Kā liecina pēdējo gadu statistika, gana daudziem pāriem ir problēmas tikt pie mazuļa. Daļai pārbaužu laikā tiek atklātas kādas veselības problēmas, taču ir arī tādi, kuriem no mediķu viedokļa viss ir kārtībā, bet mazulis kā nepiesakās, tā nepiesakās. Šoreiz piedāvājam nedaudz citādu skatījumu par iemesliem, kāpēc dažiem neizdodas īstenot sapni par bērniņu un par to, cik "nevainīga" sievietes veselībai ir mākslīgā apaugļošana. Savu viedokli sniedz speciāliste bērnu psiholoģijā un pedagoģijā, hiromante Natālija Čehovska no Ukrainas.

Vārdam "ģimene" jāliek vienlīdzības zīme ar vārdu "bērni"?

Valda pieņēmums, ka ģimenes tiek dibinātas, lai turpinātu dzimtu un radītu bērnus. Taču es esmu ne tikai sieviete, sieva, māte, es esmu hiromante, un katru dienu, uzmanīgi pētot dažādu tautību sieviešu un vīriešu rokas, es sastopos ar daudziem likteņiem, norāda Čehovska. Es redzu, ka ir noteiktas karmiskās zīmes, kas rāda, ka ne katram mūsdienās ir lemts nodibināt ģimeni un radīt bērnus. Kā sieviete es saprotu, ka šobrīd varam nosaukt miljons iemeslu, kuri valda mūsdienu pasaulē un noved pie neauglības: ekoloģija, ģenētiski modificēti pārtikas produkti, stress un dzīves saspringtība, nepareiza attieksme pret ģimenes vērtībām un daudz kas cits.

Taču ir pietiekami daudz ģimeņu, kurās bērni dzimst arī šajos apstākļos. Un man ne reizi vien ir nācies redzēt ne pārāk labvēlīgas ģimenes, kurās ir daudz bērnu, un turīgus pārus, kuri jau ilgu laiku cenšas kļūt par vecākiem. Daudziem no viņiem ar veselību viss ir kārtībā, un nav nekādu medicīnisku iemeslu. Tātad cēlonis meklējams kur citur.

Vai mākslīgā apaugļošana ir tik nekaitīga

Mūsdienu medicīna ir sasniegusi milzīgus panākumus, un šobrīd par vecākiem var kļūt mākslīgās apaugļošanas ceļā. Es zinu ne mazums ģimeņu, kuras izmantojušas šo variantu. Diemžēl, reti izdodas saglabāt sievietes veselību pēc hormonālās terapijas, kurai pakļautas visas topošās mammas, kuras izvēlējušās šo metodi. Savukārt nevesela sieviete - tā ir liela ģimenes problēma. Tad par kādu mātišķumu var būt runa? Es neesmu pret šo metodi, taču neesmu arī par. Es esmu par dabīgumu. Jā, liktenis mums katrai ir savs, bet pastāv taču ļoti daudz autoritatīvu, laika pārbaudītu prakšu tā uzlabošanai: kalpošana cilvēkiem, palīdzība bērniem, labdarība, svētu vietu apmeklēšana, lūgšanas, senas jogas prakses, gavēņi un askēzes. Kā hiromante - praktiķe es redzu, ka daudziem izdodas pārvarēt slikto likteni un izmainīt zīmes rokās, "iegūstot" dievbijību un uzlabojot karmu. Tā arī ir patiesība, pārbaudīta laikā un caur praksi.

Līdzīgs viedoklis par neauglības problēmu ir arī Junga analītiskās skolas pārstāvei, psihoterapeitei Gintai Teivānei, kas jau daudzus gadus strādā arī ar sievietēm, kas pie viņas nonāk fiziski veselas, bet nespējīgas ieņemt vai veiksmīgi iznēsāt bēniņu. Pēc viņas uzskatiem, dziļi noslēptas emocionālās traumas, kuras piedzīvojušas mūsu, iespējams, nekad nesatiktās vecmāmiņas turpina ietekmēt šodienas ģimeņu dzīvi. Kā? Visu rakstu lasi šeit

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!