savdabīgu, tomēr savstarpējām attiecībām kaitējošu varu.
7. Iecienīts paņēmiens, ko izmanto pasīvi agresīvi cilvēki, ir klusēšana, kā arī bēgšana no problēmām. Piemēram, pasīvi agresīvas sievietes konfliktus risina ar izvairīšanos no problēmu pārrunāšanas, priekšroku dodot nebeidzamas klusēšanas taktikai, savukārt pasīvi agresīvi vīrieši, baidoties no tieša kompromāta, uz laiku "pazūd", cerot, ka viņu prombūtnes laikā domstarpības atrisināsies pašas no sevis.
8. Pasīvi agresīviem cilvēkiem, kā jau minēts iepriekš, ir ne tikai tendence novilcināt lietas, bet arī reti ierasties laikā uz norunātām tikšanām. Tāpat šim personības tipam raksturīga aizmāršība. Šie paņēmieni it kā dod savdabīgu kontroli būt situācijas noteicējam, tomēr ilgtermiņā rada vien problēmas un kaitējumu mūsu tēlam.
9. Baidoties izsaukt negatīvu redakciju, pasīvi agresīvi cilvēki nespēj saņemties atklāt informāciju, minot arī detalizētākas tās nianses. Rezultātā tiek melots vietā un nevietā, kas, protams, rada sarežģījumus un arvien jaunus konfliktus.
10. Pasīvi agresīviem cilvēkiem ir izteikta vēlme pēc perfekcionisma. Doma par nepilnībām savā rīcībā, tēlā vai pat ārējā izskatā šo personības tipu šausmina, tāpēc tiek darīts viss, lai cilvēks no malas izskatītos nevainojams, savukārt sīkākās neveiksmes un kļūdas tiek smagi pārdzīvotas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
