Esmu laimīga un nelaimīga vienlaicīgi. Sieviete un viņas cīņa ar laiku un savu personīgo 'es'

Tev šķietami viss ir – veseli bērni, mīlošs vīrs, jumts virs galvas un arī finansiālā situācija neliek tev ik dienas bažīties par nākotni. Bet… Vienalga sieviete jūt nemieru, trauksmi par to, cik gan ātri laiks rit, ka vēl jau patiesībā gribējies piepildīt to vai citu sapni, apgūt vēl kādas zināšanas, nav gūts dzīves piepildījums. Kā tikt ar sevi galā, kāpēc šādas izjūtas piedzīvo šķietami laimīga sieviete, skaidro praktizējoša speciāliste bērnu psiholoģijā un pedagoģijā, aromterapijā, meistare austrumu hiromantijā Natālija Čehovska no Ukrainas.

Psiholoģe sievietei tik zināmo sajūtu komentē, vadoties no savas dzīves pieredzes: "Šobrīd jau man ir ne mazums gadu, precīzāk - 47. Bija laiks, kad mani maz interesēja šādas tēmas, jo pavisam nebija laika, lai par kaut ko aizdomātos: mazs bērns, darbs, ko mīlu, ģimene, vecāki, draudzenes... Es visu laiku biju tonusā un baidījos kaut ko neuzspēt, kaut ko nokavēt. Ļoti gribējās būt it visā, ja ne labākajai, tad vismaz ne sliktākajai.