Psihoterapeites ieteikumi, kā atbrīvoties no kautrības un bailēm paust savu viedokli  (3)

Ja jūties nekomfortabli, apmeklējot saviesīgus pasākumus, kuros nevienu nepazīsti, noderīga viltība, kas atvieglos tavu iejušanos, ir ierašanās ātrāk. Tā tu dosi sev tik vajadzīgo laiku ne tikai pierast pie apstākļiem, bet arī novērot cilvēkus, vidi sev apkārt un izvērtēt vēlamo rīcības plānu līdz brīdim, kad vieta piepildīsies cilvēkiem.

Ja sevi pieķer situācijās, kad nožēlo ielūguma noraidīšanu uz pasākumu, ko patiesībā vēlies apmeklēt, tomēr neesi līdz galam pārliecināta, vai tajā jutīsies ērti, ielūgumu pieņem, taču izdomā alternatīvu rīcības plānu gadījumam, ja tajā tomēr nejutīsies tik labi kā cerēts.

Jau laikus informē pasākuma organizatoru, ka nezini, cik ilgi tajā varēsi palikt no tevis neatkarīgu apstākļu dēļ, un, ja vēlies, pamet to brīdī, kad vairs neuzskati par vajadzīgu tajā uzturēties.

Viedokļa paušana ir neiztrūkstoša komunicēšanas sastāvdaļa, taču tā var šķist biedējoša, ja neesi pieradusi publiski atklāt savas domas, runājot cilvēku priekšā. Lai mazinātu emocionālo diskomfortu, ko jūti, uzstājoties nosacītas auditorijas priekšā, pirmkārt, nodrošinies ar pilnīgu pārliecību par savu sakāmo, otrkārt, trenējies sarunu uzsākt pirmā, kā arī centies pēc iespējas paplašināt cilvēku loku, kurā uzturies, un tā dažādību.

Ja draudzības veidošanu atstāsi "dzīvojam" savā vaļā, ļoti iespējams, tā arī nekad nesagaidīsi iespēju un izdevību dibināt jaunus kontaktus. Ja neesi apmierināta ar cilvēku loku, kurā ik dienas uzturies, vai arī vēlies vairāk draugu, rīkojies pirmā! Paplašini savu redzesloku, atklāj jaunus vaļaspriekus un dibini paliekošus kontaktus ar sastaptajiem cilvēkiem!

Vārdam "kautrīgums" ir vairākas izpratnes, tas piemīt teju visiem un izpaužas ar dažādu intensitāti. Kautrīgums kā viena no iezīmēm var raksturot arī iedzimtu nervu darbības tipu, kurš nosaka, ka cilvēks ir jūtīgāks un lēnāks, uz iekšējo pasauli vērsts. Saprotams, ka tādā gadījumā nebūs iespējams pārtapt par cilvēku, kas apveltīts ar gluži pretējām iezīmēm.

Savukārt tas kautrīgums, ko raksturo nepietiekama pašpārliecinātība un bailes izgāzties, lielākoties tiek ieaudzināts tādā veidā, ka cilvēkā jau no dzīves pirmajiem gadiem nav veicināta iniciatīva, pašcieņa, sacensība, ir mazāka izpratne par citu cilvēku rīcības motīviem un vājākas sociālās prasmes līdzās augstām prasībām.

Nereti kautrīgums var būt veselas ģimenes iezīme un tiek pamatots ar ģimenes vērtību sistēmu vai traģiskā pieredzē iegūtu "gudrību" - neizlēkt, noklusēt, palikt ēnā, neizcelt savas labās puses, negribēt pārāk daudz, necīnīties par savām vajadzībām un apspiest savas vēlmes - tad ir vairāk iespēju palikt dzīvam (arī burtiskā nozīmē).

Kautrīgums draudzējas ar kaunu, un tās ir vienas no grūtāk paciešamajām izjūtām, tādēļ būt kautrīgam ir mokoši. Kautrīgi cilvēki patērē daudz spēka, lai vairītos no situācijām un cilvēkiem, kur pastāv iespēja kaunu piedzīvot. Kautrīgums var izpausties tik lielā mērā, ka cilvēks jūt bailes no uzstāšanās vai izvairās no kontaktiem.

Kautrīgums balstās uz trim vaļiem, pirmkārt, - kā cilvēks redz sevi, otrkārt - kā uztver citus un, treškārt, kā jūtas un rīkojas saskarsmē. Kautrīgam cilvēkam parasti ir neadekvāti zems pašvērtējums vai trausla pašcieņa, cilvēks pats sev liekas vājš, nepareizs, kaut kādā veidā netīkams pašam sev. Savukārt citus ir tendence uztvert kā labākus, gudrākus, spēcīgākus un tādēļ - apdraudošus.

Attiecības ar citiem nosaka pirmie divi faktori. Kautrīgums patiešām nereti ir tā barjera, kas kavē tuvāka kontakta veidošanos. Droši vien zināt, ka kautrīgus cilvēkus mēdz pārprast un uzskatīt par iedomīgiem, jo viņi ir klusi, neatklāj sevi un tādējādi paliek apkārtējiem kā kaut kas nezināms.
Paradoksālā veidā apkārtējie var justies atraidīti no cilvēka, kurš pats tik ļoti bīstas tikt atraidīts. Kautrīgs cilvēks nereti jūtas kā apburtā lokā - izmisīgi vēlas tikt pieņemts un patikt citiem, tādēļ domā, ka tam jābūt ļoti labam un īpašam. Šī ideja sastindzina, un tā vietā, lai tuvotos citiem, piemēram, uzsākot vienkāršu sarunu, cilvēks aiz bailēm tikt atraidītam paliek klusējot un sajūtas izolēts.

Saskarsmes prasmes ir iespējams apzināti pilnveidot un neuzticēties pirmajam impulsam, kurš liek sastingt un norobežoties citu cilvēku klātbūtnē. Te būtiska ir apzināta gribas piepūle un iespēja saņemt palīdzību, lai saprastu jūtas, kas ietekmē uzvedību.

Kā redzat, visās šajās sfērās ir iespējamas pārmaiņas. Ir iespējams atrast stabilu pamatu pašcieņai un mīlestībai pret sevi, koriģēt savu idealizēto priekšstatu par citiem un izskaust niķi salīdzināt sevi ar apkārtējiem. Ļoti bieži psihoterapija tiek uzsākta tieši ar mērķi atbrīvoties no kautrīguma.