Kas tevi aizrāva bērnībā?
Kas ir nodarbes, kas tev sagādāja emocionālu gandarījumu jau bērnībā? Kad esam mazi, mūs iedrošina nodarboties ar lietām, kas mums sagādā prieku un padodas, tomēr dzīves gaitās tās nez kāpēc nereti aizmirstam.
Atsauc atmiņā savas bērnības kaislīgākos vaļaspriekus un, ja nepieciešams, atgriez tos savā ikdienā, ja joprojām jūti par tiem kādreizējo interesi!
Ja tev nebūtu jāstrādā, kā tu pavadītu savu brīvo laiku?
Ja tu nestrādātu un tev nebūtu atļauts uzturēties mājās dienas laikā, uz kurieni tu dotos, ko darītu? Pieraksti šīs idejas un, kad baudīsi brīvdienu, pamēģini dažas no tām realizēt, tā padarot savu ikdienu jēgpilnāku un bagātāku vērtīgiem notikumiem un emocijām!
Kas tev liek aizmirst par pasauli tev apkārt?
Cītīgi strādājot, mēs nereti zaudējam laika izjūtu. Tāpat notiek brīžos, kad piedzīvojam ko aizraujošu. Kad bija pēdējā reize, kad šādi juties ne darba apjoma, bet gan saturīgi un skaisti pavadīta laika dēļ?
Kādas ir tavas intereses?
Par ko tev patīk lasīt, kas tevi interesē, satrauc un aizrauj? Pievērs uzmanību tematiem, kas tevi, patērējot medijus, saista visvairāk un izkop savas zināšanas un prasmes konkrētajās jomās!
Kādas ir tavas sarunas ar tuvākajiem draugiem?
Esot kopā ar tuviniekiem un draugiem, mēs runājam par tematiem, kas mums ir svarīgi un šķiet interesanti. Pavēro, kādas ir tēmas, ko labprāt apspried, kā arī izvērtē savus klausīšanās un sarunāšanās paradumus. Iespējams, tev piemīt lieliska prasme izvērtēt situāciju un sniegt vērtīgu padomu, ko līdz šim pat neapjaut!
Kāds ir tavs mērķu saraksts?
Ko tu vēlies sasniegt, paveikt vai izbaudīt, pirms nomirsti? Sastādi mērķu sarakstu un centies to realizēt, tā gūstot jaunus iespaidus, emocijas un neaizmirstamas atmiņas, kā arī veicinot savu izaugsmi!
Vai tev ir sapnis, ko iespējams piepildīt?
Ikvienam no mums ir savi sapņi, taču mēs baidāmies tos piepildīt, aizbildinoties ar naudas trūkumu vai nevēlēšanos ciest neveiksmi. Maini šādu pieeju dzīvei un uzlūko savus sapņus krietni bezrūpīgākā manierē. Jautā sev, kā vari veicināt to piepildīšanos, nevis atrunā sevi no mēģināšanas baiļu dēļ!
Šai sakarā vērtīgus ieteikumus, kā cīnīties ar baiļu sajūtu un neticēšanu saviem spēkiem, sniedz arī psihoterapeite Benita Griškeviča:
"Ikvienam ir iespējams iegūt adekvātu pašvērtējumu un tādu pašpaļāvību, kas ļautu dzīvot un izbaudīt dzīvi un savu klātbūtni šajā pasaulē. Bailes no kritikas ir personības iezīme, tomēr no izteiktā, izgāšanās bailēm vai neadekvāti zema pašvērtējuma cieš cilvēki, kuru personība ir tapusi būvēta ap pašvērtējuma asi, ja tā varētu teikt.
Bailes no kritikas, sevis noniecināšana, salīdzināšana ar citiem, skaudība - tā varētu būt leduskalna redzamākā daļa, kamēr apzināšanai mazāk pieejams ir pretējais - visvarenība, apsēstība ar domu, ka jābūt izcilam vai visiem tīkamam cilvēkam, ka vispār jau pasaulē ir maz tādu lietu, kas nebūtu pa spēkam, ka varat gandrīz visu, ja vien labi pacenšaties, un, ja kaut kas neizdodas, tad vienīgais secinājums ir - slikti centāties ... utt.
Mēs visi tiekam kritizēti jeb saņemam atgriezenisko saikni par savu rīcību vai attieksmi. Tas lielākoties ir ļoti veselīgi un veicina izaugsmi, tiesa - tas nav patīkamākais pasākums pasaulē. Mierīgāk to uztver tie, kas neizvirza sev nereālas gaidas, piemēram, neiedomājas, ka ir nekļūdīgi, bet redz savas reālas iespējas un talantus, ir gatavi atzīt vājās vietas un nejusties tā, ka viens trūkums, viena kļūda vai neizdošanās pārvelk treknu sarkanu strīpu pāri visai personībai kā tādai.
Ja pēc katra neperfektā notikuma nav jāizmet sevi visu mēslainē (runājot līdzībās), tad arī bailes no kļūdām ir mazākas.
Lai mazinātu sevis noniecināšanu, pārtrauciet domāt vecās domas, bremzējiet vēlmi salīdzināt sevi ar citiem, mērķtiecīgi vērsiet savas domas uz pozitīvo. Varat pat vienoties ar sevi, ka katru reizi, kad ņemsieties sevi grauzt un kritizēt, uz katru noniecinošo domu liksiet pretī kaut ko adekvātu.
Lai to būtu vieglāk izdarīt un automātiskās nelāgās domas nepārsteigtu nesagatavotu, var izveidot sarakstu ar vismaz 50 lietām, ko darāt labi, vismaz 50 lietām, par kurām sev patīkat un vismaz 50 - par ko sevi mīlat. Tie būs ne mazāk kā 150 teikumi. Ir absolūti nepieciešami, lai pirmo trešdaļu iesāktu ar vārdiem "es labi...", otro trešdaļu - "es sev patīku"..., un, visbeidzot, "es sevi mīlu..."! Rezultāts, ko sniegs šo teikumu uzrakstīšana un skaļa nolasīšana, būs apbrīnojams!"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
